Patīk spēles. Riko ir desmit gadi. Viņš patversmē nonāca septembrī, saimnieki miruši. Suns ir ļoti runātīgs – rej gan voljērā, gan pastaigas laikā un labprāt spēlējas. FOTO: Iveta Rozentāle
Cēsu novada dzīvnieku patversmē “Lācīši”, kas apkalpo Cēsis, Vaives un Priekuļu pagastu, šobrīd uzturas astoņi suņi un 13 kaķi.
Patversmes vadītāja Liene Kārkliņa vērtē, ka tāds kaķu skaits ziemas periodā ir ierasts, vairāk minku ir laikā, kad kaķenes apbērnojas. “Joprojām ir cilvēki, kuri uzskata, ka īsts suns vai kaķis ir tikai tāds, kurš nav sterilizēts vai kastrēts. Turklāt ļauj vairoties, jo nevar to visu laiku uzraudzīt.”
Ziemas periods patversmē ir mierīgāks. Nav aizņemti visi voljēri suņiem, jo vieta ir 13 astaiņiem. Lielākoties suņi nonāk patversmē, kad nomirst viņu saimnieki. Bet gadās, ka cilvēks paņem kucēnu, netiek galā un tad grib atdot patversmei. L. Kārkliņa pastāsta, ka pēdējā laikā ir pieredzēti gadījumi, kad pieaugušie bērni bezatbildīgi uzdāvina suni vecākiem, kuri nemaz to negrib un arī netiek galā. Un paši bērni vecākiem nepalīdz.“Bet mūsdienās ir tik daudz iespēju – gan kinologi, gan internetā var atrast daudz noderīgas informācijas, video, lai palīdzētu sunim kļūt par ģimenes draugu, tikai tas ir jāgrib,” uzsver vadītāja un piebilst, ka “nedrīkst dzīvnieku uzskatīt par lietu, kas, ja nepatīk, atdodama tālāk”.
“Lācīšos” uz maiņām strādā divi darbinieki. Bija trīs, bet vadītāja atzīst, ka emocionāli ne visi var strādāt patversmē, un piebilst, ka ne jau dzīvnieku dēļ, bet cilvēku attieksmes dēļ, jo ir arī personas, kas nevēlas izprast vajadzību glābt dzīvniekus un verbāli uzbrūk kopējiem. “Turklāt, saskaroties ar neskaitāmām situācijām, kad cilvēki dara dzīvniekiem pāri, vēlas atdot savu dzīvnieku, sakot, ka tas ir atrasts suns, vai, atbraucot uz patversmi kā uz lielveikalu, kur izvēlēties sev visatbilstošāko preci, rodas liela neticība un skepse pret cilvēkiem,” skumji secina L. Kārkliņa.
Tomēr regulāri piesakās dzīvnieku mīļi, kas vēlas paņemt suni vai kaķi. Arī mūsu sarunas laikā vadītāja saņem zvanu no cilvēka, kas interesējas pat patversmes darba laikiem un iespējām apskatīt patversmē mītošos kaķus. I. Kārkliņa pastāsta, ka ir kaķītis, kurš patversmē diemžēl dzīvo jau no 2018. gada. “Visbiežāk cilvēki vēlas ņemt tādu kaķi, kas uzreiz skrien pretī un pieglaužas. Bet dzīvnieks patversmē nereti ir stresā, viņš nonācis svešā vidē – ir noķerts. Ja ir veselības problēmas, tad arī ārstēts, un, lai arī viņus mīļojam, piedzīvotais rada traumu un piesardzību. Bet ir iedzīvotāji, kuri saprot, ka kaķītis mājas apstākļos mainās. Ir paņemti daudzi kaķi, kuri sākumā nav draudzīgi, sabiedriski. Bija mums skaists kaķis – balts ar sudrabu, kurš spēja rāpties pa sienām. Kādam vīrietim skaistulis ļoti iepatikās, paņēma. Pēc nedēļas zvanīja un teica, ka viņam ir vismīļākais kaķis pasaulē. Tā kā viss ir atkarīgs no cilvēka.”
No suņiem visātrāk tiek paņemti augumā mazie, kurus var turēt arī dzīvoklī. Jārēķinās, ka ir suņi, kuri baidās no bērniem, ir tādi, kas no vīriešiem. Patversmē ir arī neredzīga sunīte, kurai iespējams dzīvot tikai norobežotā teritorijā. Akluma dēļ dzīvnieks baidās no malkas zāģēšanas vai zāles pļaušanas trokšņa, bet citādi teritorijā dzīvojas tā, ka no malas pat nevar pateikt, ka ir neredzīgs. L. Kārkliņa pastāsta, ka ir dzīvnieki, kuriem, lai arī ļoti nodarīts pāri, vēlas saimnieku, bet ir tādi, kas iejutušies patversmē un, lai gan viņiem varētu atrast mājas, atnākot svešiniekiem, slēpjas, neļaujas pat doties pastaigā. Uzticas tikai patversmes darbiniekiem un vienai no brīvprātīgajām.
Brīvprātīgo skaits variē – reizēm ir mazāks, reizēm lielāks. “Droši vien nāks vasara, siltāks laiks un būs vairāk. Jūtam, kad skolās ir labo darbu nedēļas, tad skolēni nāk uz patversmi, palīdz, arī ziedo barību. Tāpat Ziemassvētku laikā. Novērtējam līdzcilvēku palīdzību, priecājamies, ka skolotāji rudenī atved skolēnus grābt lapas. Tāpat, pateicoties labvēļiem, kuri salika drenāžas caurules, teritorijā vairs nekrājas notekūdeņi, kas lietainās dienās ar šalti pie mums tecēja un radīja sarežģījumus,” teic L. Kārkliņa.
Vasarā patversmei vairāk darba ir arī nobraukto dzīvnieku dēļ, darbinieki no ceļiem novāc mazos meža dzīvniekus – lapsas, caunas -, gadās arī notriekti suņi, kaķi.
Komentāri