16 rajona jauktie, sievu, vīru un senioru kori skatē gaidāmo Dziesmu svētku virsdiriģentiem Mārim Sirmajam, Imantam Kokaram, Romānam Vanagam, Jānim Ērenštreitam un v/a
“Tautas mākslas centrs” vecākajiem speciālistiem kora mūzikas jautājumos Laurim Gosam un Antrai Purviņai rādīja, kā iemācījušies svētku dziesmas, kā skan rajona kopkoris.
“Varu justies gandarīts – Cēsu rajona kopkorim skan tā, ka mati slienas stāvus. Tāds kopkoris!” pēc kopkora, kuru diriģēja rajona koru, pirmoreiz arī Dziesmu svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns, noklausīšanās atzina Imants Kokars. Viņam piekrita Māris Sirmais, kurš atzina, ka mūsu rajona kopkoris ir viens no labākajiem Latvijā. “Kopkora skanējums parādīja, ka tās grūtās dziesmas, kuras vēl katram korim tā neizskan, kopā skan lieliski, un tas liecina, ka svētki būs skanīgi un skaisti.”
Skatē katrs koris izpildīja
trīs dziesmas – izlozes, izvēles un obligāto, žūrija vērtēja 50 ballu skalā un kolektīvi, kuri saņēma līdz 35 punktiem ieguva 3.pakāpi, līdz 40 punktiem – 2., bet vairāk – 1.pakāpi.
Visas dienas garumā kultūras centrā valdīja saspringta gaisotne. Laimīgi jutās tie dziedātāji un diriģenti, kuri bija nodziedājuši. “Darbs padarīts. Ir gandarījums. Kolēģi teikuši, ka skate pārāk agri, bet tūlīt sāksies darbi dārzā, daudziem būs mazāk laika,” “Druvai” atzina koru “Tikko” un “Ābele” diriģente Līga Priedīte.
Īpaša šī skate bija Raunas un Jaunpiebalgas pagasta koriem. Raunēnieši dzied kopš novembra, jaunpiebaldzēni no decembra. Abi kori atdzimuši, tiesa, Jaunpiebalgā kolektīva nebija dažus gadus, Raunā vairākus gadu desmitus.
“Jaunpiebalgā kora tradīcijas ir vienas no senākajām Latvijā. Bija skumji, ka mums nav kora. Pērn runāju gan ar virsdiriģentiem, gan pagastā, visi atzina – korim jābūt. Aicinājām tos, kuri grib dziedāt, un nu jau gatavojamies Dziesmu svētkiem,” pastāstīja kora atjaunošanas iniciatore Māra Vīksna. Kori vada Zane Venžega, kura atzīst, ka viņu, talsinieci, piebaldzēni ir pieņēmuši, dziedātgriba visiem liela un koris pamazām atdzimst. Zanei pašai kā diriģentei šī bija pirmā reize, kad skatē stājās kora priekšā.
Par Raiskuma kori pagasta kultūras dzīves organizatore Inga Bērziņa sacīja – dziedam un gribam dziedāt. Korim šī sezona nav viegla, tās vidū kolektīva vadību uzņēmās Ēriks Derums un, kā pēc tā noklausīšanās atzina ne viens vien, izdarīts ļoti liels darbs. Patīkamu pārsteigumu sagādāja arī viņa vadītā “Beverīna”, kurai iepriekšējie darbības gadi nebija viegli.
Triju koru diriģente Marika Slotina-Brante ar savu koru sniegumu bija apmierināta. “Cik varējām, tik izdarījām. Strādājām ļoti nopietni. Pati pavisam esmu balsi pazaudējusi,” tā diriģente.
Pēc skates rajona koru virsdiriģents Mārtiņš Klišāns atzina, ka ir gandarīts par koru sniegumu, kopkoris bija skanīgs, bet katram kolektīvam ir individuālās problēmas, kuras tiek risinātas. “Īpašs prieks par koriem, kuri atdzimuši un kuri izveidojušies no jauna, viņi ir jāatbalsta. Mūsdienās jaunu koru veidošanās ir retums,” uzsvēra Mārtiņš Klišāns.
Skatē pirmo pakāpi ieguva Cēsu pils koris (diriģenti Marika Austruma, Didzis Lielauss), “Beverīna” (Ēriks Derums), “Tikko” (Līga Priedīte), Līgatnes pagasta koris (Mārcis Katajs, Ilmārs Seilis), “Pie Gaujas” (Solveiga Vītoliņa), “Wenden” (Marika Slotina – Brante), “Vidzeme” (Andris Rubenis) un senioru koris “Ābele” (Līga Priedīte). Otro pakāpi skatē ieguva – DA Cēsu valsts ģimnāzijas koris (Marika Slotina – Brante), Cēsu pilsētas ģimnāzijas koris (Anna Kauliņa), Priekuļu sieviešu koris (Iveta Benga), vīru koris “Cēsis” (Marika Slotina – Brante), trešo pakāpi ieguva – Straupes pagasta koris (Biruta Fokrote), Raunas pagasta koris (Sarma Bērziņa, Dace Ābrama) un Jaunpiebalgas koris (Zane Venžega).
“Iepriekšējā gada skates rezultāti bija labāki, bet, jo tuvāk nāk Dziesmu svētki, jo vērtējums stingrāks. Kori dziesmas prot, nu atlicis spodrināšanas darbs,” pēc skates sacīja Māris Sirmais un uzsvēra, ka bijis prieks redzēt, ka rajonā dzied daudzi jaunieši, viņi ir koru spēks un kopkora stiprums. Virsdiriģents arī pateicās “Ābeles” dziedātājiem, kuri parādījuši to prieku, kādu dod dziedāšana, un atgādināja, ka dziesmām jāieskanas, tikai dziedot var izjust nianses.
Valsts kultūras inspektore Cēsu rajonā Ilze Kalniņa savukārt skaidri pateica, ka viņas vērtējums atšķiras no žūrijas, kura strādā godprātīgi un nezina katra kolektīva problēmas. “Protams, prieks par raunēniešiem un jaunpiebaldzēniem, par abu ģimnāziju koriem, kuri mācās Dziesmu svētku repertuāru. Mūsu rajona kori var lepoties ar savu varēšanu,” “Druvai” atzina Ilze Kalniņa, bet tomēr piebilda, ka skate ir skatuves mākslas koncerts un koristiem jādomā par to, kādi viņi izskatās, koncerta tērpiem jābūt saskaņotiem. “Dziesmas baudījumu nojauc nekārtīgi ģērbtie koristi.”
Liepēnietis Jānis Frišmanis uzmanīgi noklausījās visu koru sniegumu,
tīkamāko koru diriģentiem pasniedza puķes. “Esmu dziedājis vairākos koros, piedalījies Dziesmu svētkos. Ceru, ka Mārsnēnu koris, kura dalībnieks esmu, arī sasparosies un mēs tiksim uz Dziesmu svētkiem,” tā korists Jānis Frišmanis.
Nākamā sezona, arī vasara koriem būs Dziesmu svētku gaidās. Skanīga. Fotogrāfijas skatiet sadaļā Foto galerija
Komentāri