
Jaunpiebalgā, meža ielokā Gaujas tuvumā acis piesaista akurāti iekopts mazdārziņš. Tas pieder ķīmijas skolotājam Arnim Ratiņam. Viņš uz Jaunpiebalgu pārcēlās pirms 20 gadiem un, uzsākot dzīvi šeit, meklēja iespēju, kur ierīkot dārzu. Viņš ieguvis dārzam lielisku vietu, ko izkopis līdz pēdējam sīkumam.
Arnis atzīst, ka viņam mazdārziņš vairāk ir priekam. “Lielākoties tas ir hobijs un nedaudz arī iztikšana, jo nemēdzu paļauties tikai uz veikala produkciju. Man patīk viss paša mazdārziņā izaudzētais, paša konservētais, tad es vismaz zinu, ko ēdu,” tā Arnis. Visvairāk mazdārziņā tiek audzēts
ikdienas galdā nepieciešamais, piemēram, kartupeļi, bietes, sīpoli, burkāni, pupas, kabači, garšaugi. Protams, arī dažādas vasaras puķes. Kā saka pats Arnis, dārzā tiek audzēts pilnīgi viss, ko vien var izaudzēt, jo dažādība dārzā viņam ir
ļoti svarīga. “Man patīk audzēt arī ziedus, sevišķi gladiolas, kas ir vienas no manām mīļākajām puķēm. Iespējams tāpēc, ka esmu skolotājs un jau ir pierasts, ka skolēni
1.septembrī nāk ar gladiolām,” uzsver jaunpiebaldzēns.
Arnis
uzaudzis laukos Jēkabpils pusē. Jau no mazotnes zinājis, kas ir dārzs, jo pie mājas dobes bijušas vienmēr. Ģimenē ikviens jau no bērnības bija radināts strādāt dārzā, līdz ar to nav nekāds pārsteigums, ka dārzs visu mūžu ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Vēl viens
aspekts, kāpēc Arnim tik ļoti patīk dārza darbi –
viņam viena no
profesijām, kuru gribējies apgūt,
bijusi agronomija. “Dārza un lauku darbi mani nekad nav baidījuši. Iespējams, arī tāpēc man ir tik
liels dārzs. Parasti izaudzēju
tik daudz, ka visu nemaz paši nevaram apēst, tāpēc daļa ražas tiek arī kolēģiem, kaimiņiem, draugiem. Pamaināmies arī ar kādām šķirnēm,” stāsta Arnis. Viņš bieži stādus izaudzē pats. Vispirms tie tiek audzēti mājās kastītēs, pēc tam
siltumnīcā. Arī stādu parasti saaug tik daudz, ka tos var dāvāt citiem.
Pagājušajā nedēļā Arņa Ratiņa dārza mājiņai kāds zaglis bija atlauzis slēdzeni un nozadzis dārza instrumentus, kā arī dažādas mantas. “Šo gadu laikā no mazdārziņa nekas nebija zagts. Ne izaugusī raža, ne
stādi, arī instrumenti ne.
Nevar jau visu diennakti nostāvēt blakus, tāpēc risinājuma nav. Protams, arī kaimiņi pieskata blakus dārziņus, ja turpat strādā, ” stāsta Arnis.
Arnis atzīst, ka viņam ir
paveicies, jo ir skolotājs un vasarā ir pietiekami daudz brīva laika, lai rušinātos dārzā. Pavasarī gan
grūtāk, jo tad skolā ir ļoti saspringts laiks, dārzam tiek atstātas tikai brīvdienas. Taču par spīti tam visi pavasara darbi vienmēr tiek padarīti un stādi dārzā sastādīti.
Zane ieviņa
Komentāri