Trešdiena, 12. novembris
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija

Ezeru bagātības jāprot izmantot

Sarmīte Feldmane
00:00
18.01.2019
137
Raiskuma Ezers Ziema1 1

Vien pāris interesentu bija atnākuši uz Raiskuma un Auciema ezeru zivsaimniecisko noteikumu apspriešanu.

Lai zinātu, rastu labākos risinājumus, Pārgaujas novada paš­valdība nodibinājumam “Vides risinājumu institūts” pasūtīja abu ezeru hidrobioloģisko izpēti un tika izstrādāti zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi.

Pētnieks Matīss Žagars iepazīstināja ar pētījumā secināto. Salī­dzi­not ar vēsturiskiem datiem, Raiskuma un Auciema ezeros problēmu nav. Abos ezeros ūdens kvalitāte ir laba, zivju barības bāze pietiekama gan zivju mazuļu attīstībai, gan pieaugušu zivju populāciju uzturēšanai. Ir direktīva, kurā noteikts, kādam jābūt ūdenim ezeros.
Zivju sugu sastāvs abos ezeros ir tipisks mērenās klimata joslas ezeriem. “Praktiski nav pieejami dati par makšķernieku spiedienu uz zivju resursu un no ezeriem izņemto zivju apjomu,” uzsvēra pētnieks.

Raiskuma ezerā rūpnieciskās zvejas veikšanai tīklu zvejas limits ir 450 metri, kas tiek izmantots katru gadu. Šajā ezerā zveja notikusi jau izsenis. Kopš pēckara gadiem Raiskuma ezerā regulāri notikusi gan tīklu, gan vadu zveja. Kopš pēckara gadiem Auciema ezerā regulāri notikusi rūpnieciskā zveja. Noteiktais tīklu zvejas limits ir 75 metri. Līdz 2000. gadam ezerā veikta dažādu zivju sugu (asara, līdakas, līņa, karpas, karūsas, sudrabkarūsas, zandarta) kāpuru un mazuļu ielaišana. Kopš 2001.gada Auciema ezerā ielaisti 40 000 līdaku kāpuru, 11 000 līdaku vienvasaras mazuļu un 17 600 līņu vienvasaras mazuļu. Rais­kuma ezerā līdz 2000. gadam ezerā ielaisti asara, līdakas, līņa, karpas, karūsas, sīgas, sudrabkarūsas, zandarta, varavīksnes foreles un zuša kāpuri un mazuļi. Sākot no 2001. gada līdz šim, Raiskuma ezerā ielaisti 69 000 līdaku kāpuru un 29 000 zandartu mazuļu.

“Domājams, ka Auciema ezerā ir piemērotāki apstākļi zandartu mazuļu izdzīvošanai, sasniedzot lielākus izmērus, tie brīvi var nokļūt Raiskuma ezerā. Raiskuma ezera un savienojošā kanāla sistēma ar Auciema ezeru ir piemērota dzīves telpa tādai puscaurceļotājzivij kā ālants,” stāstīja M. Ža­gars. Raiskuma ezerā pirms gadiem desmit zandarti bijuši, taču tad ziemā noslāpuši.

Pētnieks atgādināja, ka ļoti svarīgi ir sabalansēt makšķernieku un zvejnieku intereses. Līdz šim nav novēroti konflikti, taču, palielinoties makšķernieku interesei par ezeru, tas ir iespējams.

“Uz Latvijas ūdeņu zivju resursiem lielu ietekmi vēl arvien atstāj maluzvejnieki. Spriežot pēc sarunām ar vietējiem iedzīvotājiem un vides inspektoru, pēdējos gados ezerā maluzvejai ir gadījuma raksturs un tā ir samazināta līdz minimumam, īpašu vērību pievēršot zivju nārstam pavasarī. Svarīgi ir šādu situāciju uzturēt ilgstoši,” uzsvēra M. Žagars.
Domājot par ezeru apsaimniekošanu, daudzviet tiek ieviesta licencētā makšķerēšana, jo tad var sekot līdzi, kā zivju populācija attīstās. Vai atļaut zvejot ar tīkliem, to lemj pašvaldība. Tīklu zveja ir atļauta tikai novada iedzīvotājiem, nav iecerēts, ka personu loku varētu paplašināt.

“Vai var piebraukt pie ezeriem, lai ielaistu laivu? Vai ezeri vairāk domāti vietējiem makšķerniekiem, neveicinot citu interesi? Vai organizēt licencēto makšķerēšanu? Vai veidot apsaimniekošanas biedrību, vai to darīt pašvaldībai? Tie ir jautājumi, uz kuriem paš­valdībai jārod atbildes,” sacīja pētnieks un atgādināja, ka zivju ielaišana ezerā nav vienīgais ezeru apsaimniekošanas veids.

