Līdz pašvaldību vēlēšanām 6. jūnijā atlicis pavisam nedaudz laika, tāpēc „Druva” uz sarunu par iedzīvotāju politisko aktivitāti aicināja četru partiju rajona nodaļu vadītājus. Sarunā piedalījās: Māris Niklass (Latvijas zemnieku savienība), Rita Merca (partija “Jaunais laiks”), Irma Vilka (Tautas partija) un Raitis Sijāts (“Pilsoniskā savienība”).
– Kā vērtējat politisko situāciju valstī? Vai valdības gāšana bija pareizais risinājums situācijas uzlabošanā?
M. Niklass: – Negribu lietot šo teicienu gāšana. Kad Tautas partija un ZZS pateica, ka neatbalstīs šo valdību, teicu, ka nu vismaz vairs nebūs jāklausās šausmas. Tas, ka valstī ekonomiskā dzīve neattīstās, ir neapstrīdams fakts, kāpēc katru dienu vēl šausmināties, biedējot ar to, ka būs vēl grūtāk. Tā vietā, lai dotu optimisma pilnus signālus. Protams, nevar iekrist otrā galējībā – mēs esam stipri, mēs esam vareni, bet tomēr jāsaprot, ka tikai visi kopā varam šo dzīvi uzlabot.
R. Merca: – Man liekas, ka tās problēmas bija tā samilzušas, ka valdība pati šo krišanu uztvēra ar atvieglojumu, jo tai nebija nekāda risinājuma, kā dzīvot turpmāk un ko piedāvāt tautai. Varēja runāt un darīt ko grib, tauta valdībai vairs neticēja, jo informācija tika slēpta, noklusēta.
I.Vilka: – Manuprāt, valdība krita tāpēc, ka ministri savā starpā vairs nespēja atrast kompromisu. Šis ir loģisks iznākums situācijai, kāda bija izveidojusies.
R. Sijāts: – Jebkuras sabiedrības aktivitātes noved pie kaut kāda rezultāta. Lietussargu revolūcija bija viens no iemesliem, kāpēc no amata atkāpās Kalvītis. Arī šīs valdības krišanu ietekmēja sabiedrības spiediens, kas izpaudās 13.janvāra mītiņā, un valdība nespēja argumentēti skaidrot situāciju, lai radītu uzticību. Saka, ka sabiedrība maz iesaistās, bet, ja tas notiek, ir rezultāts.
– Partiju rajonu nodaļas var ietekmēt lēmumu pieņemšanu augstākajos līmeņos. Vai arī jāpaļaujas uz principu – ko tur nolems, tas būs?
R. Sijāts: – Ja augšas neieklausās nodaļās, notiek tas, kas notika mūsu gadījumā – partija sašķeļas. Šobrīd, manuprāt, daudzu partiju galvgalī viedokļi mainījušies, tur saprot, ka jāieklausās arī nodaļu viedokļos. Mūsu partijas nodaļas savu viedokli izsaka daudzos jautājumos. Protams, to var atbalstīt vai noraidīt, tāpēc ir vēl viena lēmējinstitūcija – novadu dome, kurā ir visu nodaļu vadītāji, un tā var atcelt valdes lēmumu, ja nodaļu vadītāji ir pret to. Tas iestrādāts partijas statūtos, lai izvairītos no situācijas, ka augšā kaut ko nolemj, bet partijas biedri nodaļās neko ietekmēt nevar.
I.Vilka: – Bieži gan lēmumi partijas vadībai jāpieņem tik ātri, ka nav laika apzināt visu nodaļu viedokli. Lai sasauktu nodaļas sapulci, nepieciešams laiks, bet situācija prasa straujāku reakciju. Valde var aptaujāt pašvaldību vadītāju viedokli, bet visu nodaļu uzskatus steidzamiem lēmumiem nevar noskaidrot. Tautas partijā darbojas komitejas, arī Saeimas frakcijas sēdēs nepieciešamības gadījumā piedalās cilvēki no rajoniem, kuri redz, kā situācija attīstās tur.
R. Merca: – “Jaunais laiks”, tik ilgi esot opozīcijā, rūpīgi izvērtējis savas kļūdas un daudz ko mācījies. Partijas iekšējā demokrātija uzlabojusies ļoti jūtami, un pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas tiek sasaukti nodaļu vadītāji vai e-pastā uzzināts viņu viedoklis. Arī par esošo situāciju un jaunas valdības veidošanu tika noskaidrots mūsu viedoklis. Ja ir vēlēšanās iesaistīties procesā, viedoklis tiek uzklausīts.
M. Niklass: – Latvijas Zemnieku savienības augstākais lēmējorgāns ir kongress, seko Centrālā padome, ko veido nodaļu vadītāji un viņu vietnieki, un Centrālā valde, kurā ir desmit cilvēki. Centrālā padome sanāk vismaz reizi ceturksnī, ja nepieciešams, izsaka kritiku par valdes darbu. Viss atkarīgs, cik daudz strādājam nodaļās. Pērn LZS Cēsu nodaļa dažos gadījumos bija nemierā ar Centrālās valdes un partijas vadības nostāju, sasaucām valdes sēdi, kurā izteicām aizrādījumus un priekšlikumus. Partijas vadība šādu demokrātiju pieņem, un steidzamu lēmumu gadījumos notiek konsultācijas ar nodaļu vadītājiem. Protams, pareizo lēmumu var pieņemt tikai tad, ja ir vispilnīgākā informācija.
– Televīzijā bija reklāma, kas aicināja stāties partijā. Tās veidotāja Tautas partija gan apgalvoja, ka tas ir aicinājums stāties ne tikai šajā partijā, bet būt politiski aktīviem kopumā. Vai cilvēki ir politiski aktīvi, vai viss aprobežojas tikai ar politiķu un valdības lamāšanu?
I. Vilka: – Aktivitāte nav tik liela, kā gribētos, jo, teiksim, ar saraksta veidošanu vēlēšanām Priekuļu novadā iet diezgan grūti. Cilvēkus jāpierunā, lai nāk un dara. Viņi mīl kritizēt, bet, kad pašam jādara, domā, ko kaimiņš teiks par to. Nav jau arī gluži bēdīga situācija, cilvēki zvana un izsaka vēlmi stāties partijā. Manuprāt, tas jādara, jo prasām no augšas atbildību, bet paši to negribam uzņemties. Ja gribam ietekmēt lēmumus, pašiem jāstājas partijās, citādi nekas nenotiks. Jo jāatzīst, ka šobrīd partijas nav daudzskaitlīgas. Tāpēc arī tapa šī reklāma, lai cilvēki padomātu par nepieciešamību kļūt politiski aktīvākiem.
M. Niklass: – Jā, kritizēt vienmēr ir vieglāk, bet vienmēr esmu aicinājis nākt ar konstruktīviem priekšlikumiem. Ir par maz pateikt, ka tas ir slikti, vajadzīgi priekšlikumi. Tas liek cilvēkiem būt kritiskākiem savos izteikumos.
Manuprāt, nav labākais risinājums ar reklāmas palīdzību aicināt stāties partijā. Ja cilvēks grib to darīt savas pārliecības pēc, nevajag nekādu reklāmu.
– Bet šādu pārliecināto, šķiet, nav nemaz tik daudz.
M. Niklass: – Daudzi pārāk maz novērtē savu lomu sabiedrībā. Pat ja aicina nākt un darīt, cenšas atrunāties. Dažkārt cilvēkus biedē tas, ka jāuzņemas atbildība par partijas rīcību. Taču, ja kāds deklarē, ka ir bezpartijiskais, norādu, ka tieši šie bezpartijiskie to politisko svārstu visvairāk šūpo, vienreiz balsojot par vienu partiju, nākamreiz – par citu. Tāpēc 18 gadu laikā neesam tikuši skaidrībā, pa kādu ceļu mums jāiet.
R. Merca: – Mazpilsētās cilvēki nav tik dedzīgi stāties partijās, un nezinu, ar ko tas izskaidrojams. Varbūt ir bažas, kā tas ietekmēs viņa darbu vai ko par viņu padomās citi. Svarīgi arī, kas pie varas ir konkrētajā brīdī, varbūt nav populāri izvēlēties partiju, kas ir opozīcijā.
Patīkami, ka “Jaunajā laikā” daudz stājas jaunieši, kuri paši atrod ceļu uz partiju. Tas nozīmē, ka sabiedrība kļūst aktīvāka, un būtu laiks vecākās paaudzes politiķiem iesaistīt jaunos, dodot viņiem vietu sarakstos. Ja jaunajiem nebūs iespēju tikt ievēlētiem, viņi nespēs sevi parādīt. Jaunieši šobrīd ir izglītoti, aktīvi, tāpēc mums viņi jānotur un jāiesaista, ja negribam, lai aizbrauc prom no valsts. Diemžēl ne visi atbalsta paaudžu maiņu. Bet pašvaldības vadītājs nevar būt perfekts padsmit gadu garumā, jādod iespēja citiem, kuri nāks ar jaunu attīstības redzējumu un jaunām idejām. Man gribētos, lai noris paaudžu maiņa, jo, ilgi strādājot, rodas neaizvietojamības sajūta.
R. Sijāts: – Kopš pagājušā gada rudens partijā „Pilsoniskā savienība” iesaistās daudzi gados jauni cilvēki, vecumā līdz 26 – 27 gadiem. Viņi ir erudīti, zinoši, arī par politiskajiem procesiem, tie viņus interesē. Iesaistās arī cilvēki vecumā no 30 – 45 gadiem, kuri līdz tam ar politiku nav bijuši saistīti. Kas vispārsteidzošākais, nāk tādi, kuri agrāk nekad pat uz vēlēšanām nav gājuši. Nāk inteliģences pārstāvji, kuri saprot, ka šis ir laiks, kad jānāk un jādara. Patīkami, ka daudzi nāk jau ar savu redzējumu par procesiem.
– Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, kurās Cēsu, Priekuļu un Amatas novadā varēs startēt tikai partiju saraksti. Vai viegli tos sastādīt, un vai visās šajās pašvaldībās būs jūsu partiju saraksti?
I. Vilka: – Pilsētā problēmu nebūs, arī Amatas novadā ir nepieciešamais kandidātu skaits, bet, kā jau minēju, grūtāk iet Priekuļu novadā.
M. Niklass: – Zemnieku savienībai saraksti būs visos novados. Trijos pieminētajos būs partijas saraksti, citos startēsim ar apvienības nosaukumu. Esmu domājis, kas vēl cilvēkus attur no startēšanas vēlēšanās. Iespējams, viņi domā, ka partijas sarakstā jābūt partijas biedram. Bet likums to nenosaka, var būt arī atbalstītājs. Ja cilvēks ir gatavs aktīvi darboties sabiedrības labā, neatrašanās partijā nav šķērslis.
R. Merca: – Pēdējās pašvaldību vēlēšanās “Jaunajam laikam” bija daudz atbalstītāju un ir joprojām. Tomēr sarakstus veidot nav nemaz tik vienkārši. Domāju, ka visos trijos novados būs mūsu saraksti.
Cilvēki gatavi atbalstīt, nākt darboties, bet, tiklīdz runājam par iesaistīšanos sarakstā, viņi nav pārliecināti par sevi. Viņi saprot, lai būtu par pašvaldības deputātu, jābūt zināmai kompetencei.
R. Sijāts: – Plānojam piedalīties vismaz divos novados, tostarp Cēsu. Mums ir biedri arī citviet rajonā, un tur notiek sarunas par apvienību veidošanu vai atsevišķa saraksta sastādīšanu. Partijas valdei nav uzstādījuma, ka sarakstos jābūt tikai partijas biedriem, un tas paplašina iespēju uzrunāt cilvēkus.
– Partiju programmās pašvaldību vēlēšanās laikam svarīgi konkrēti darbi, nevis vispārīgas frāzes.
I. Vilka: – Uz iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, izstrādājot programmu, katru veicamo darbu noformulējām vienā teikumā, neizplūstot garos tekstos. Šādu īsu un konkrētu programmu vēlētājs izlasīs, bet, ja tā būs neskaidra, nezin vai. Dzīve, protams, ievieš korekcijas, paskatoties iepriekšējo programmu, redzam, ka plānoto esam izpildījuši ar krietnu uzviju.
R. Merca: -Programmā mērķiem jābūt skaidriem un sasniedzamiem, pašvaldību vēlēšanās nevar rakstīt vispārīgas frāzes, neizpildāmus solījumus.
R. Sijāts: – Pašreizējā situācija ieviesīs korekcijas, un nedomāju, ka kāda partija vai apvienība nodarbosies ar lielu solīšanu. Šobrīd solīt ko jaunu un brīnumainu ir grūti, visi saprotam, kādas ir budžeta iespējas. Svarīgi saglabāt esošo un noturēt vismaz tajā līmenī. Neviens neņemas prognozēt, kas notiks pēc trim, četriem gadiem.
M. Niklass: – Nezinot, kāds būs vietējo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, šobrīd kaut ko solīt būtu neprāts. Vai arī būs skaidrs, ka solītājs nesaprot realitāti.
– Vai varam runāt par kaut kādām prognozēm?
R. Sijāts: – Kā zināms, tagad Cēsu domē būs 15 deputāti līdzšinējo 11 vietā. Kāds būs sadalījums, šobrīd grūti pateikt, bet domāju, ka tas būs citāds, nekā pašlaik.
I. Vilka: – Man šķiet, ka 15 deputāti Cēsu novada domē un citos lielajos novados ir pārāk liels skaits. Optimālais būtu deviņi cilvēki. Tā kā ieviesta piecu procentu barjera, šobrīd sarežģīti izteikt prognozes.
M. Niklass: – Jo vairāk būs sarakstu, jo sadrumstalotāks būs partiju sadalījums. Ja būs astoņi vai deviņi saraksti, jārēķinās, ka vismaz kādi pāris neiekļūs. Vēlēšanas ir reize, kad vēlētājs izsaka savu gribu, viss ir viņa rokās, ko mums tur iepriekš zīlēt.
R. Merca: – Cerēsim, ka vēlētāji visu izvērtēs un izdarīs pareizo izvēli.
Komentāri