Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Darināt bungas un iekurt pirti

Monika Sproģe
00:00
10.12.2019
7
Busujevi 1

Amatas novada Drabešu pagasta “Kalna Vēršos 4” dzīvo Ilze un Sergejs Bušujevi. Viņu kuplajā saimē aug pieci bērni, daži jau lieli un devušies pasaulē meklēt savas atbildes uz nopietniem dzīves jautājumiem.

Ilze ar Sergeju “Kalna Vēršus” iegādājušies pirms 26 gadiem, tagad vecākajam dēlam ir 25. “Te ainava krietni mainījusies, klāt nākusi pirtiņa, dīķis, izkopts pagalms, salabots palīgēkas jumts,” saka Sergejs, atcerēdamies, kā izskatījās pagalms, kad saimniecību nopirkuši. Vīrs ar sievu smej, ka, dzīvojot laukos, darbs nekad nebeidzas.

Savilkušies kamolā, būrīšos tup truši, kūtiņā ir dažas aitas, pagalmā skraida suņi, vēl tikko esot bijusi gotiņa. “Izlēmām, ka tā būs labāk,” saka Ilze. “Nodarbo­ja­mies ar pirtslietām, gatavojam sajūtu bungas, tas ir mūsu galvenais ienākumu avots. Tajās reizēs, kad klienti uz pirti pieteikušies tieši laikā, kad gotiņa jāslauc, negribot iznāk dzīvnieciņu mocīt, tāpēc izlēmām no piena devējas atteikties un palikt tikai pie pirtslietām,” saka Ilze.
Viņa atzīst, ka, laukos dzīvojot, ir vairāk iespēju, nekā tikai iet pie kāda strādāt vai nīkt mājās un cīnīties ar nolemtības sajūtu: “Visu ko var izdomāt. Viss atkarīgs no cilvēka dvēseles stāvokļa, radošās izdomas un uzņēmības. Mēs, lūk, piedāvājam pirts pakalpojumus ar sajūtu bungām.”
Ilze un Sergejs 2015. gadā pabeiguši pirtsskolu pie pirtnieka, ārsta un psihoterapeita Jura Bat­ņas. Līdz šim viņa ar vīru braukuši pirts darīšanās pie citiem pirtniekiem, taču nu jau gadu ir sava pirtiņa. Tā tiekot kurināta pēc vajadzības. “Paši ejam pirtī vismaz reizi nedēļā, bet klientus ņemam, kad piesakās. Ļoti nereklamējamies. Mūs atrod pēc nostāstiem,” saka Ilze.

Pirts zināšanu aizsākums meklējams Ilzes drūmākajā dzīves posmā, kad virsroku ņēmusi depresija. “Man nemaz nebija doma kļūt par pirtnieci, vienkārši vajadzēja tikt ar sevi galā, meklēju veidu, kā sevi izvilkt no depresīvā stāvokļa. Uzzināju, ka ir tāda pirtsskola un ka tur cilvēki jūtas ļoti labi. Mācības sāku viena, bet drīz vien ieinteresēju arī vīru. Pirtī cilvēki iet, lai sevi apzinātos, lai atrisinātu kādas sāpīgās lietas. Ja pirtī iet ar nodomu, tam visam ir pilnīgi cits spēks, tikai pašam jāvēlas atbrīvoties no liekā. Pirtnieks to nevar izdarīt, esam tikai instruments Dieva rokās. Te darbojas domu spēks. Protams, pirti var baudīt arī kā SPA procedūru.”

Kad pirts skolā esot bijusi nodarbība par skaņu rīkiem, viņa tā pa īstam sapratusi bungu vibrāciju radīto spēku. Tagad Sergejs ir arī prasmīgs bungu darinātājs. Bušujevi apmeklētājiem dod iespēju arī pašiem radīt bungas. Ilze un Sergejs stāsta, ka bungu darināšanas laikā izveidojas saikne starp cilvēku un viņa gatavotajām bungām un tās caur dažādām zīmēm un sajūtām parāda savu raksturu. “Dzirdot bungu skaņas, cilvēks atraisās, vairāk ieklausās savās sajūtās, sāk raudzīties uz lietām un situācijām citādi, sāk saskatīt zīmes, ko varbūt agrāk, būdams ierauts dzīves virpulī, nebija manījis. Pārāk ašam cilvēkam bungas māca pacietību, savukārt lēnam cilvēkam dod enerģiju,” saka Ilze.

Bungu darināšana esot gan fizisks, gan garīgs process. Arī “Druvas” viesošanās laikā Ilze ar vālīti pasit pa kādām bungām. “Šīs ir nedaudz iesnaudušās,” viņa saka, “bungas mostas siltumā. Mēs abi ar vīru ejam medībās, tāpēc lielākoties sitaminstrumentus darinām no nomedīto meža dzīvnieku ādām. Mednieki ādas parasti aprok, bet mēs dodam tām iespēju dzīvot otru dzīvi caur skaņu un vibrāciju, palīdzēt cilvēkiem garīgajā ceļā, veidojot viņos saskaņu ar dabu.”

Instrumentu gatavošana vairāk esot Sergeja pārziņā. jo tas prasa daudz spēka. Bungu rāmis veidots no plāna finiera, kas līmēts trijās kārtās un vēlāk pārvilkts ar ādu. Ādas sagatavošana ir piņķerīgs process, tikko tā pēc medībām pārvesta mājās, jānolupina visa palikusī gaļas kārtiņa, tad ādu pūdē, līdz spalvas sāk viegli atdalīties. Koka rāmis bungām īsti nederot, jo tas pēc būtības ir “dzīvs” materiāls un siltumā, mitrumā, vēsumā deformējas. Kopumā bungu izgatavošana var prasīt pat mēnesi.

No runātā jāsecina, ka cilvēki uz pirti pie Ilzes un Sergeja brauc pēc apskaidrības mirkļa, kas rodas tad, kad nomierināts prāts, ar bungu vibrāciju palīdzību atbrīvota enerģija. “Tad tava dvēsele var cilāt tos jautājumus, ko prāts nobloķē. Tā ir tā meditācijas būtība. Mūsdienās cilvēkiem ir ļoti aktīvs prāts, straujš dzīves ritms, viņiem grūti atbrīvoties, bet caur pirti un bungām viņi nomierinās, atrod atbildes uz jautājumiem. Tieši tāpēc, lai arī dzīvojam dziļi laukos, mums visu laiku ir darbs,” ar smaidu saka Ilze.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
136

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi