Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Dvīņi ir dubults piedzīvojums

Iveta Rozentāle
00:00
15.01.2023
110
Gimene Kuzma 1

Kristīnes un Ginta Kuzmu ģimenē aug meita, divpadsmitgadīgā Patrīcija, un trīsgadīgi dvīņi – Mārtiņš un Artis. Ģimene dzīvo Vaives pagasta Rīdzenē, Kristīnes dzimtajā vietā.

Katru varēja noturēt plaukstā

Kristīne ar smaidu teic, ka neplānoti kļuva par daudzbērnu ģimeni, jo vēl vienam bērniņam pēc smagajām pirmajām dzemdībām pāris sadūšojās vien pēc deviņiem gadiem, tad arī domājuši, ka ģimenē būs divi bērniņi: “Bet Dieviņš lēma citādi, un kļuvām par trīs bērnu vecākiem. Lai gan, kad daktere pateica, ka mums būs divi, no sākuma abiem bija šoks. Pēc tam gan attapāmies, ka vīram brālēni ir dvīņi – pavisam tuvi radinieki.”

Tagad daudzbērnu mamma teic, ka nevar iedomāties, ja būtu citādi. “Bet grūtniecība bija ļoti smaga, dvīņi ir identiskie, tā ir sarežģīta grūtniecība. Katru nedēļu bija jābrauc uz sonogrāfiju Rīgā, lai pārliecinātos, ka viss norit labi. 20. nedēļā gan piedzīvoju pašu smagāko brīdi – uzraugošā ārste, redzot, ka viens no dvīnīšiem ir daudz mazāks, sacīja, ka viņš nomirs un, kad tas notiks, ņems otru ārā. 20 nedēļās! Bet teica, ka vēl nedēļu var gaidīt, vērot. Mēs ar vīru ļoti pārdzīvojām, bet meita pienāca un teica – mammu, neraudi, brālis paēdīs un izaugs. Pēc nedēļas, aizbraucot uz pārbaudi, ārste, kas atvaļinājuma laikā aizvietoja manu ārstējošo dakteri, secināja – cik forši, vienādi puisīši, viss ir ļoti labi. Pa nedēļu viss bija izmainījies. Tas mums visiem bija tāds atvieglojums!”

Lai gan ārste ieteica mazuļus laist pasaulē Rīgā, Kristīne ļoti vēlējās to darīt tuvāk mājām, Valmierā. Viņa pastāsta: “Kad 36. nedēļā aizbraucu uz Valmieru noteikt dzemdību datumu, nodaļas vadītājs    teica, ka nedrīkst gaidīt ne dienu un uzreiz jādodas uz operāciju. Tā pēc pusotras stundas puisēni jau bija klāt, pēc trim dienām varējām doties mājās. Arī vīrs bija slimnīcā, mazie piedzimstot katrs bija divi ar pusi kilogrami viegls, vīrs katru varēja noturēt plaukstā.”

Kā jau identiskie dvīņi puisēni ir ļoti līdzīgi, atšķirt var vienīgi pēc tā, ka viens ir nedaudz trauslākas miesasbūves. Kristīne teic: “Jau piedzimstot abi bija ar nelielu svara atšķirību,  tā tas arī saglabājies.”

Bērnudārza audzinātājām grūti atšķirt Mārtiņu un Arti, un mazie apzinās savu līdzību. Audzinātāja pasauc vienu, bet atsaucas abi, un abiem dzirkstelītes acīs. “Tagad gan jau katrs jūtas kā personība un, kad tētis, gribot pakacināt, prasa vienam – kurš tu esi? – mazais ar lepnumu teic: “Nu, kā – Mārtiņš!”

Pārsteigums tuviniekiem

Kad Kristīne un Gints uzzinājuši, ka gaidāmi dvīņi, jaunumi bija jāpasaka arī radiem. Kristī­nes mamma sākumā bijusi pārsteigta un pārsteigusi arī vīru. Kad viņš pārnācis no darba, Kristīnes mamma paziņojusi: “Mums būs sestais un septītais mazbērns.” Tētis neizpratnē, domājis, ka vēl kāda sieviete no ģimenes ir stāvoklī. Saprotot, ka Kristīne gaida dvīņus, iestājies klusums, aizgājis pārģērbties, atnācis atpakaļ un pavaicājis, vai viņu izjoko. Bet, saprotot, ka tas ir nopietni, vien pārsteigumā noteicis: “Ej tu nost!”

