Baltijas un Latvijas finanšu sektorā lielu īpatsvaru ieņem Skandināviju pārstāvošais kapitāls, kas ir labi kapitalizēts un caurmērā var izvairīties no kredītreitingu aģentūru vērtējuma samazinājuma. Tas var radīt finansējuma pieejamības priekšrocības Latvijas uzņēmējiem salīdzinājumā ar citus reģionus pārstāvošajiem konkurentiem, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis. “Taču nopietnu satricinājumu rezultātā mūs reģions pilnībā imūns nebūs, kas var izpausties finansējuma saņemšanas nosacījumu izmaiņās, gan apgrūtinošākā tirdzniecībā un ekonomikas izaugsmē,” uzskata Gašpuitis. Jau ziņots, ka starptautiskā reitingu aģentūra “Fitch” ceturtdien samazināja sešu pasaules vadošo banku kredītreitingus, šādu lēmumu galvenokārt skaidrojot ar apgrūtinājumiem to darbībai un prognozēm par gaidāmajiem finanšu satricinājumiem. Aģentūra kredītreitingus samazinājusi ASV bankām “Bank of America” un “Goldman Sachs”, Lielbritānijas “Barclays”, Francijas “BNP Paribas”, Vācijas “Deutsche Bank” un Šveices “Credit Suisse”. Savukārt kredītreitingi apstiprināti bankām “Morgan Stanley”, “Societe Generale” un UBS. “Fitch” norādīja, ka bankas “ir jo sevišķi jutīgas pret aizvien pieaugošajiem apgrūtinājumiem, kas draud finanšu tirgiem”. Gašpuitis piebilda, ka pasaules finanšu sektors joprojām atrodas zem liela spiediena. Pamatā ir bažas, ka panākumi uzkrāto nesabalansētību un pārmērību risināšanā joprojām ir nepārliecinoši un draud ieraut pasaules ekonomiku atkārtotā, visaptverošā recesijā. Lai arī grūtības ir gan ASV, gan Eiropas bankām, parādu krīzes ietekmē ievainojamākas ir Eiropas bankas, sacīja Gašpuitis. Tomēr, ņemot vērā ASV banku ciešo saistību ar Eiropu, tām ir grūti izvairīties no notikumu šai pus okeāna ietekmes. “Prasības palielināt kapitālu un nepārliecinošā izaugsme ir tikai daži no faktoriem, kas kredītreitingu aģentūrām liek izšķirties par reitingu samazinājumu. Rezultāts ir tāds, ka banku sektoram piesaistīt nepieciešamo finansējumu kļūs sarežģītāk un dārgāk. Pastāv risks, ka, atgriežoties banku savstarpējai neuzticībai, tas atsauksies uz finanšu pieejamību uzņēmējiem un mājsaimniecībām,” skaidroja Gašpuitis. Ekonomists piebilda, ka gausā banku sektora pārkārtošana un jauno noteikumu ieviešana palielina kredīta tirgus krituma iespējas Eiropā, kas var kļūt grūti pārvarams šķērslis ekonomikas izaugsmei. Taču nesenā krīze ir devusi mācības, kā dēļ valstis cenšas nepieļaut šādas situācijas iestāšanos. “Sarežģījumu mērogs pasaulē ir milzīgs, kas nereti arī veido pesimistisko prognožu fonu. Daudzējādā ziņā lielu lomu spēlē neracionāla rīcība un krasās noskaņojuma maiņas. Tādēļ arī vērojams ļoti atšķirīgs vērtējums par turpmāko ekonomikas attīstību,” uzskata Gašpuitis. Izšķirīga būs nākamā gada pirmā puse, kad politiķiem vajadzēs pieņemt vitālus lēmumus par risinājumu taktikas izvēli un rast kopsaucēju jaunās finanšu arhitektūras izveidē, skaidroja ekonomists. “Šie lēmumi lielā mērā arī noteiks gultni, kādā ievirzīsies tālākie notikumi finanšu sektorā un ekonomikā. Tas nebūs viegli, rāda līdzšinējo lēmumu pieņemšanas gausums un atšķirīgās intereses, piemēram, Lielbritānijas gadījums,” piebilda Gašpuitis. NOZARE.LV
Komentāri