Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Dzīvnieku patversmē risina cilvēku bezatbildības sekas

Iveta Rozentāle
00:00
28.02.2025
222
Dz Patv 25 (4)

Patīk spēles. Riko ir desmit gadi. Viņš patversmē nonāca septembrī,    saimnieki miruši. Suns ir ļoti runātīgs – rej gan voljērā, gan pastaigas laikā un labprāt spēlējas. FOTO: Iveta Rozentāle

Cēsu novada dzīvnieku patversmē “Lācīši”, kas apkalpo Cēsis, Vaives un Priekuļu pagastu, šobrīd uzturas astoņi suņi un 13 kaķi.

Patversmes vadītāja Liene Kārkliņa vērtē, ka tāds kaķu skaits ziemas periodā ir ierasts, vairāk minku ir laikā, kad kaķenes apbērnojas. “Joprojām ir cilvēki, kuri uzskata, ka īsts suns vai kaķis ir tikai tāds, kurš nav sterilizēts vai kastrēts. Turklāt ļauj vairoties, jo nevar to visu laiku uzraudzīt.”

Ziemas periods patversmē ir mierīgāks. Nav aizņemti visi voljēri suņiem, jo vieta ir 13 astaiņiem. Lielākoties suņi nonāk patversmē, kad nomirst viņu saimnieki. Bet gadās, ka cilvēks paņem kucēnu, netiek galā un tad grib atdot patversmei. L. Kārkliņa pastāsta, ka pēdējā laikā ir pieredzēti gadījumi, kad pieaugušie bērni bezatbildīgi uzdāvina suni vecākiem, kuri nemaz to negrib un arī netiek galā. Un paši bērni vecākiem nepalīdz.“Bet mūsdienās ir tik daudz iespēju – gan kinologi, gan internetā var atrast daudz noderīgas informācijas, video, lai palīdzētu sunim kļūt par ģimenes draugu, tikai tas ir jāgrib,” uzsver vadītāja un piebilst, ka “nedrīkst dzīvnieku uzskatīt par lietu, kas, ja nepatīk, atdodama tālāk”.

“Lācīšos” uz maiņām strādā divi darbinieki. Bija trīs, bet vadītāja atzīst, ka emocionāli ne visi var strādāt patversmē, un piebilst, ka ne jau dzīvnieku dēļ, bet cilvēku attieksmes dēļ, jo ir arī personas, kas nevēlas izprast vajadzību glābt dzīvniekus un verbāli uzbrūk kopējiem. “Turklāt, saskaroties ar neskaitāmām situācijām, kad cilvēki dara dzīvniekiem pāri, vēlas atdot savu dzīvnieku, sakot, ka tas ir atrasts suns, vai, atbraucot uz patversmi kā uz lielveikalu, kur izvēlēties sev visatbilstošāko preci, rodas liela neticība un skepse pret cilvēkiem,” skumji secina L. Kārkliņa.

Tomēr regulāri piesakās dzīvnieku mīļi, kas vēlas paņemt suni vai kaķi. Arī mūsu sarunas laikā vadītāja saņem zvanu no cilvēka, kas interesējas pat patversmes darba laikiem un iespējām apskatīt patversmē mītošos kaķus. I. Kārkliņa pastāsta, ka ir kaķītis, kurš patversmē diemžēl dzīvo jau no 2018. gada. “Visbiežāk cilvēki vēlas ņemt tādu kaķi, kas uzreiz skrien pretī un pieglaužas. Bet dzīvnieks patversmē nereti ir stresā, viņš nonācis svešā vidē – ir noķerts. Ja ir veselības problēmas, tad arī ārstēts, un, lai arī viņus mīļojam, piedzīvotais rada traumu un piesardzību. Bet ir iedzīvotāji, kuri saprot, ka kaķītis mājas apstākļos mainās. Ir paņemti daudzi kaķi, kuri sākumā nav draudzīgi, sabiedriski. Bija mums skaists kaķis – balts ar sudrabu, kurš spēja rāpties pa sienām. Kādam vīrietim skaistulis ļoti iepatikās, paņēma. Pēc nedēļas zvanīja un teica, ka viņam ir vismīļākais kaķis pasaulē. Tā kā viss ir atkarīgs no cilvēka.”

No suņiem visātrāk tiek paņemti augumā mazie, kurus var turēt arī dzīvoklī. Jārēķinās, ka ir suņi, kuri baidās no bērniem, ir tādi, kas no vīriešiem. Patversmē ir arī neredzīga sunīte, kurai iespējams dzīvot tikai norobežotā teritorijā. Akluma dēļ dzīvnieks baidās no malkas zāģēšanas vai zāles pļaušanas trokšņa, bet citādi teritorijā dzīvojas tā, ka no malas pat nevar pateikt, ka ir neredzīgs. L. Kārkliņa pastāsta, ka ir dzīvnieki, kuriem, lai arī ļoti nodarīts pāri, vēlas saimnieku, bet ir tādi, kas iejutušies patversmē un, lai gan viņiem varētu atrast mājas, atnākot svešiniekiem, slēpjas, neļaujas pat doties pastaigā. Uzticas tikai patversmes darbiniekiem un vienai no brīvprātīgajām.

Brīvprātīgo skaits variē – reizēm ir mazāks, reizēm lielāks. “Droši vien nāks vasara, siltāks laiks un būs vairāk. Jūtam, kad skolās ir labo darbu nedēļas, tad skolēni nāk uz patversmi, palīdz, arī ziedo barību. Tāpat Ziemassvētku laikā. Novērtējam līdzcilvēku palīdzību, priecājamies, ka skolotāji rudenī atved skolēnus grābt lapas. Tāpat, pateicoties labvēļiem, kuri salika drenāžas caurules, teritorijā vairs nekrājas notekūdeņi, kas lietainās dienās ar šalti pie mums tecēja un radīja sarežģījumus,” teic    L. Kārkliņa.

Vasarā patversmei vairāk darba ir arī nobraukto dzīvnieku dēļ, darbinieki no ceļiem novāc mazos meža dzīvniekus – lapsas, caunas -, gadās arī notriekti suņi, kaķi.

Dz Patv 25 (2)
Ir labi kopā. Lielākā daļa kaķu ļoti labprāt sadzīvo ar citiem kaķiem un mēdz gulēt cits citam cieši blakus. FOTO: Iveta Rozentāle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
11

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
112

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
354
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
43

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
91

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi