Tūrisma pakalpojumu sniedzēji un policijas darbinieki ir vienisprātis, ka daudziem atpūšanās kultūra ir sveša.
“Uz kempingu bija paņēmuši līdzi beisbola nūjas un sacīja, ka zālienā uzspēlēs. Nākamajā rītā skatījāmies, ka visapkārt ugunskura vietai ir klājiens ar stikla lauskām. Redz, paspēlējās arī,” sašutumu pauda kempinga “Ungurs” direktors Andrejs Kreilis. Pieminētais huligānisms noticis Jāņu dienā, kad apmēram divdesmit jaunieši no Cēsīm kempingu izvēlējušies par atpūtas vietu. Saimnieki nezina, kā tagad uzlasīt katru stikla lausku, tāpēc daļu zāliena nožogojuši, lai domātu par citu atpūtnieku drošību. Andrejs Kreilis par notikušo informējis arī policiju, iesniedzot fotoattēlus ar stikla kalniem un atpūtnieku uzvārdus, kas, viņaprāt, radījuši kaitējumu.
“Inspektors veiks pārbaudi. Mums siltajā laikā regulāri ir jāizbrauc uz upmalām, ezermalām, arī atpūtas vietām. Un vienmēr sastopamies ar vienu un to pašu ainu – cilvēki ir alkohola reibumā, kaut ko lauž, sasit, sabojā citu īpašumu, trokšņo,” uzsvēra Cēsu rajona policijas pārvaldes kārtības policijas priekšnieks Jānis Goba un piebilda, ka, ja atpūtas vietas, viesnīcas vai viesu nama īpašniekam nav radīti materiāli zaudējumi, tad trokšņotāji un uzdzīvotāji saņem brīdinājumu, parasti arī tiek sodīti ar naudas sodu līdz 50 latiem, bet, ja izdarīti nopietnāki zaudējumi, tad cietējam savas intereses jāaizstāv tiesas ceļā.
“Es nezinu, kā to lai izvērtē, bet plānojam jauniešu grupas vairs kempingā pa nakti neizmitināt. Ziniet, visskumjāk, ka visvairāk posta izdara Cēsu jaunieši. Tādiem 14 gadīgajiem ar alkohola pudelēm rokās jau vairs telts vietas neizīrējam,” sacīja Andrejs Kreilis, kuram no Ungura nesen nācies vilkt ārā arī apgāztu katamarānu un samierināties ar to, ka par atpūtu samaksā pāris jaunieši, kuri reģistrējas, bet atpūšas trīs, četras reizes lielāks skaits.
No tusiņu taisītājiem un jubileju svinētājiem kopš pavasara jau izvairās arī Straupes pagasta brīvdienu mājas “Upeslejas” saimnieki.
“Izīrējam māju tikai ģimeņu atpūtai. Finansiāli neko nezaudējam, jo dažkārt, kad vienā nedēļas nogalē atpūtās 15 klienti, zaudējumu bija vairāk. Es teikšu, tā bija tāda nevērīga attieksme. Cilvēkiem liekas, ja esi samaksājis, tad vari visu atļauties – sist pudeles, vemt, kur pagadās, iemīt ugunskura ogles tīrā, jaunā grīdā,” mājās notikušo atcerējās Elita Martinsone un piebilda, ka ļoti priecājas – vairs nav jāsatraucas, kā četrās stundās, līdz ierodas nākamie viesi, izdosies sakopt telpas, tās izvēdināt, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti.
“Mūsu klienti vaicā, kur iespējams atpūsties klusumā, kur tīrs un skaists. Pārsvarā par naktsmītnēm interesējas ārzemnieki. Par laimi, neesam dzirdējuši no viņiem negatīvas atsauksmes par izbojātu laiku mūspusē. Tas varbūt tāpēc, ka viņi galvenokārt apmetas pilsētā – viesnīcās un tuvākajās viesu mājās,” sprieda Cēsu tūrisma informācijas centra vadītāja Liene Kiršteine un piebilda, ka ir dzirdēts, ka mierīgi un kārtīgi neprot atpūsties tieši vietējie ļaudis, kuri izvēlas nakti pavadīt ārpus mājas.
“Arī mūsu administratoriem ir bijušas problēmas apklusināt trokšņotājus. Nācies saukt apsardzi, jo citi klienti jau atbildību neprasīs tam jaunietim, kurš bļaustās un klauvē pie nakšņotāju durvīm, problēmas būs viesnīcas darbiniekiem. Mums gan tāda negatīva pieredze palikusi tikai no ziemas, kad te nakšņoja Žagarkalna apmeklētāji,” sacīja Priekuļos esošās viesnīcas “Hotel Tigra” marketinga speciāliste Andra Magone.
Tūrisma pakalpojumu sniedzēji jau apguvuši arī citu pieredzi, ar klientiem tiek slēgti līgumi, ka radīto materiālo zaudējumu gadījumos tos nāksies samaksāt. Tas klientus nedaudz disciplinējot.
Komentāri