Cenu krituma periods jau varētu būt aiz muguras, un tas noticis ātrāk nekā gaidīts. Šogad cenu kritums būs vērojams vien vasarā sezonālu cenu izmaiņu dēļ, sacīja “Nordea bankas” vecākais ekonomists Andris Strazds.
Strazds norāda, ka aprīlī patēriņa cenas pieauga jau otro mēnesi pēc kārtas, turklāt straujāk nekā martā. Lai gan kāpumu par 0,9% gandrīz pilnībā izskaidro siltumenerģijas un degvielas cenu kāpums, redzams, ka arī pārējā ekonomikā cenu krituma tendence ir apstājusies.
“Tas, visticamāk, nozīmē, ka arī iekšzemes pieprasījuma kritums aprīlī ir apstājies, kas neapšaubāmi ir pozitīva ziņa,” norāda Strazds.
Tāpat Strazds prognozē, ka cenu indeksa kritums šogad vidēji pret pagājušo gadu varētu būt mazāks nekā iepriekš prognozētie 3% līdz 4% un varētu sasniegt vien aptuveni 2%.
“Latvijas Hipotēku un zemes bankas” vecākais finanšu analītiķis Jānis Hermanis prognozē, ka turpmākajos mēnešos cenu kāpums aizvien vairāk izpaudīsies ar importu saistītām precēm un pakalpojumiem.
“Sagaidāms, ka pieaugs arī pārtikas cenas, jo vietējiem ražotājiem paveras alternatīvas pārdot savu produkciju ārpus Latvijas par izdevīgākām cenām. Lai arī iedzīvotājiem tā nav iepriecinoša ziņa, no ārējās tirdzniecības viedokļa raugoties, Latvijai tas ir izdevīgi, jo pārtika un lauksaimniecības preces ir būtiska Latvijas preču eksporta grupa. Vasaras sezonā, kad ir pieejama vietējā produkcija, jo īpaši augļi un dārzeņi, iedzīvotāju maciņi ir mazāk apdraudēti, tomēr rudens sezonā būs jārēķinās ar lielākiem izdevumiem,” skaidro Hermanis.
“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka cenām ir visi priekšnosacījumi pieaugt, uz ko norāda ražotājcenas.
“Ražotājcenās vērojams straujš kāpums, kam pakāpeniski jāatspoguļojas arī patēriņa cenās. Liela nozīme turpmākām patēriņu cenu pārmaiņās būs izejvielu un resursu cenu attīstībai pasaulē, kā arī notikumiem Grieķijā, kam ir ietekme uz eiro kursa izmaiņām. Tāpat izaugsmes nostiprināšanās citos reģionos turpinās virzīt resursu un citu preču cenas augšup. Arī vietējo ražotāju pievēršanās eksportam agri vai vēlu ietekmēs vietējās cenas. Līdz ar to nostiprinās argumenti par īsu deflācijas periodu ekonomikā,” uzsver Gašpuitis.
Tāpat eksperts ir pārliecināts, ka deflācija gada izteiksmē turpinās mazināties un gada otrajā pusē tuvosies nullei. Gašpuiti uzskata, ka tas ir signāls komersantiem un valdībai par jaunu izaicinājumu tuvošanos, turklāt primāri tas skar konkurētspēju un Māstrihtas kritēriju izpildi.
Kā ziņots, šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu patēriņa cenas Latvijā samazinājušās par 2,7%, tai skaitā precēm – par 1,5% un pakalpojumiem – par 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.
12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir samazinājies par 0,4%.
Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, palielinājās par 0,9%. Precēm cenas pieauga par 1,4%, bet pakalpojumiem – samazinājās par 0,4%.
2009.gada aprīlī, salīdzinot ar 2009.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis saruka par 0,4%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām aprīlī bija cenu kāpumam ar mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem, transportam, pārtikai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kritumam sakaru pakalpojumiem.
Ar mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās vidēji par 4,1%, ko ietekmēja siltumenerģijas tarifu kāpums par 13,9%.
Degviela sadārdzinājās vidēji par 3,1%, tai skaitā benzīns – par 2,8%, bet dīzeļdegviela – par 4,0%. Cenas palielinājās arī transporta līdzekļiem un aviobiļetēm, savukārt lētāka kļuva transportlīdzekļu apkope un remonts, autovadītāju kursi un privātā transporta rezerves daļas.
Pārtikas cenas palielinājās vidēji par 0,5%. Sezonas ietekmē par 3,2% sadārdzinājās dārzeņi, bet par 2,5% – augļi. Noslēdzoties dažādām akcijām, cenas pieauga maizei un graudaugu izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem dzērieniem, sieram, zivīm un zivju izstrādājumiem. Sākoties akcijām, cenas samazinājās gaļai un gaļas izstrādājumiem, olām, pienam un piena produktiem, eļļai un taukiem, kā arī cukuram.
Apģērbiem cenas pieauga par 1,4%, bet apaviem – par 2,2%, ko ietekmēja izpārdošanas noslēgums un jaunās sezonas preču nonākšana tirdzniecībā.
Cenas palielinājās farmaceitiskajiem produktiem un tabakas izstrādājumiem. Noslēdzoties akcijām, dārgākas kļuva foto, kino iekārtas.
Savukārt lētāki kļuva ziedi, atpūtas ceļojumi, telekomunikāciju, ēdināšanas, apdrošināšanas, personīgās aprūpes iestāžu, atpūtas un sporta pakalpojumi. Dažādu akciju rezultātā cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem, televīzijas, audio, video iekārtām, juvelierizstrādājumiem, telefoniem un traukiem.
NOZARE.LV
Komentāri