Drustos pie kultūras nama vīri smej, ka nav jau, ko no kāda gaidīt, ko paši dara, tas ir. Viņi atnākuši uz tikšanos ar jauno pagasta pārvaldes vadītāju un sarunu ar Smiltenes novada domes pārstāvjiem par pamatskolas ēkas turpmāko izmantošanu.
Satikušies vīri atceras skolas gadus un vērtē: “Tāda laba skola bija. Kurš tad vainīgs, ka tā palika aizvien tukšāka un nu ir pavisam tukša. Paši. Vispirms jau vietējie skolotāji savus bērnus sūtīja uz kaimiņu skolām. Cik tagad izmaksā ēkas uzturēšana, jo siltums jānodrošina!” Viņi ir teju vienisprātis, ka skolas ēka jāpārdod, lai nāk kārtīgs saimnieks, pārbūvē, remontē. “Tāpat jau gribas redzēt jauno pārvaldnieku. Gribētos, lai ir darītājs,” kāds piebilda. Uz sapulci bija atnācis teju pussimts pagasta iedzīvotāju.
Pašvaldības izpilddirektora vietnieks attīstības jautājumos Mārtiņš Ulāns atgādināja, ka bija uzņēmējs, kurš skolas ēkā plānoja attīstīt medicīnas pakalpojumus, tomēr izvēlējās citu novadu, kur atradis piemērotākas telpas. Drustēnieši paši runāja, ka skolas namā varētu veidot kopienas centru, bet iniciatīva apsīka. Drustēnietis, domes deputāts Jānis Āboliņš uzsvēra, ka paši skolu piepildīt nevar.
Pirms apsvērt, ko darīt ar ēku, raisījās domu apmaiņa, izskanēja pārmetumi pašvaldībai, ka Drustu skolas inventārs pārvests uz Raunas skolu un citām pašvaldības izglītības iestādēm. Smiltenes novada izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe norādīja, ka inventārs ne tikai Drustu skolā, ikvienā pašvaldības iestādē ir pašvaldības īpašums. “Tās pienākums ir ar savu mantu rīkoties saimnieciski, tādēļ inventārs, kas nav nepieciešams Drustu pagastā, pārvietots citu iestāžu un struktūrvienību vajadzībām,” skaidroja E.Zurģe.
Plaši tika apspriests pašu drustēniešu ierosinājums ēku pārdot. Drustēnietis Mārtiņš Krūmiņš interesējās, kur paliks iegūtā nauda. “Skolu uzcēla mūsu senči par ziedojumiem. Raunas novads pārņēma un piepalīdzēja uzturēt, tagad esam Smiltenes novadā, bet tas nenozīmē, ka tā nav mūsu skola,” teica drustēnietis, bet cits piebilda: “Ne jūs to skolu cēlāt, ne jums tiesības pārdot.” Izskanēja pārmetums pašvaldībai, ka tā skolas namu neremontē, jumts vietām tek, pagrabā sūcas ūdens. E.Zurģe skaidroja, ka pašvaldība neieguldīs naudu ēkā, kas nav nepieciešama tās funkciju veikšanai. Lai kaut ko darītu, jāzina, kā un kas to izmantos. Kāds pauda viedokli – ja jau skolu pārdod, naudai jānonāk Drustos, nevis novada budžetā, kur to izdalīs citiem. Drustēniete Rudīte Duļķe rosināja, ka kāds darbinieks varētu telpas regulāri vēdināt, uzkopt tās un apkārtni. “Vai tad pusslodzes darbu pašvaldība nevar atļauties? Runa jau ir par ēku,” bilda drustēniete. Pašvaldības pārstāvji uzreiz atzina, ka tādu iespēju nav un par skolas namu gādā saimnieciskais dienests. Tieši sapulces dienā no pagraba izsūknēts ūdens.
Ar smiekliem un aplausiem tika uzklausīts pagasta iedzīvotāja Daira Podnieka ieteikums: “Pārdodam Smiltenes centrā domes ēku, dabūjam miljonu, un dome lai pārceļas uz Drustu skolu. Drustu skolai nomniekus un pircējus grūti atrast.”
E.Zurģe atgādināja: “Var pārmest Raunai vai Smiltenei, bet neviens cits, izņemot jūs, te nedzīvos. Pašiem jāsaprot, kas vajadzīgs, ko darīt ar skolas ēku. Varam detaļās runāt, kur palikusi tāfele vai kāds sols, bet stāsts ir par ēku. Cik aktīva dzīve pagastā, arī atkarīgs no pašiem. Pašvaldība nevar piepildīt skolu. Kāds ir labākais risinājums?”
Tālāk diskusija turpinājās par ēkas iznomāšanu. “Mums nav tiesību to pārdot. Nevajag noniecināt vietu, kur dzīvojam. Tas, ka šobrīd mums nav skolas, ir mūsu kopīgā nelaime, mūsu nespēja un nevarēšana. Nedomāju, ka tas ir uz ilgu laiku un ka nekas nemainīsies. Nedomāju, ka te nekad nebūs skolas. Cik ilgi jāgaida, laiks rādīs,” pagasta ļaudīm teica J.Āboliņš. Viņš arī pauda pārliecību, ka sabiedrībai labākais risinājums būtu ēku iznomāt. “Mēs varam paust viedokli, ko gribam šajās telpās, bet neierobežojam ar ko konkrētu, citādi nomnieku neatrast. Mums svarīgi, lai ēka ir sabiedrībai pieejama,” viedokli pauda domes deputāts un piebilda: “Jādomā, uz cik gadiem iznomāt, un nevis tāpēc, ka kādreiz pārdosim, bet ka te atgriezīsies skola.”
M.Ulāns uzsvēra, ka pašvaldība ir ieinteresēta, lai ēkā kaut kas notiek. Par nomas maksu var to remontēt.
Lēmumprojekts par nomas tiesību izsoles izsludināšanu tiks gatavots skatīšanai decembra domes sēdē. Līdz novembra beigām ikviens iedzīvotājs pagasta pārvaldniekam var iesniegt savus ierosinājumus nomas izsoles nosacījumiem.
E. Zurģe informēja, ka bijušo Drustu bērnudārza ēku virzīs atsavināšanai. To patlaban izmanto Ukrainas civiliedzīvotāju pagaidu izmitināšanai, bet viņiem tiks piedāvātas sporta zāles nama 2. stāvā, kur, piesaistot valsts finansējumu, veiks remontu.
Drustēnieši iepazinās ar pagasta pārvaldnieku Jāni Sīmani, kurš pienākumus pildīja otro dienu. Viņš pastāstīja, ka iepazīst pagastu, uzsvēra, ka gaida ikvienu nākt un runāt par problēmām.
Iedzīvotāji jautāja gan par viņa izglītību, gan par to, vai tiešām katru dienu būs darbā pagastā, vai drīkst traucēt arī vakaros. J.Sīmanis atzina, ka bieži vien, ienākot no malas, uz daudz ko var paskatīties racionālāk. “Lai tik būtu saimnieka ķēriens,” novērtējusi jauno pārvaldnieku, viena kaimiņiene teica otrai.
Iedzīvotāju sanāksmē klāt bija arī Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš un deputāti Inga Ērgle un Mārtiņš Vīgants. Arī viņiem jālemj par Drustu skolas ēkas nākotni.
Komentāri