Veidot izpratni par dabas kapitālu, tā nozīmes līdzvērtību ekonomiskajam kapitālam un iekļaušanu ikdienas apziņā un norisēs, lai mazinātu straujo dabas daudzveidības sarukšanu, – tāds bija mērķis Latvijas Dabas fonda rīkotajai diskusijai, kurā Cēsīs piedalījās pašvaldību un nozares speciālisti un interesenti.
Sadarbību dabas kapitāla izpratnes rosināšanai Dabas fonds sācis ar trīs pilotteritorijām – Cēsu, Kuldīgas un Madonas novada pašvaldī- bām -, rīkojot lekcijas un diskusijas par dabas kapitālu. Diskusijās izvēlas arī vietas, kas tiks veidotas kā dabas kapitāla demonstrācijas objekti.
Sarunā Cēsīs Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Ivo Vinogradovs vērtēja, ka Cēsis ir pilsēta, kurā var sastapt dabu, un pilsēta organiski likusi lietā dabas kapitālu. Viņš arī uzsvēra, ka daba ir ietvars sabiedrībai un ekonomikai, tā nav liekama vienā svaru kausā ar ekonomikas interesēm, tā ir svarīgāka, ja domājam ilgtspējīgi.
Tā kā dabas kapitāla jēdziens Latvijā vēl ir maz pazīstams, Dabas fonds iepazīstināja ne tikai ar šo jēdzienu, bet arī skaidroja dabas nozīmi gan ekonomiskā, gan kultūrvēsturiskā, gan cilvēka labbūtības kontekstā. Dabas fonda eksperte Baiba Baltvilka-Vitajevska teic: “Esam daudz domājuši, kā varam sabiedrībai izskaidrot dabas nepieciešamību. Tas ir jauns virziens, ko esam sākuši. Mēs vēlamies parādīt, ka daba ir ne tikai skaista, bet pilda arī ļoti svarīgas funkcijas: vidi regulējošu, apgādes, kultūras funkciju. Liels koks nav tikai koks, bet tas sniedz arī dažādus ekosistēmu pakalpojumus, koki veido veselu ekosistēmu, pakalpojumu, kuru īstenībā arī potenciāli varam novērtēt, tāpat mitra pļava nav tikai pļava, bet plūdu regulētājs, savukārt liels akmens dod mājvietu daudzām dzīvām būtnēm.”
Pirms tikšanās Cēsīs diskusija bija notikusi Madonā. Baiba Baltvilka-Vitajevska vērtē: “Redzam, ka cilvēki apzinās un saprot bioloģiskās daudzveidības nozīmi, galvenās vērtības ir līdzīgas. Daudz tiek pieminēti meži, dabiskās pļavas, reljefs, ūdeņi, protams, attiecīgi vides objekti, kas ir noteiktajā reģionā. Tā kā Cēsis un novads ir izteikti vērsti uz tūrismu, iedzīvotāji pauda, ka ar dabas vērtībām ne tikai jāiepazīstina, bet arī tās jāsargā.”
Uz diskusiju sanākušie novadā īpaši izcēla divus objektus – Kazu gravu un Līču-Laņģu klintis, kur līdz ar iedzīvotāju pastiprinātu interesi daba tiek ļoti noplicināta. Daudzi nenovērtē to unikalitāti, kāpj uz klintīm, akmeņiem, tā neatgriezeniski sabojājot īpašās vērtības. Tāpēc nereti vietējie iedzīvotāji pat nevēlas plašāk stāstīt par dabas objektiem, ko paši augstu novērtē, lai ar tiem nenotiktu līdzīgi.
Cēsīs notikušajā diskusijā iedzīvotāji, nevalstisko organizāciju, dabas tūrisma objektu un pašvaldības pārstāvji diskutēja un izvēlējās desmit vides, kuras būtu vērts ne tikai zināt, bet arī vairāk izzināt, lai izprastu to vērtību: Ruckas parks ar parkveida pļavām, ozolu kritalām; Āraišu apkārtne; Lukstu pļavas lejpus Dzērbenes, kur Gauja vijas cauri ezeriņiem; Cēsu muižas un parki; Cēsu pilsētvide ar kokiem, Pirtsupīte un mazdārziņi; karjeri; dabiskās pļavas; Gaujas vecupes; Brežģa kalns un Elkas kalns; Cēsu novada ainava. Dabas fonds veidos faktu lapas ar plašāku informāciju par šo vietu nozīmi un rīkos aptauju sociālajos tīklos, kā arī būs iespējams balsot Cēsu pilsētas svētkos, lai izvēlētos piecas vietas, pie kurām Latvijas Dabas fonds izvietos informatīvos stendus. Izraudzītie objekti veidos Latvijā pirmos dabas kapitāla pastaigu maršrutus.
Latvijas Dabas fonda aktivitāšu koordinatore Vija Kurpniece teic, ka darbs notiks ciešā sadarbībā ar pašvaldību, tūrisma uzņēmējiem un speciālistiem, un citām iesaistītajām pusēm, lai izveidotu vislabāko maršrutu, kas ir visiem izdevīgs – stāsta par dabas resursiem, aicina uz tiem paskatīties no cita skatupunkta, padziļinot izpratni par to vērtīgo nozīmi. “Tā kā Cēsu novadā īpaši izskanēja bažas, ka līdz ar objektu popularitāti notiek arī dabas postīšana, meklēsim risinājumu, kā labāk sabiedrībai pasniegt informāciju, lai izzinātu, bet vietu nebojātu, aicinot ieraudzīt vietu daudz plašāk, ne tikai ar acīm saredzamo,” piedāvā V.Kurpniece.
Komentāri