Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Diena senioriem

Mairita Kaņepe
23:00
08.10.2018
3
Senioru Diena Mairitas Bilde 1

Kalendārais ieraksts – 1. oktobrī Starptautiskā senioru diena – par svētkiem, kurus rada patīkamas tikšanās, pārvērties tajās
vietās, kur kāds no gados vecākajiem cilvēkiem bijis gatavs nākt ar savu iniciatīvu.

Pārgaujas novadā tā ir Grieta Grosberga – aktīvs, ar kultūru un organizēšanas prasmi saistīts cilvēks. Pirms deviņiem gadiem izrādītā iniciatīva – sarīkot seni­oriem tikšanos agrā rudenī – aizvien turpinās.

Līdzīgi, bet pirms pāris gadiem pilsētniece Zinta Dubrovska nāca klajā ar iniciatīvu, ka Starptau­tiskā senioru diena ir labs iemesls, lai satiktos, un meklēja iespējas, kā ļoti dažādus vienas paaudzes cilvēkus sapulcināt.

Abu cienījamo dāmu idejas atbalstījušas pašvaldības. Cēsu novada Sociālā dienesta vadītāja Iveta Sietiņsone svētdien Lat­vijas Universitātes filiāles namā, kur vienā no zālēm bija radīta svētku noskaņa, pateicās Z. Dub­rovskai par izrādīto iniciatīvu. Senioru diena bija sapulcējusi vairāk nekā 60 cēsnieku. Ieskaņu radīja jau sagaidīšana, kļavu lapu noformējums, dekorācijas leļļu uzvedumam, mūzikas instrumenti un ekrāns, uz kura lasāmas domas, kā arī vārdi līdzi dziedamām dziesmām.

Otro rudeni Starptautiskajā senioru dienā piedalījās muzikālie Adventistu draudzes locekļi – mūzikas pedagogi Ivars un Anit­ra Rauši kopā ar meitām un audzēknēm. Skanēja dziesmas, dze­ja, bija leļļu teātra priekšnesumi. Muzikālā pēcpusdiena, kuru bija veidojuši Adventistu draudzes pārstāvji, vedināja uz gaišām domām, rosināja ļauties pārmaiņām, ko nes dzīve ,un nepa­kļauties tam, lai uztraukumi ikdienā ņemtu virsroku. Pieredzes bagātajiem cilvēkiem, jau pārsniegušiem septiņdesmit un astoņdesmit gadu sieksni, svētku pēcpusdienā tika dāvinātas iedvesmojošas atziņas un domas. Pir­mie ar tām dalījās senioru kora “Ābele” dalībnieki, izdziedot dzies­mās, muzikālo noti pārņēma Raušu ģimene.

Gaišām, mierpilnām domām senioru dienas svētkos sekoja emocionālas atvērtības brīži – cilvēki dāvāja viens otram smaidus, rokas spiedienus, labus vārdus, pirms mājupceļa tukšojās saldumu grozs.

Senioru dienas svētkos Stalbes kultūras namā lauku ļaudis, kā ierasts, nāca ar dārza un meža labumiem. Šis bija devītais rudens, kurā, aktīvās Grietas Grosbergas aicināti, pašvaldības darbinieku atbalstīti, seniori sapulcējās uz omu­līgu pēcpusdienu. Senioru diena sakrīt ar rudens sākumu, un svētku dalībnieki ik reizi dalās arī ar pašu sagādātām rudens vel­tēm, kas sagatavotas salātos, ievārījumos, kompotos. Cienasts, kā ierasts laukos un arī senioru svētkos, nebija iedomājams bez lielā zupas viruma un saldumiem pie kafijas, tāpēc pēc svētku priekšnesumiem seniori bija aicināti pie rudens galda. Šoruden pie tā satikās trīs desmiti cilvēku – mazāk nekā citus gadus. Stalbes kultūras nama darbiniece Madara Lasmane to saista ar rudens apstākļiem – vairāki senioru dienas dalībnieki zvanījuši, lai pateiktu, ka apslimuši. “Cilvēki vēl nav adaptējušies no ļoti siltā laika pie rudens apstākļiem,” vērtēja M. Las­mane, uzsverot, ka senioru dienas tradīcijas ir visai stabilas. “Mēs jūtam, ka novada seni­oriem patīk sanākt kopā. Esmu to novērojusi arī Raiskumā, kad bibliotēka rīko pēcpusdienas. Tad sanāk kaimiņi. Bibliotēkā ir sagatavots arī mazs cienasts, cilvēkiem laiks kopā paiet jauki.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
122

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi