Pirmdiena, 21. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Cik maksās braukt bez OCTA polises

Druva
00:00
31.01.2009
22

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) izstrādājis priekšlikumus grozījumiem likumdošanā, kas ļautu būtiski palielināt administratīvo sodu par piedalīšanos ceļu satiksmē ar transportlīdzekli, kuram nav OCTA polises. Plānots, ka sods varētu divreiz pārsniegt pašreiz noteikto. Braukšana ar neapdrošinātu transportlīdzekli ir ļoti būtisks pārkāpums daudzās Eiropas Savienības valstīs, kas draud ne tikai ar administratīvo pārkāpumu un naudas sodu, bet pat ar mašīnas vai numurzīmes konfiskāciju un tiesvedību.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics informē, ka birojs ierosinājis administratīvos sodus palielināt no 80 līdz 150 latiem līdzšinējo 50 latu vietā. Ja pārkāpums veikts atkārtoti gada laikā, autovadītājam uzliek sodu 180 līdz 250 latu.

Braukšana bez OCTA ir būtisks pārkāpums, jo par neapdrošinātu transportlīdzekļu radītajiem zaudējumiem tiek “maksāts” no apzinīgo autovadītāju maksātajām prēmijām. Tas nozīmē, ja neapdrošināto transportlīdzekļu skaits ceļu satiksmē palielināsies, ir risks, ka varētu pieaugt OCTA polišu cenas. Kā liecina LTAB dati, ik gadu ceļu satiksmē piedalās apmēram trīs procenti transportlīdzekļu, kuriem nav OCTA.

J.Stengrevics: “Autovadītājs, kurš brauc ar transportlīdzekli bez OCTA, visticamāk, neapzinās patiesos riskus, kuriem sevi pakļauj. Ja satiksmes negadījums tiek izraisīts ar neapdrošinātu transportlīdzekli, tad negadījuma rezultātā cietušajiem radītos zaudējumus vainīgajam nāksies segt no saviem līdzekļiem.

Saskaņā ar OCTA likumu, zaudējumi par neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem vispirms tiek atlīdzināti no speciāla OCTA garantijas fonda, ko veido iemaksas no iegādātajām polisēm. Pēc tam LTAB kā garantijas fonda turētājs tiesīgs iesniegt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku (vai vadītāju), ja tas nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību. Ja tas labprātīgi neatlīdzina zaudējumus, līdzekļu atgūšanu panāk tiesas ceļā.

Sodi citās Eiropas valstīs: Igaunijā par braukšanu bez apdrošināšanas likums paredz administratīvo sodu līdz 6000 kronām jeb 270 latiem. Polijā administratīvo sodu nosaka, ņemot vērā laiku, kurā nav bijusi apdrošināšana. Ja ilgāk nekā divas nedēļas, sods vieglajai automašīnai ir 500 eiro jeb 350 latu. Vācijā soda sankcijas nosaka tiesa, katru gadījumu izvērtējot individuāli, tomēr parasti jau pirmajā reizē tiek noteikts administratīvais sods vainīgā divu mēnešalgu apmērā. Norvēģijā sods – 5000 norvēģu kronas jeb aptuveni 420 lati. Itālijā 500 eiro( aptuveni 350 latu) administratīvais sods, jārēķinās arī ar automašīnas konfiskāciju uz laiku. Līdzīgi var rīkoties arī ceļu policija Lielbritānijā un Slovēnijā. Lielbritānijā sods pat var sasniegt 5000 mārciņu jeb vairāk nekā 4000 latus. Somijā par piedalīšanos satiksmē bez OCTA ir jārēķinās ar sodu, kas var būt trīs līdz četras reizes lielāks nekā tai brīdī augstākais maksājums par apdrošināšanu (laika posms ir līdzvērtīgs tam, cik ilgi nav apdrošināšana). Ungārijā tiek noņemtas numurzīmes, maksimālais sods līdz 600 eiro jeb apmēram 420 latu. Sagatavojis Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
20

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
19

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Likumpārkāpēju izdoma un policistu profesionālisms

00:00
17.04.2025
48

Esam jau informējuši “Druvas” lasītājus par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darba rādītājiem pagājušajā gadā. Kopumā vērojama noziedzības samazināšanās, un, kā uzsvēra Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, dzīvojam drošākajā Latvijas novadā. Taču ir noziedzības tendences, kas rada iedzīvotāju pamatotu satraukumu, jo tieši vai netieši skar daudzus. Šoreiz par policijas darba aktuālajiem virzieniem -narkotiku izplatības […]

Zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklē PKS “Straupe”

21:41
16.04.2025
65

Šodien zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklēja piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, lai personīgi iepazītos ar uzņēmuma darbu un apliecinātu tā ražoto produktu drošību un atbilstību pārtikas drošības standartiem. Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija, kad, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) norādījumus, uz laiku tika apturēta manuālās fasēšanas līnija. Ministrs tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības […]

Deg ēka Cēsu centrā, bet Vecpiebalgā ugunsgrēkā cieš cilvēks

00:00
16.04.2025
156

Cēsu vecpilsētas iedzīvotājus naktī uz piektdienu, 11.aprīli, satrauca ugunsdzēsības mašīnu sirēnas, bet tos, kas dzīvo Rīgas ielā tuvāk Līvu laukumam, šausmināja liesmas. Plkst. 2.56 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) bija saņēmis izsaukumu uz Rīgas ielu 41. Tur ar atklātu liesmu dega divstāvu neapdzīvota ķieģeļu ēka 300 m2 platībā. Māja piebūvēta trīsstāvu dzīvojamai ēkai, pirms […]

Auto un moto sporta pārstāvji un entuziasti apvienosies nebijušā pasākumā - “Rauna Rūc!”

15:05
15.04.2025
62

Vairāk nekā 20 raunēnieši – auto, moto sportisti un entuziasti, kuri ar savu tehnisko aizraušanos zināmi arī pasaulē, šajās Lieldienās, 20. aprīlī, apvienosies īpašā pasākumā “Rauna Rūc!”. Pasākums vienos gan lielus, gan mazus kam tuva motoru rūķoņa, bet galvenokārt, tie būs kā kopā sanākšanas svētki pašiem motoru sportu pārstāvošajiem raunēniešiem. “Rauna Rūc!” organizatori aicina ikvienu […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
17
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
23
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
14
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
20
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
22
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.