Amatas novada “Rakšos” eksotiskajiem Dienvidamerikas dzīvniekiem –
lamām – piepulcinātas radniecīgās alpakas un gvanako.
“Andu lamas pie mums mitinās jau kopš pagājušā gada oktobra. Šopavasar atvedām arī alpakas un jau nedēļu pie mums iedzīvojas arī gvanako. Tuvākajā laikā domājam atvest arī radniecīgās vikuņjas, lai “Rakšos” būtu viss kamieļveidīgās sugas komplekts,” saka viesu nama īpašnieks Kristaps Blaus un stāsta, ka pie dzīvnieciņiem paši jau pieraduši.
“Šovasar jutām lielu interesi un apmeklētāju skaits auga ar katru mēnesi. Protams, vienmēr pirmais jautājums ir par spļaušanu. Vai lamas spļaudās? Jautā, kādēļ mēs tās turam un kāds ir šo dzīvnieku pielietojums. Jāatzīst, ka šī nepilnā gada laikā ir izstrādājies jau konkrēts stāsts, ko cilvēkiem teikt. Pie mums dzīvnieku apskate iet roku rokā ar izglītojošo procesu, jo tiešām diezgan smalki stāstām par to, kas šie dzīvnieki ir, kāds pielietojums tiem ir “Rakšos”, kāds Rietumeiropā, kur šīs sugas pārstāvjus jau pāris gadu desmitus tur lielie audzētāji, kāds Dienvidamerikā, kur ir viņu izcelsmes zeme,” stāsta K.Blaus un skaidro, ka cilvēki viesu namā tiek pamazām iepazīstināti arī ar lamu trekingu – pastaigu ar lamām pie pavadas.
“Eiropā jau sen pazīstama nodarbe ir arī šķēršļu joslas pārvarēšana kopā ar lamu. Šādu izklaidi bērniem domājam piedāvāt jau nākamajā gadā. Nākas atzīt, ka darbojoties rodas daudz jaunu ideju. Šobrīd pēc lamu apskates pie mums var iegādāties arī dažādus suvenīrus. Viens no jaunumiem ir mīkstā rotaļlieta – lama, kuru “Rakšiem” speciāli pēc mūsu paraudziņa saražoja Ķīnas pilsētā Šanhajā. Nākotnē varēs nopirkt no alpaku, lamu un gvanako vilnas adītus cimdus vai cepures. Klāt būs pat rakstīts, no kura dzīvnieka vilnas izstrādājums darināts. Tā būs tāda ekskluzīva iespēja,” stāsta viesu nama īpašniece Kristiana Aigare un atklāj, ka jau šobrīd no katra dzīvnieka nocirptā vilna tiek likta atsevišķā maisā, lai vēlāk ķertos pie adīšanas.
“Draugs man uzdāvināja no žurnāla izgrieztu fotogrāfiju, kurā redzama pirmā lama, kas 1936. gadā ievesta Latvijā, Rīgas zooloģiskajā dārzā. Pagājuši septiņdesmit gadi, kad to izdarījis kāds privātais. Tāpēc, nenoliedzami, ir jauki iedzīvināt lamu kultūru Latvijā. Stāstīt par to audzēšanu, kopšanu un pielieto-
šanu. Pieļauju iespēju, ka Latvijā ar laiku vēl kāds varētu sākt audzēt
šos jaukos dzīvniekus, un tas nebūtu nemaz tik slikti,” saka K.Blaus un atzīst, ka pie padarītā neapstāsies. Realizējamo ideju galvā daudz. Tikai jāstrādā.
Komentāri