Degvielas tirgotāji nevar plānot precīzu nodevu ietekmi uz degvielas cenām nākamajā gadā, jo Ekonomikas ministrija (EM) vēl joprojām nav pieņēmusi galīgo lēmumu par jauno kārtību, kādā nākamgad notiks valsts obligāto degvielas rezervju uzglabāšana, informēja degvielas tirgotāji.
SIA “Latvija Statoil” Degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns skaidro, ka sabiedrības, tostarp uzņēmēju, interese par degvielas cenām ir ļoti augsta, īpaši gada nogalē, kad tiek plānota līdzekļu plūsma nākamajam gadam, tomēr patlaban “spējam sniegt tikai aptuvenu informāciju”.
Degvielas tirgus eksperts Māris Āriņš “Nozare.lv” prognozēja, ka valsts rezervju glabāšanas nodeva, kas, balstoties uz valdības tenderī par rezervju glabāšanu iesniegtajiem piedāvājumiem, varētu veidot sadārdzinājumu līdz pat diviem santīmiem par litru.
Patlaban ir zināms, ka no nākamā gada atlaides atcelšana 5% biopiejaukuma daļai, kā arī pievienotās vērtības nodokļa likmes celšana līdz 22% palielinās nodokļu īpatsvaru un sadārdzinās viena litra benzīna cenu mazumtirdzniecībā no 1.janvāra par aptuveni diviem santīmiem. Tieši šādu pat sadārdzinājumu aprēķinājusi Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA). Savukārt dīzeļdegvielai no 1.janvāra cena palielināsies par aptuveni 0,7 santīmiem, jo patlaban tiek realizēta arktiskās klases degviela bez biopiejaukuma, kurai tiek piemērota pilna akcīzes nodokļa likme.
LDTA valdes priekšsēdētājs Uldis Sakne skaidro – tā kā EM nav vēl pieņēmusi lēmumu, tad no 1.janvāra esot jārēķinās tikai ar šo divu santīmu sadārdzinājumu. Viņš gan atteicās prognozēt, par cik vēl varētu pieaugt litra cena, kad būs precīzi zināma valsts rezervju glabāšanas nodeva.
Skrābāns uzsver, ka, izejot no pašreizējās situācijas, degvielas pircējus par nodevu ietekmi uz degvielas cenu varēs informēt tikai tad, kad EM būs pieņēmusi galīgos lēmumus par jauno kārtību, kādā nākamgad notiks valsts obligāto degvielas rezervju uzglabāšana.
“Šobrīd gaidām ministrijas informāciju, lai varētu precīzāk plānot arī savu nākamo gadu un informēt par izmaiņām savus klientus,” uzsver Skrābāns.
Kā ziņots, EM apturējusi divus atklātos konkursus par naftas produktu drošības rezervju izveidi Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu teritorijā, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu Latvijas naftas produktu rezervju izveidei 25% apjomā Latvijas teritorijā pieteicās trīs pretendenti, tomēr to piedāvātā cena bijusi pārāk augsta, tāpēc konkurss ticis apturēts. EM pretendentu piedāvātās cenas neatklāja.
Savukārt konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu Latvijas naftas produktu rezervju izveidei 75% apjomā ES dalībvalstu – Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Latvijas – teritorijā nepieteicās neviens pretendents.
Kā norādīja EM pārstāve Evita Urpena, ministrija patlaban analizē iemeslus, kāpēc ES konkursā nepieteicās neviens pretendents. Viņa sacīja, ka EM vērtēs iespējas veikt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā komersanti iegūst tiesības sniegt drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu (degvielas) rezervju izveidei noteiktā apjomā”.
Urpena sacīja, ka atkārtoti konkursi tiks izsludināti nākamā gada janvārī.
Izsludināto atklāto konkursu mērķis ir panākt, ka tiek izveidotas valsts naftas produktu drošības rezerves 90 dienām gadījumam, ja tiek izsludināta valsts mēroga enerģētiskā krīze. Konkursa rezultātā viens vai vairāki konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt par labu valstij naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu, kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes laikā drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.
Naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu var sniegt komersanti, kuru piedāvātais uzglabājamo naftas produktu apjoms nav mazāks par 1000 tonnām, un ja šie komersanti izpildījuši vienu no šādiem nosacījumiem – saņēmuši speciālu atļauju apstiprinātā akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, reģistrētā saņēmēja darbībai, degvielas vairumtirdzniecībai, degvielas mazumtirdzniecībai, kā arī ieved Latvijas teritorijā naftas produktus savam patēriņam no ES dalībvalsts vai trešās valsts, saņēmuši muitas noliktavas turēšanas atļauju vai saņēmuši atļauju darbībai brīvajā zonā.
Saskaņā ar Enerģētikas likuma prasībām EM no 2010.gada 1.augusta pilda Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas, tai skaitā izsludina atklātus konkursus par naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu katrai naftas produktu kategorijai.
NOZARE.LV
Komentāri