Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte aizvadījusi izlaidumu Zoom platformā. Cēsu filiāli absolvēja 98 studenti. Universitātes beidzēji šajās dienās ierodas filiālē, lai saņemtu diplomu par iegūto izglītību.
Izlaiduma svinīgajā daļā LU rektors Indriķis Muižnieks sveica visu septiņu augstskolas filiāļu absolventus, cilvēkus, kuri ar lielu uzņēmību, pacietīgu studiju darbu bija izpildījuši visas prasības, lai iegūtu valsts apstiprinātu augstākās izglītības diplomu. Viņš uzsvēra, ka dokuments dod drošību par nākotni, bet tas nav izaugsmes ceļa noslēgums: “Būs vajadzīga tālāka profesionālā izaugsme, ko 21. gadsimtā prasa mainīgā pasaule ap mums.” Fakultātes dekāne Linda Daniela vēlēja visiem būt laimīgiem savā darbā, savā zemē.
Cēsu studentus sveica filiāles direktore Mārīte Raudziņa, paužot prieku un arī lepnumu par katra veikumu, jo lielākā daļa studentu pratuši veiksmīgi savienot studijas ar ikdienas darbu un rūpēm par ģimeni: “Šodien svētku diena ir visam Vidzemes reģionam, jo daudzas izglītības iestādes iegūs LU Cēsu filiāles absolventus. Absolventiem vēlu būt tādiem pedagogiem, kuri mīl izvēlēto profesiju, kuri iegūtās profesionālās kompetences prasmīgi izmantos ikdienas darbā, lai pilnveidotu katra bērna potenciālu, lai dotu draudzīgu padomu kolēģiem un audzēkņu vecākiem. Un paldies arī LU administrācijai, studiju programmu direktorēm, mācībspēkiem, ar kuriem ikdienā notika daudzveidīga sadarbība, lai nodrošinātu kvalitatīvu studiju procesu Cēsīs!”
Šajā izlaidumā Cēsu filiālē absolventi saņēma pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un pirmsskolas izglītības skolotāja kvalifikāciju (studēja 2,5 gadus); profesionālo bakalaura grādu izglītībā un pirmsskolas un sākumskolas skolotāja kvalifikāciju (studēja 4,5 gadus); profesionālo bakalaura grādu izglītībā un sākumskolas skolotāja ar tiesībām mācīt angļu valodu vai latviešu valodu, vai matemātiku pamatskolā kvalifikāciju (studēja 4,5 gadus); kā arī otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un kvalifikāciju skolotājs – logopēds. 97 ir skolotājas, 98. ir Raivo Kokins, pedagogs no Raunas.
Lai četru ar pusi gadu laikā iegūtu bakalaura grādu kā pirmsskolas un sākumskolas skolotājs, studenti piedzīvoja daudzus izaicinājumus: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas iekļaušanu Latvijas Universitātē, jaunās mācību pieejas apgūšanu, pāreju no klātienes mācībām uz attālinātajām mācībām, arī daļa prakses bija jāspēj veikt attālināti.
“Druvas” satiktās nu jau diplomētās skolotājas atklāja, ka pedagoģijas studijas nav vieglas un brīžiem ikvienam studentam rodas šaubas par savu varēšanu un spējām. Olga Kukle teica: “Mums daudzām bija jāmāk savienot mācības ar bērnu audzināšanu, ģimeni. Tas nebija vienkārši, un daļa arī mācības neturpināja.” Marta Karele piebilda: “Ne visi var būt pedagogi, tāpat kā ugunsdzēsēji vai grāmatveži, bet tikai mācoties vari saprast, vai tā ir.” Savukārt Olga atklāja: “Biju domājusi, ka būšu visvecākā kursā, jo jau 15 gadi pagājuši kopš iepriekšējām studijām, bet biju pārsteigta, ka bijām tik dažāda vecuma. Tas bija iedrošinoši.”
Grūtākos brīžos studiju biedri cits citam palīdzējuši, grupa izveidojusies ļoti draudzīga un atsaucīga, arī Cēsu filiāles direktore Mārīte un metodiķe Antra. Marta teica: “Mārīte par mums rūpējās kā mamma. Zinājām, pie kā vērsties, kur meklēt risinājumu. Te bija ļoti mājīga sajūta. Protams, arī attālinātās mācības bija izaicinājums. Bet labi, ka pirmie gadi mums bija klātienē, paguvām apgūt metodiku, kā mācīties, kā sagatavot mācību darbus, daudz praktiskā veicām vēl klātienē.” Agija Bērziņa uzsvēra: “Man košākais laiks bija tieši klātienes mācības. Mēs paguvām iepazīties, veidojās uzticēšanās, atbalstījām cita citu un turpinājām to darīt arī attālināti.” Vērtējot daudzos izaicinājumus studiju procesā, Marta atzīst: “Tas bija arī mūsu ieguvums, ka sākās jaunā mācību pieeja, mācījāmies kopā ar pedagogiem, metodiķiem, visi gājām cauri, līdz ar to mums ir līdzīgs domu gājiens un redzējums.” Agija atceras: “Mācoties un strādājot uzreiz varējām pārrunāt, dalīties pieredzē, kā arī dalīties ar metodiku, pieeju. Arī tagad turpinām sadarboties, dalīties pieredzē ar kursa biedriem.”
Vaicātas, kas pamudinājis uzsākt studijas pedagoģijā, absolventes atklāj dažādus iemeslus: kādai bijis darbs, kur nav varēts saņemt atgriezenisko saiti, ir bijusi vēlme atgriezties Cēsīs, jau ir bijusi saistība ar izglītības iestādi, un tā pieņemts lēmums par studijām. Turklāt visbiežāk līdz ar studijām tiek uzsākts arī darbs izglītības iestādē, jo visas absolventes atzīst, ka vislabāk, ja teoriju var apvienot ar praksi.
Savukārt, vērtējot, vai pedagoga profesija ir grūta, Jolanta Vasiļevska uzsvēra, ka šim darbam jābūt sirdslietai, tikai tad vari būt pedagogs. Olga Kukle atzina: “Ar bērniem strādāt ir tik interesanti un radoši, pamanīt, kā viņi redz notiekošo, ko stāsta, kā pamato viedokli. Ar bērniem ir gan grūti, gan interesanti. No viņiem ļoti var sajust pozitīvo atgriezenisko saikni, īpaši bērnudārzā – viņi dāvina savus zīmējumus, saka mīļus vārdus, sniedz piepildījuma sajūtu.”
Marta Karele vērtēja: “Strādājot pirmsskolā, varu būt radoša, varu bērnus samīļot un būt ar viņiem ne tikai 40 minūtes, bet visu dienu.” Agija Bērziņa tam piekrita: “Bērni pieķeras mums, un mēs bērniem, katru rītu saņemam sirsnīgu labrīt, mīlestības apliecinājumus, rociņas, kas apķeras ap kaklu, komplimentus. Bērni ar mirdzošām acīm klausās, ko jaunu teiksi, mācīsi, un tad saproti, ka esi īstajā vietā un īstajā laikā, un pie īstā bērna.” Marta piebilst: “Tā ir enerģijas apmaiņa, pedagogs redz izmaiņas, kas notiek ar bērnu, un arī pedagogs visu laiku mainās, viņš nevar iesēdēties. Sekojam līdzi aktuālajam un augam līdz ar bērniem.”
Komentāri