Dzērbenes pagastā ekspluatācijā
nodota jaunuzceltā katlumāja, kas izmaksājusi vairāk nekā pusotru miljonu latu.
Dzērbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Anita Kamerāde atzīst, ka lielākais ieguvums – izdevies sakārtot jautājumus, kas saistīti ar siltumapgādi pagastā.
“Pabeigts vērienīgs projekts ar daļēju Eiropas Savienības un valsts finansiālu atbalstu. Projekta vērtība ir vairāk nekā pusotrs miljons latu. Šajā projektā ieguldījām arī savus 200 tūkstošus, ko piešķīra kā pašvaldību apvienošanās naudu katram rajona pagastam. Taču tā kā no
valsts saņēmām minimālu atbalstu, pašvaldībai nācās ņemt kredītu, kas šobrīd mums ir vairāk nekā 700 tūkstoši latu,” saka A. Kamerāde un atklāj, ka kredītsaistības pašvaldībai noslēgtas uz 25 gadiem, taču plānā ir naudu atdot daudz ātrāk.
“Kredītu plānojam segt daudz īsākā periodā, tiklīdz izdosies pārdot vairākus pašvaldības īpašumus. Protams, tuvākajā nākotnē mums būs jādzīvo ļoti taupīgi, bet uzskatu, ka citas izejas nebija,” saka priekšsēdētāja un turpina: “Apkures katli, siltumtrases bija nolietojušās, šī infrastruktūra bija uz sabrukšanas robežas. Ja mēs nebūtu šo projektu realizējuši, situācija būtu neprognozējama. Protams, ļoti cerējām uz lielāku valsts atbalstu, bet palikām bešā. Un pēc piedzīvotā jāsaka – mazajām pašvaldībām teju vai neiespējami realizēt šādus projektus, ja nav valsts atbalsta.”
Līdz ar jaunās katlumājas uzcelšanu ir sakārtotas arī ūdens attīrīšanas iekārtas. Pagasta ļaudīm tiek piegādāts ļoti tīrs ūdens. Turklāt jaunuzceltajā ēkā izbūvētas publiskās dušas un neliela sauna, kuru par simbolisku samaksu varēs izmantot arī iedzīvotāji.
SIA “Dzērbenes siltums” valdes priekšsēdētājs Jānis Ķirķelis pie-krīt, ka projekta realizēšana paņēmusi daudz spēka un enerģijas, tomēr šobrīd dzērbenieši par kvalitatīvu siltuma piegādi sūdzēties nevar.
“Liela nozīme ir arī ēku siltināšanai. Un to vislabāk šobrīd pierāda Dzērbenes vidusskola. Pēc jumta, logu un durvju maiņas siltuma patēriņš samazinājies par trešdaļu, tas nav maz. Turklāt, ja agrāk uz siltumtrasēm ziemā auga zaļa zālīte, tad šobrīd siltuma zudumi ir minimāli – apmēram pieci procenti, jāsaka – kāda ir izejošā temperatūra katlumājā, tāda ir ienākošā temperatūra dzīvokļos,” stāsta J. Ķirķelis.
Kurinātājs Gundars Laiva atzīst, ka darbs jaunajā katlumājā nav salīdzināms ar to, kā bijis jāstrādā iepriekš.
“Klāt piebūvēta šķeldas noliktava, kas ļauj kurināmo saglabāt sausu arī rudens lietavās. Izbūvēta garāža, kur stāv traktors. Arī kurināmie katli ir jauni un moderni,” stāsta kurinātājs un izrāda pat mūsdienīgo atpūtas telpu. Ēkas otrā daļā izremontētas arī SIA “Dzērbenes siltums” biroja telpas.
Jautājot par šīs sezonas siltuma piegādes cenām, A. Kamerāde skaidro, ka nedaudz tās šoziem celšoties. Taču sadārdzinājums nav gaidāms liels.
Komentāri