1. februārī darbību sāk depozīta sistēma dzērienu iepakojumam, kas dos iespēju iedzīvotājiem nodot tukšos depozīta iepakojumus kādā no aptuveni 1400 punktiem visā Latvijā. Taču vietējiem tirgotājiem vēl ir, par ko padomāt, kā tās ieviešana izpaudīsies, jo ne viss līdz galam zināms.
Aptuveni puse no punktiem būs automātiskie depozīta punkti, kur iepakojumu varēs nodot taromātos, bet pārējos iepakojumus pieņems veikala pārdevējs, skaidro “Depozīta Iepakojuma Operators”, kas Latvijā pārvalda šo sistēmu.
Arī mūsu novadā pircēji veikalos pamanījuši pārmaiņas, dažviet taromāti jau uzstādīti, citos tas notiks nākamajā nedēļā, lai 1.februārī sistēma varētu sākt darboties. Tiesa, uzņēmējiem joprojām ir daudz neskaidrību, ir bažas, kā plānotā sistēma strādās. Uzņēmēja Baiba Jukņeviča, kuras uzņēmumam “Saime BJ” ir veikali Amatas apvienības pārvaldes teritorijā, pastāsta, ka no pieciem veikaliem divos taromāti jau uzstādīti, trijos iepakojumu pieņems darbinieks, jo iekārtai to platība pārāk maza.
B.Jukņeviča norāda, ka attieksmes veidošanai svarīgs būs pirmais mēnesis. Vai nu sistēma sevi attaisnos un jauninājums dos pozitīvu iespaidu, vai notiks pretējais: uzņēmējiem radīsies lielas problēmas un viņi uz depozīta sistēmu raudzīsies negatīvi.
“Taču skaidrs, ka sistēma bija jāievieš jau sen, esam pārāk ilgi kavējušies,” norāda uzņēmēja. Pēc viņas teiktā ar sistēmas ieviešanu problēmu nav bijis, operators par visu gādājis, lielākās bažas esot par to, kur likt savākto iepakojumu.
“Sistēmas pārvaldītājs saka, ka savākto iepakojumu aizvedīs, bet ir būtisks jautājums, cik regulāri tas notiks,” saka B. Jukņeviča. “Par to ir zināmas šaubas, jo, ieviešot jaunu sistēmu, problēmas rodas gandrīz vienmēr. Manuprāt, ieviesēji nav padomājuši, kur veikalos glabāt pieņemto iepakojumu, īpaši, ja tas netiek saspiests. Mums jāsakrāj desmit maisi, tad apsolīts braukt pakaļ, bet veikalos īsti nav vietu, kur tos uzglabāt. Domāju, tā ir jebkura mazā veikala problēma, kur jau tā ikdienā cīnās ar šaurību. Būtu vajadzīgi kādi slēgti konteineri, bet par to “Depozīta Iepakojuma Operators” nav padomājis. Patiesībā tā ir vienīgā problēma, kas mani satrauc. Varbūt pienākumu pieņemt iepakojumu nevajadzēja uzlikt visiem mazajiem lauku veikaliem, kuriem ir problēmas ar vietu savāktā iepakojuma uzglabāšanai.”
Tiesa, sākumā taromātos pārāk daudz iepakojums nenonāks, jo pieņems tikai to iepakojumu, kas iegādāts pēc 2022. gada 1. februāra un ir marķēts ar īpašu depozīta zīmi. Noteikts pārejas posms, seši mēneši, kuru laikā veikalu plauktos būs iepakojumi gan ar depozīta zīmi, gan bez tās, tāpēc pircējiem vērts tam pievērst uzmanību.
SIA “Ozolaine”, kam ir veikals Auciemā, valdes locekle Iluta Čudorāne saka, lai arī sistēma ir nepieciešama, tā tomēr radījusi papildu izdevumus un neērtības uzņēmējiem: “Nācās pievilkt papildu internetu, elektrību, bija jāatrod apsildāma telpa, kur taromātu uzstādīt, pārdevējām būs papildu pienākumi, apkalpojot taromātu. Vai to visu segs operatora solītā maksa par katru vienību, ko pieņemsim, cik saprotams, nepilni divi centi, maz ticams. Neslēpšu, ka februāri gaidu ar bažām, jo viss jaunais tomēr ir nezināms.”
Veikals sagatavots taromāta uzstādīšanai, to darīšot tuvākajās dienās. Arī I. Čudorāne norāda uz problēmām par pieņemtā iepakojuma glābšanu. Viņasprāt, mazajiem uzņēmējiem jaunā sistēma tomēr ir zināms slogs, to varēja uzlikt tikai lielajiem veikalu tīkliem: “Taču arī mums gribas iet līdzi laikam, arī man rūp vides tīrība, tāpēc esam gatavi pielāgoties. Saprotam, ka arī cilvēkiem laukos vajag, kur iepakojumu nodot, nekrās, lai kaut kad vestu uz pilsētu.”
Viņa stāsta, ka sākumā, kad apritē būs iepakojums ar un bez depozīta zīmes, cilvēkiem radīsies neizpratne, iespējams, pat konfliktsituācijas, kas būs uz vietas jārisina. Iespējams, iepakojumu, ko taromāts nepieņems, turpat veikalā pamestīs un pārdevējām būs jāgādā par vietas uzkopšanu.
“Neskaidrību vēl daudz, arī par to, kā notiks norēķini, cik ilgā laikā atgūsim naudu, ko būsim samaksājuši par pieņemto iepakojumu. No operatora katru dienu nāk informācija, piedāvājumi attālinātās sanāksmēs visu uzzināt, bet nevar taču visu dienu par taromātu domāt, ir arī citi darbi,” saka I. Čudorāne.
Atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem līgums ar “Depozīta Iepakojuma Operators” par depozīta pieņemšanas punkta – automatizēta vai manuāla – izveidi jāslēdz, ja veikala tirdzniecības zāles platība ir vienāda ar 60 m2 vai lielāka. Ja platība mazāka, uzņēmējs var izvēlēties, vai iesaistīties šajā sistēmā.
Atgādinām, ka depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) iepakojumus, kuros iepildīti bezalkoholiskie, visa veida alus un citi alkoholiskie (līdz 6%) dzērieni, bet pats iepakojums marķēts ar Latvijas depozīta zīmi. Nodotais iepakojums tiks pieņemts tikai tādā gadījumā, ja tas būs iztukšots un nesaplacināts, savukārt uz iepakojuma etiķetes atradīsies un būs skaidri nolasāma depozīta zīme un svītrkods.
No 1.februāra, pērkot kādu no iepakojumiem, kas iekļauts depozīta sistēmā, pircējam būs papildu jāmaksā 10 centi, ko varēs atgūt, nododot iepakojumu taromātos vai manuāli.
Komentāri