Kristīne atklāj, ka tētis viņu ļoti atbalstījis un ļoti sekojis grūtniecības norisei, un arī tagad viņam ir ļoti labs kontakts ar mazbērniem: “Tādēļ brīvdienas būtībā ir vecvecāku dienas. Ja arī mazbērni nav pie viņa, viņš ciemojas pie mums. Es savai mammai un tētim saku lielu paldies, jo bez viņiem, kaut palīdz gan vīrs, gan meita, ar dvīņiem būtu bijis ļoti grūti.”

Būt kopā plašā ģimenē

Tagad, ar skatu atpakaļ, Kristīne ar smaidu secina, ka laiks pēc dvīņu piedzimšanas bijis traks, kad bija jāmācās visu noorganizēt, bija jāmaina mašīna, lai tajā ietilptu dvīņu rati. Vīrs, Rīgā strādājot, agri bijis prom un vēlu atpakaļ, bet tāpat naktīs cēlies mazos mierināt. Kristīne teic: “Ar vīru man veicies, mēs tiešām darām kopā. Patrīcija arī labprāt paauklē dvīnīšus, lai mēs ar tēti varētu izskriet kaut līdz veikalam. Savukārt citreiz vīrs paliek ar dvīnīšiem, lai mums ar Patrīciju ir meitas un mammas laiks, lai viņai nebūtu sajūta, ka svarīgi ir tikai brāļi.”

Mamma vērtē, ka Patrīcija, kas pēc horoskopa ir dvīnis, tiešām ir izteikta dvīne ar pēkšņām gara­stāvokļa maiņām: “Tagad, lielākai esot, viņa pati to apzinās un piestrādā pie savām emocijām, to izpaušanas. Viņa arī labprāt gatavo ēst, var uzvārīt kartupeļus, prot gatavot gulašu, saldo ēdienu, sakārto māju. Un, ko dara, izdara perfekti. Tas viņai no Ginta.”

Īpašs Kuzmu ģimenē ir maijs, kad gan Patrīcijai, Mārtiņam un Artim, gan Gintam ir dzimšanas diena. Šajā mēnesī to svin arī Kristīnes mamma un viņas brāļi.  Kopā vienpadsmit radiniekiem maija beigās vai jūnija sākumā tiek taisīta liela balle.

Kristīne teic: “Svētkos braucam pie mūsu vecākiem, nebūs tā, ka svinēšu ar draugiem, bet viņi paliks vieni. Maniem bērniem nevar būt lielāka bagātība kā tie cilvēki, kas mūs mīl, un viņiem ir divi vectēvi un divas vecmāmiņas, ne visiem tā ir.  Mums ģimene noteikti ir galvenā vērtība – vislielākā, kas var būt. Man ir svarīgi laiku pavadīt ar vecākiem, jo neviens nezinām, cik ilgi viņi mums būs. Ja nesatiekamies, pa dienu sazvanāmies. Domājam, kā cits citam varam palīdzēt. To esam pārņēmuši no saviem vecākiem.”

Atbalsts ir pietiekams

Kristīne vērtē, ka daudzbērnu ģimenēm ir ļoti jūtams gan paš­valdības, gan valsts atbalsts – bērniem bērnudārzs ir bez maksas, pusdienas meitai skolā ir par brīvu. Viņa teic: “Uzskatu, ka atbalsts ir liels. Piemēram, mašīnas tehniskās skates maksai ir atlaide, īpašumu reģistrējot Zemesgrā­matā, ir atlaide, tāpat elektrībai. Sarēķināju, ka kopā mēnesī vidēji atlaidēs sanāk 300 eiro,    uzskatu, ka tas ir daudz. Un kur vēl pusotrs gads apmaksāts bērnu kopšanas atvaļinājums, vienīgi tas tiek maksāts par vienu bērnu, nevis diviem, lai gan ir atšķirība, vai rūpes ir par vienu bērniņu vai diviem, un arī izdevumu, nenoliedzami, ir vairāk. Tomēr jebkurā gadījumā uzskatu, ka valstij nav jāuztur mūsu bērni, ģimeni uzturam mēs paši, bet atbalstīt, jā, to var, un paldies par to, kas mums dots!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
8

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
144

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
413
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi