Kad ārā auksts, kaut istabā silti, gribas siltu tēju. Un visbiežāk izvēlamies kādu zāļu jeb veselības tēju. Tā ir vai nu pašu vākta un žāvēta, vai pirkta.
“Katra tēja veselības nostiprināšanā un atgūšanā ir neatsverama. Cilvēka mūžu visos laikos pagarinājušas vielas, ko dod daba,” saka zemnieku saimniecības “Doktus” īpašnieks ārsts Artūrs Tereško. Viņa gatavotās zāļu tējas ar zīmolu “Dr. Tereško tējas” ir labi pazīstamas visā Latvijā. Tās iesaka arī mediķi.
Jāsavāc 50 tonnas
Vasara arī saimniecībā “Doktus” ir aktīvākais ražas vākšanas laiks. “Pavasaris bija ļoti vēls, tad uznāca karstums un viss ziedēja reizē: ugunspuķe, vīgrieze, asinszāle un avenes. Bija jāsteidz ievākt,” stāsta A.Tereško. Sešu cilvēku komanda ik dienu brauca uz mežiem, pļavām, pamestām lauku viensētām un vāca augus. “Kad savāc pilnu mašīnu ar zaļo masu, tie ir līdz 400 kilogramiem. Atved, sašķiro, sagriež mazākus par centimetru, tad liek uz sietiem žāvēt. Lai sagatavotu pircēju pieprasīto apjomu, vajag desmit tonnas izkaltētu drogu. Tas ir 50 tonnas zaļās masas,” pastāsta dakteris.
Viņš atzīst, ka vietu, kur vākt zāles, ir aizvien mazāk. Pļavas aizaug, tīrumi tiek apsēti. Izrādās, ja vīgriezi vienā pļavā nogriež divus gadus pēc kārtas, trešajā tā redzama mazāk. Tāpat arī ar avenājiem, kurus parasti griež viengadīgus. ”Kaitējumu nodara invazīvās sugas – latvāņi un zeltslotiņa. Kādu man zināmu pļavu, kur gadiem auga asinszāle, pamazām vien pārņem zeltslotiņa. Un tajā nekas cits neaug. Tā ir daudzviet,”atgādina A.Tereško.
Ārstniecības augu vācēji ir ieinteresēti sadarboties ar zemniekiem, kuru pļavās vai izcirtumos aug asinszāle, pelašķi, avenes, raspodiņš un citi augi, kurus nekultivē. “Ir zemnieki, kuri audzē piparmētru, kumelītes, mārsilu, ehināciju un vēl citus augus, bet pēdējos gados viņi ir domīgi, jo izdevīgāk audzēt graudus. Zāļu tējas ne tikai jānovāc, arī jāsagriež, kvalitatīvi jāizžāvē. Tas nav vienkārši. Tanī pašā laikā varu samaksāt tik, lai cilvēki zāļu tēju var nopirkt,” stāsta A.Tereško.
Ja neizdodas kādu augu ievākt vajadzīgajā daudzumā, to nākas pirkt. Šovasar zāļu tēju ražotne palika bez raudenes. Kaut savvaļā tā ir diezgan liels retums, citās vasarās izdevās atrast un savākt. Tiek iepirkti augi, bez kuriem kāds veselības tējas maisījums nevar iztikt, piemēram, lakrica, kadiķogas.
Labam laba cena
Zāļu tēju tirgus Latvijā ir ar ļoti plašu piedāvājumu. A.Tereško atzīst, ka lielākoties šos ražotājus pazīst un var teikt tikai to labāko par to, kā viņi vāc, žāvē augus un gatavo tējas. “Latvijā tiek sagatavotas augstas kvalitātes zāļu tējas. Katrs taču saprot, ja vienreiz pircējs nebūs apmierināts, nākamreiz pirks cita ražotāja produktu,” uzsver A.Tereško.
Ar zīmolu “Dr. Tereško tējas” tiek gatavotas 32 veselības tējas. Tajās izmanto 150 augus, kas lielākoties aug vietējos mežos un pļavās. Tējas tirgo teju katrā aptiekā, tās var iegādāties arī internetveikalā. Zemnieku saimniecībai “Doctus” ir arī savs firmas veikals “Pļavas aptieka” Rīgā, kur nopērkams viss ražotais produktu klāsts.
“Cenas nācās paaugstināt par desmit procentiem, aptiekās katrs iepakojums kļuvis dārgāks par eiro. Esmu ieinteresēts, lai vairāk pērk, lai mums deviņiem ir darbs. Ja medikamentu cenas regulē, tad uztura bagātinātājiem, zāļu tējām lieltirgotavas liek tādu cenu, par kādu pērk. Tirgotājs iegūst vairāk nekā ražotājs. Un brīnās, ka inflācija pieaug,” pārdomās dalās zemnieku saimniecības īpašnieks.
Zāļu tējas, tāpat uztura bagātinātāji tiek sūtīti arī uz Īriju, Lielbritāniju, Vāciju un citām valstīm, kur dzīvo tautieši. Viņi vēlas Latvijā augušu zālīšu tējas.
Būt energoneatkarīgam
Energoresursu cenas ietekmē katru, bet A.Tereško atzīst, ka ir jūtams valsts atbalsts. Mēnesī ražotne patērē ap 5000 kilovatiem elektroenerģijas. Rēķins par novembri ir nedaudz lielāks nekā par oktobri. Ir uzliktas saules baterijas, bet tās ziemā saražo minimāli. Siltumu ražotnē nodrošina zemes sūknis.
“Apkures sistēmu vajag uzlabot, bet meistaru nav viegli atrast. Tagad, kad uzsnidzis sniegs un zeme nav sasalusi, zemes sūknis ir ļoti izdevīgs. Jāmeklē risinājumi, kā zemes siltumu var izmantot arī vasarā ventilācijas sistēmā, lai var kaltēt augus. Tad varēs teikt, ka ir ekonomisks uzņēmums,” saka A.Tereško. Augi tiek žāvēti 900 kvadrātmetru lielā telpā.
Tiek izstrādāts jauns medikaments
Patlaban ražotnē tiek gatavots uztura bagātinātājs no bērza tāss ekstrakta. To ražo Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta zinātnieku vadībā “Latvijas Finieris” ražotnē. Zemnieku saimniecības “Doctus” produktu portfelī “Betullife” ir seši dažādi betulīna un vērtīgu ārstniecības augu – cigoriņu, vilkābeles, pieneņu saknes, Islandes ķērpju un vīgriezes - saturoši uztura bagātinātāji. “Betulīnu saturošie līdzekļi palīdz cīņā ar vīrusiem,” skaidro A.Tereško. Šo bagātinātāju ražošanas apjomi nav lieli, gadā tiek izgatavoti aptuveni 10 tūkstoši iepakojumu.
A.Tereško uzņēmums iesaistījies ERAF finansētā pētījumā: kopā ar Latvijas Universitātes un Koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem izstrādā gēlu, kura pamatā ir no bērza tāss iegūtais betulīns. “Tās būs zāles, kas ārstēs psoriāzi, ekzēmu, keratozi. Pētījums vēl turpinās,” uzsver A.Tereško. “Doctus” ir arī pētījuma līdzfinansētājs.
Veselības sargi ir tepat ārā
“Profilaktiskiem pasākumiem ir daudz lielāka nozīme nekā ārstēšanai, tāpēc ir pareizi jāēd, daudz jākustas svaigā gaisā, jādzer zāļu tējas,” tik zināmo patiesību atgādina A.Tereško. Viņš iesaka, ja mājās nav zāļu tējas, var savākt sauju sasalušu mežrozīšu augļu, iebērt termosā, apliet ar karstu ūdeni. No rīta ir gatavs kārtīgs C vitamīnu dzēriens. Tējai var noderēt arī upeņu zariņi, aveņu kāti. Mežā zem sniega var atrast brūkleņu lapiņas. Šīs tējas gan jāvāra.
Komentāri