Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Dalās ar zināšanām par tuvinieku aprūpi mājās

Iveta Rozentāle
00:00
18.04.2024
163
Aprupe

Praktiski piemēri. Seminārā par aprūpi mājās teorētiskās zināšanas tika papildinātas ar praktiskiem piemēriem. Ar tiem dalījās arī SIA “TZMO Latvija” produktu pārstāve Zarislava Kairova. FOTO: Iveta Rozentāle.

Izglītojošā seminārā “Mēs nākam Tev palīgā” lektori un speciālisti dalījās ar teorētiskām un praktiskām zināšanām par cilvēkiem, kuriem ir grūtības par sevi parūpēties, ikdienas aprūpi mājas apstākļos.

Lekcijās “Pacientu aprūpe mājas apstākļos”, “Veselības aprūpes pamatprincipi aprūpē mājās”, kā arī praktiskajā nodarbībā klausītāji uzzināja par faktoriem, kas ietekmē aprūpi mājās, drošu vidi, slimā cilvēka patstāvības veicināšanu, mazkustīguma mazināšanu. Bija sarunas, kā novērst mazkustības izraisītās komplikācijas, veikt izgulējumu profilaksi, hronisku brūču aprūpi, mazkustīgo cilvēku ikdienas higiēnu.

Semināru rīkoja labdarības fonds “TZMO Fonds Kopā mainām pasauli”. Tas dibināts ar mērķi organizēt labdarības pasākumus un piedalīties sociālos projektos. Fonda pārstāve Vija Mētra “Druvai” pastāstīja: “Viens no projektiem ir šis aprūpes seminārs, kurš notiek jau trešo gadu. Esam bijuši 12 pašvaldībās, tagad arī Cēsīs. Semināru rīkojam, jo nereti cilvēki, kuru tuvinieks kļūst aprūpējams, ir satraukušies, nezina, ko darīt. Tikšanās reizēs ir daudz jautājumu, cilvēki, kuriem jārūpējas par slimnieku, ir noguruši no problēmām, ar ko saskaras, arī ar birokrātiju, kurai jāiet cauri, lai varētu saņemt atbalstu tuviniekam. Sniedzam arī informatīvos materiālus un bukletus, lai katrs mājās mierīgi varētu iepazīt, izpētīt informāciju, kā labāk palīdzēt tuviniekam. Priecājamies, ka Cēsīs bija ļoti liela atsaucība, jo vislielākā problēma ir uzrunāt cilvēkus, kam tāds seminārs ir nepieciešams. To darām gan ar sociālo dienestu starpniecību, gan sociālajos tīklos, apdzīvotās vietās izliekam afišas, sniedzam informāciju ģimenes ārstiem, bet tik un tā cilvēki, kuri rūpējas par saviem vecajiem tuviniekiem, var neuzzināt par pasākumu.”

Arī Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Ju­deiks bija patīkami pārsteigts par interesentu atsaucību: “Kad fonds piedāvāja Cēsīs vadīt tādu semināru, ar lielāko prieku atsaucāmies, jo zinājām, cik tas ir noderīgs un svarīgs iedzīvotājiem.”

Sociālā aprūpētāja Sandra Eglīte strādā Cēsīs, dienas centrā “Gaujaslīčos”, viņa pastāsta, ka uz semināru atnākusi gan darba, gan personīgu iemeslu dēļ: “Visi kļūstam vecāki, varam saskarties ar dažādām situācijām. Ja nav zināšanu par sociālo aprūpi, grūti saprast, kā rīkoties, ko darīt, kas jāņem vērā. Gaujaslīčos strādājam arī ar senioriem, tāpēc vienmēr ir noderīgi apgūt papildu zināšanas. Diemžēl arī manai mammai pasliktinājusies veselība, viņa nokļuva slimnīcā. Tagad atgriezusies mājās, bet joprojām ir veselības problēmas, tāpēc man šādas zināšanas ir ļoti noderīgas. Tieši praktiskā daļa ir visvajadzīgākā, tāpat kā skaidrojums par dažādiem produktiem, kuru pielietojums tiek precīzi izskaidrots.”

Viena no semināra apmeklētājām “Druvai” stāstīja, ka tētis mēnesi veseļojās slimnīcā, tagad atgriezies mājās un viņa vēlas saprast, kā labāk palīdzēt, zinot, cik tēvam ir svarīgi būt mājās. Viņa pirmo reizi dzirdēja arī par Rīgā esošo aprūpes skolu, kur var saņemt gan informatīvos materi­ālus, gan apmeklēt seminārus, konsultācijas, praktiskas apmācības. Viņa arī vērsa uzmanību, ka uz semināru atnākušas tieši sievietes, parasti tuvinieka aprūpe ir tieši uz viņu pleciem. Semināra dalībnieki uzsvēra, ka ir svarīgi par sociālo aprūpi mājās runāt plašāk, arī ģimenes ārstiem.

Ainārs Judeiks semināra dalībniekus aicināja vērsties Sociālajā dienestā, ja nepieciešama palīdzība. Dienesta pārstāve Vita Pleševnika “Druvai” pauda, ka pašvaldība sadarbojas ar biedrību “Latvijas Samariešu apvienība” , ja novadniekam ir nepieciešama palīdzība tuvinieka aprūpē, biedrība nodrošina individuālas mācības.

“Druva” interesējās arī Cēsu klīnikā, kādas ir sociālās aprūpes iespējas slimnīcā. Klīnikas galvenā māsa Taiga Galeja-Gruntmane informēja: “Cēsu klīnika uzņem klientus Īslaicīgas sociālās aprūpes nodaļā, kas ir reģistrēts pakalpojums Labklājības ministrijā kā “Atelpas brīdis”. Tas nozīmē, ka rūpes par aprūpējamo pildīs klīnikas personāls. Tas ir maksas pakalpojums, kas var kalpot kā atbalsts ģimenes locekļu prombūtnes laikā vai atelpas brīdim no aprūpes mājās, kā arī klientu aprūpei līdz pārvešanai uz sociālās rehabilitācijas vai ilgstošas soci­ālās aprūpes institūciju. Un tas var palīdzēt senioru sagatavot kādai plānveida operācijai.” Soci­ālās aprūpes pakalpojuma laikā pieejama sociālā aprūpētāja diennakts uzraudzība un aprūpe, izrakstīto medikamentu saņemšana, klienta un tuvinieka izglītošana par pašaprūpes iespējām, tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšana, veselības stāvoklim atbilstoša ēdināšana četras reizes dienā, vajadzības gadījumā arī diagnostiskie izmeklējumi, speciālistu konsultācijas.

Pēc veseļošanās slimnīcā, izrakstoties no klīnikas, piederīgie saņem informāciju par pacienta spējām vai nespēju sevi aprūpēt. Ir pieejami izglītojoši materiāli.

Slimnīca Cēsu novadā nodrošina arī veselības aprūpes mājās pakalpojumu, ko sniedz ar ģimenes ārsta vai kāda cita speciālista nosūtījumu. 2023. gadā mājas aprūpes māsas veica 4165 mājas vizītes. Ja pacientam, veicot kādu manipulāciju, māsas novēro arī nepieciešamību pēc sociālās aprūpes, par to informē sociālo dienestu vai par situāciju izrunājas ar pacienta tuviniekiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
10

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
43

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
57

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
75

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
50

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
27

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
32
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi