Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Darbu uzsācis kredītu reģistrs

Druva
00:00
05.01.2008
3

Kopš 1.janvāra darbojas jaunais kredītu reģistrs, kurā pamazām tiks iekļauts apmēram pusmiljons Latvijas privātpersonu, kuri šobrīd aizņēmušies naudu kādā no kredītiestādēm.

Kredītu reģistrā tiks ietvertas ziņas par aizņēmēju un aizņēmēja galvinieku, aizņēmēja un galvinieka saistībām, aizņēmēja saistību atlikumu kalendārā ceturkšņa beigās, parādnieka informācija, informācija par labotajām un anulētajām ziņām, kā arī informācija par ziņu pieprasījumiem. Informācijai būs ierobežota pieejamība, tai piekļūt varēs tikai tad, ja konkrētais klients taujās pēc kārtējā aizņēmuma.

Būs skaidrs, kas ir kas

Hansabankas Cēsu filiāles privātpersonu kredītspeciāliste Sandra Kalniņa „Druvai” skaidro, ka no 1. janvāra kredītu reģistrā tiek ievadīti dati par līgumiem, kas tiek slēgti šogad, bet vēsturiskajiem jeb jau spēkā esošajiem līgumiem tiek dots pārejas posms līdz 30. jūnijam.

“Tas nozīmē, ka bankām vecos līgumus iekļaut šajā reģistrā ļauts līdz pat jūnija beigām. Līdz ar to pilnīga informācija par visiem kredītiem būs pieejama tikai gada otrajā pusē,” skaidro S. Kalniņa un atzīst, ka jaunais kredītu reģistrs ļaus bankām ērtāk strādāt.

“Pēc kredītu reģistra informācijas redzēsim, kādas ir kopējās saistības katram klientam, jo šajā reģistrā tiks uzskaitīti gan visi mazie kredīti, gan hipotekārie aizdevumi. Tas nozīmē, ka banka varēs izvērtēt, vai klients vēl ir spējīgs uzņemties kādas papildu kredītsaistības. Jo nebūt nav normāli, ja cilvēkam 80 procenti no saviem ienākumiem ik mēnesi jāatdod par dažādiem kredītmaksājumiem. Jau šobrīd kontos redzam, ka nereti klientiem ir paņemts gan hipotekārais, gan patēriņkredīts, gan, iespējams, vēl izmantoti dažādu citu kreditēšanas iestāžu pakalpojumi – Big, Inservisgroup vai vēl kādas citas,” saka privātpersonu kredītspeciāliste un piebilst, ka banka ikdienas praksē klientam nereti aizdevuma piešķiršanu atsaka lielo kredītsaistību dēļ.

“Līdz šim šo situāciju redzējām tikai tad, ja klients visus maksājumus veica no sava bankas konta. Bet tagad arī kredīta reģistrā tiks uzrādītas visas šīs saistības un būs skaidrs, vai ar saviem ienākumiem klients vēl ir spējīgs uzņemties kādas papildu saistības,” situāciju skaidro Hansabankas Cēsu filiāles privātpersonu kredītspeciāliste. Ja naudas daudz, šķēršļu nebūs

S.Kalniņa skaidro, ka klientam nebūs šķēršļu paņemt kredītus vairākās bankās tad, ja viņam būs pietiekami ienākumi, lai visas saistības segtu.

“Ir nosacījums, ka kredītmaksājumiem nevajadzētu būt lielākiem par 45 procentiem no ģimenes kopējiem ienākumiem. Taču, ja cilvēks pelna tik daudz, ka bez problēmām spēj nomaksāt vairākus kredītus, kredītu reģistrs viņam problēmas neradīs,” saka S. Kalniņa, uzsverot, ka kredītu reģistrs ļaus bankai izvērtēt arī klientu maksājumu kvalitāti. Nemaksātāji papildinās jau esošo bankas melno sarakstu. Pie tam nemaksātājiem uz priekšdienām kredītus būs saņemt vēl grūtāk. Savukārt visiem tiem, kuri godprātīgi pilda saistības, šis reģistrs ir labas kredītvēstures krātuve un apliecinājums,” tā S.Kalniņa.

“Nav jau noslēpums, ka nereti klienti sāk kavēt ikmēneša maksājumus, kad banka nonāk līdz kredīta piedzīšanai, izrādās, ka klientam nav viens kredīts, bet vēl pāris citās bankās vai kur citur. Nereti

klienti, ņemot kredītus, cer, ka palielināsies algas, dzīves apstākļi uzlabosies, bet situācija ir tāda, ka pieaug cenas, kredītprocenti, un kādā mirklī kļūst grūti maksāt, jo diemžēl alga varbūt nepieaug tik strauji, kā plānots. Tas arī klientiem liks apdomāt, vai viņi var atļauties vēl kādu citu kredītu,” domās dalās S. Kalniņa un piebilst, ka reģistrs bankām vieglāk parādīs gan spekulantus, kuri iepērk daudz dzīvokļu, un arī tos, kuri vienu pēc otra ņem mazos patēriņkredītus un varbūt vienu dzēš ar otru.

Jāpiebilst vien, ka kredītu reģistra esamība uzskatāma arī par papildu faktoru kreditēšanas un secīgi inflācijas tempa mazināšanā.

Kredītu reģistrā būs ietverta informācija par visiem fizisko un juridisko personu kredītiem – hipotēku kredītu, aizdevumu patēriņa preču iegādei, norēķinu karšu kredītu, finanšu līzingu, kredītu apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, operatīvo līzingu un citiem, kā arī sniegtajiem galvojumiem un citām saistībām. Pēc kredītsaistību nokārtošanas ziņas par personu un agrākajām saistībām saglabāsies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
21

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
207

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
58

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
33

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
82

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
62
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
25
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi