“Ar vilcienu uz kūrortu!” – tādu nosaukumu Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumam bija izvēlējušies cēsnieki.
Izstāde par dzelzceļa nozīmi pilsētas kūrorta attīstībā Stacijas laukumā stāstīja par dzelzceļa tapšanas vēsturi, Pils parkā – par kūrorta attīstību cauri gadu desmitiem. Varēja uzzināt, ka dzelzceļa līnija no Pleskavas uz Rīgu, kuras būvniecība sākās 1886.gadā un ilga trīs gadus, bija pirmais par valsts līdzekļiem būvētais dzelzceļš Latvijas teritorijā.
Ne viens vien piestāja, lai aplūkotu vēsturiskos fotoattēlus, izlasītu informāciju, jo pilsētas dzīve nesaraujami saistīta ar šo transporta veidu. Sestdien interesentiem bija iespēja piedalīties izzinošās pilsētas ekskursijās. To sākums bija saskaņots ar vilciena ierašanos no Rīgas, lai arī atbraucēji varētu iesaistīties rudenīgajā pastaigā pa pilsētu, uzzinot gan par transporta, gan pilsētas vēsturi. Arī par to, kā tika būvēts dzelzceļš šajā pusē. Pēc gidu stāstītā, dzelzceļa būvi toreiz centās vilkt garumā, jo tolaik dzelzceļnieki un arī nodarbinātie tā būvniecībā varēja izvairīties no dienesta armijā, kas cariskajā Krievijā ilga 25 gadus. Īpaši noderīgi tas bija 20.gadsimta sākumā, jo ļāva izvairīties no piedalīšanās 1.pasaules karā. “Var teikt, ka vienas formas pieņemšana pasargāja no citas formas uzvilkšanas,” teica gide Ieva.
Vēl varēja uzzināt, ka, būvējot dzelzceļa atzaru no Ieriķiem, trasē esot īpašs “naida līkums” pie Spāres muižas. Vietējais muižkungs, kurš bijis dzelzceļa valdē, sašutis, ka līnija ieplānota tieši gar viņa muižu. Sācies strīds ar Ieriķu muižas īpašnieku, jo arī tas nav gribējis, lai novirza līniju gar viņa muižu. Rezultātā Spāres muižas īpašnieks uzvarējis, tāpēc tajā vietā ir sliežu ceļa līkums.
Nedēļas nogalē interesenti varēja arī piedalīties izglītojošā bezmaksas lekcijā “Dzelzceļa vēsture Ruckas muižā” par dzelzceļa ziedu laikiem, kad vilciens bija populārākais sabiedriskā transporta līdzeklis un Ruckā mājvietu bija radis Latvijas dzelzceļu 3. ceļu iecirkņa kantoris. Par to stāstīja kuratore un kultūrvēsturiskā mantojuma eksperte Elīna Kalniņa. Toreiz senās muižas ēkas dzīve ritēja vienā ritmā ar līdzās esošo sliežu ceļu, tā priekiem un bēdām, izaicinājumiem un sasniegumiem.
Eiropas kultūras mantojuma dienu tematikā šogad tika akcentēts transports, ļaujot interesentiem vairāk uzzināt par šo īpašo un nozīmīgo mantojuma daļu, sniedzot iespēju iepazīt tiltus, dzelzceļa stacijas un bijušās līnijas, sliežu tramvajus un zirgu tramvajus, plostus un pārceltuves, zirgu pasta stacijas un vietas, kas radušās un attīstījušās, pateicoties transportam. Tā kā 2021. gads Eiropas Savienībā pasludināts par Eiropas dzelzceļa gadu, daudzviet kultūras mantojuma dienu ietvaros īpaši tika izcelta dzelzceļa tēma.
Komentāri