“Turpināsim iesākto. Ja gribam, lai ezeri pieejami iedzīvotājiem, tad tiem jāpaliek pašvaldības, nevis biedrības pārziņā, kas uzstādīs savus noteikumus, un pašvaldībai būs sarežģīti iejaukties,” viedokli pauda Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Pie abiem ezeriem pašvaldības zemes nav daudz, bet pietiekami, lai piekļūtu.
Sanākušie interesējās par vēžiem ezerā. Šajā pētījumā tie netika vērtēti. H.Vents pastāstīja, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2005.gadā, Raiskuma, Auciema ezerā un Sveķupītē tika veikti pētījumi. Toreiz secināts, ka Rais­kuma ezers piemērots vēžiem, tie tika ielaisti, tāpat arī Sveķupītē. M. Žagars atgādināja, ka pēdējos gados daudzos ezeros vietējie vēži slimības dēļ iznīkuši. “Jābūt uzmanīgiem, lai ezeros nenokļūst Amerikas signālvēži, kas ir izturīgi pret vēžu mēri. Ja būs tie, tad vietējiem vēžiem tur vietas vairs nebūs,” atgādināja pētnieks.

Jau gadiem klīst leģenda, ka Raiskuma ezerā nogremdēta kāda vācu tehnika. Arī šoreiz pētnieki neko neatrada, tāpat kā savulaik akcijā “Spoku tīkli”, kad no ezera tika izvilkts daudz kas interesants. Iespējamos atradumus meklējuši arī akvalangisti, bet nekā. “Le­ģen­da dzīvo,” vien noteica novada vadītājs.

Pēdējos gados pašvaldība ezeru apsaimniekošanai pievērsusi lielu vērību. Strādā vides inspektors, iegādāts darbā nepieciešamais aprīkojums. “Tagad uzmanību veltu zemledus makšķerniekiem. Vai­rāk uzmanības pievēršu tam, ko viņi atstāj uz ezera. Pagājušo­nedēļ bija daudz brekšu makšķernieku. Vīri lielākās un mazākās kompānijās bija pa visu ezeru, arī teltīs, pēc tam man bija daudz, ko vākt: pudeles, izsmēķus, arī plast­masas maisiņus,” pastāsta pašvaldības vides inspektors Agris Ķesa un piebilst, ka pagājušoziem jau šķitis, ka neapzinīgo makšķernieku ir mazāk, bet diemžēl ne. Ezer­malās ir pieejami atkritumu konteineri. Par to izvešanu maksā paš­valdība.

“Novads ir ar ezeriem ba­gāts. Mums ir 66 ūdenstilpes. Nā­kamais ezers, par kura apsaimniekošanu tiek spriests, ir Sāruma ezers Straupes pagastā,” pastāstīja novada vadītājs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
129

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
16

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
43

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Mirdzēs lāpas un skanēs zēnu kora balsis. Godinām brīvības cīnītājus

00:07
11.11.2025
64

Šovakar, 11.novembrī, godinot brīvības cīnītājus, Cēsu Lejas kapos pie pieminekļa kritušajiem Latvijas valsts neatkarības izcīnītājiem, kur pulcēsies lāpu gājiena dalībnieki, dziedās Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris. Kora diriģente Ilze Grīn­felde teic, ka ideja par zēnu dalību piemiņas brīdī nākusi no Cēsu Kultūras centra, taču tā nav gluži pirmā reize, kad skolas puišu kolektīvs kuplina Lāčplēša dienas […]

Trīs amatierteātri pārstāvēs novadu skatē Limbažos

00:00
11.11.2025
111

Liepā, Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā astoņi novada amatierteātri skatē žūrijas vērtējumam spēlēja savas izrādes. Raiskuma amatierteātra “Punkts uz i” iestudējumu “Visi ceļi ved uz Pločiem” vērtētāji noskatījās iepriekš.  Izrādes skatījās un vērtēja žūrija -    Ausekļa Limbažu teātra režisore un vadītāja Inta Kalniņa, aktrise, “Teātra TT” producente    Anna Putniņa un režisors un aktieris Valdis Lūriņš.  […]

Dzērbenē "atdzīvināts" brūkošais muižas stallis

00:00
10.11.2025
124

Izdekorē, un cits skats Vairākus gadus par graustiem pie Dzērbenes nav runāts, pirms tam bija dažādas ieceres, bet  īstenošanai nebija naudas. Kādreizējais Dzērbenes muižas stallis un klēts brūk, taču mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā nevar nepamanīt, tās piesaista tūristus, bet dzērbeniešus satrauc celtņu izskats. Apspriežoties Cēsu novada Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītājai Leldei Burdajai, […]

Tautas balss

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
13
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
13
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
31
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
25
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Sludinājumi