Līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls, šodien vēsta laikraksts “Latvijas Avīze”.
Par to satraukušies mazpilsētu mazturīgie iedzīvotāji un pensionāri, kuriem nav līdzekļu papildus tēriņiem aptuveni 500 līdz 1000 eiro apmērā.
“Man atnesta tāme, pēc kuras jāierīko jauns ūdens skaitītājs – maksa par akas ierīkošanu ir 500 līdz 600 eiro. Man, pensionārei, tas ir pārāk daudz. Mazpilsētā galvenokārt seniori palikuši, daudzi atlikuši pa mazumiņam un sakrājuši – ko tur slēpt – zārka vajadzībām, bet tagad par to naudu būs jāuzstāda ūdens skaitītājs,” sašutusi ir smilteniete Mārīte Pētersone.
Uzzinot šādus paredzamos darbus, 30 Smiltenē privātmājās dzīvojošie iesnieguši vēstuli novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim, lūdzot rīkoties pilsētnieku interesēs, kā arī solot vērsties pie tiesībsarga.
Kukainis atzīst, ka viņš izprot radušos problēmu, bet, ja Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums ir pieņemts un stājies spēkā, tad tas ir jāpilda: “Esmu pārliecināts, ka Latvijā satraukuma maksimums vēl nav sācies. Daudzviet pašvaldības un komunālo pakalpojumu sniedzēji likuma skaidrošanu ir novilcinājuši, un tātad arī ne iedzīvotāji, ne vietējās varas pārstāvji nemaz nav apjautuši, kas viņus gaida tuvākajos gados. “Smiltenes NKUP” jau pērn sāka namīpašnieku brīdināšanu un aicināja ierīkot uzskaites mezglus, mudinot likuma prasību izpildi neatlikt uz pēdējo dienu. Es saprotu, ka cilvēki iekrāto naudu ir paredzējuši citiem nolūkiem vai arī šīs naudas daudziem vispār nav, taču likuma norma ir jāpilda. Ja tā būtu pašvaldībā vai NKUP pieņemta, noteikti varētu lemt par atbalsta mehānismu. Tagad diemžēl palīdzēt nevaram. Taču piekrītu – slogs uz iedzīvotāju makiem uzlikts liels.”
Skaitītāju paredzēts uzstādīt vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet atzars uz īpašumu. Ja līdz šim ūdens skaitītāju varēja uzstādīt mājā, tad tagad ūdens uzskaite jāveic tieši tajā vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet personiskais. Šajā vietā ir jāizrok bedre un jāieliek aka, kurā ūdens pakalpojumu sniedzējs par brīvu uzstādīs mērierīci.
Šādai vietai jābūt tāpēc, lai nodrošinātu mērierīci pret tās darbības pareizībai nelabvēlīgu iedarbību (gan klimatiskiem apstākļiem, gan negodprātīgu cilvēku rīcību) un, lai pakalpojumu sniedzējs varētu tai piekļūt pārbaudes, remonta un citos nolūkos, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas preses sekretāre Laura Jansone.
Pašam rakt vai citam uzticēt nav tas dārgākais. Rakšanas izmaksas esot ap 10 eiro. Dārgāks esot tehniskais projekts, bet visdārgākā ir aka – paprāva muca ar siltinājumu, kas maksā ap 250 eiro, vēsta laikraksts. Arī caurules jāpērk īpašniekam.
Komentāri