Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Ciemos pie Pastariņa

Jānis Gabrāns
23:00
26.09.2021
3
Muzejs Pirts 1

Šajā vasarā, apceļojot dzimto zemi, paziņa, latviešu valodas un literatūras skolotāja, piedāvāja aizbraukt uz rakstnieka Ernesta Birznieka – Upīša memoriālo muzeju, jo īpaši tāpēc, ka šī gada aprīlī rakstniekam apritēja 150.

Atzīšos, pirms došanās uz šādiem muzejiem    vienmēr iezogas šaubas – vai nebūs velti zemē nomests laiks. Taču jau vairākas reizes esmu pārliecinājies, ka šaubas izrādījušās veltas un, dodoties prom no muzeja, jāsecina – bija vērts atbraukt. Tieši tā tas bija arī šoreiz.

Devāmies uz muzeju, lai apraudzīto pelēko akmeni, kas autoram savulaik stāstīja tik zināmajā grāmatā apkopotos stāstus. Tiem, kuri nezina vai aizmirsuši, atgādināšu – tie ir “Pelēkā akmens stāsti”, ko savulaik brīvprātīgi vai kā obligāto literatūru lasīja šodienas sešdesmitgadnieki. Muzejs ierīkots Tukuma novada Zentenes pagasta “Bisnieku” mājā, kur rakstnieks dzimis.

Tā kā rakstnieks bērnībā saukts par Pastariņu, arī muzejs nes šo vārdu – Pastariņa muzejs. “Bis­nieku” viensēta ir vairāk nekā 400 gadus sena, bet vēsturiskās ēkas atjaunotas atbilstoši 20. gadsimta vidus situācijai, kad sētā saim­niekoja rakstnieka brālis Kārlis Birznieks.

Netālu no autostāvvietas atrodam arī pelēko akmeni, kurš simboliski norāda uz minēto grāmatu. Paejam garām augļudārzam, kas, kā vēlāk uzzinām, ir nemitīgā tapšanas stadijā, jo ābelītes, citus augļu kokus tur stāda jaunie pāri, kuri muzejā ierodas savā kāzu dienā.

“Bisnieki” veidoti kā tipiska Ziemeļkurzemes lauku sēta, kur dzīvojamās mājas pagalmu ietver saimniecības ēkas: klēts, seklā kūts, dziļā kūts, vāgūzis. Dzīvo­jamajā ēkā mūs laipni sagaida kāda darbiniece, pastāsta par rakst­nieka dzīvi, darbiem, devumu literatūrā, izklāsta, ko vēl te varam apskatīt, un ļauj mums brīvu vaļu.

Dzīvojamā ēka piedzīvojusi atjaunotni, bet patīkami iepriecina restauratoru pietāte pret vēsturisko, jo pat elektrības vadi un gaismas slēdži ir kā pagājušajā gadsimtā, virs apmetuma. Ēkas divos stāvos var iepazīt Birz­nieku dzimtu, viņu sadzīvi, rakst­nieka dzīvi un daiļradi. Skatāmi priekšmeti, kas piederējuši rakstniekam, tostarp rakstāmgalds ar tint­nīcu un krēsls, kurā vārda meistars sēdējis.

Otrajā stāvā var pasēdēt senatnīgā skolas solā. Atzīšos, uzrakstot vārdu “senatnīgā”, nācās iedomāties par savu personas kodu, jo pats vēl pamatskolas laikā tiku sēdējis šādā solā. Tātad esmu piedzīvojis senatni. Oriģināli risināta iespēja iepazīties ar rakstnieka daiļradi. Uz galda un pie sienas skatāmi no koka darināti grāmatu vāki ar atpazīstamiem zīmējumiem, tos atverot, var izlasīt katras grāmatas raksturīgāko fragmentu. Īsi un lakoniski, bet saistoši.

Staigājot pa ēku, vēlreiz satiekam muzeja darbinieci, kura aicina ienākt arī virtuvē. Tur mūs uzreiz apņem topošas maizes smarža. Pastāsta, ka muzejs piedāvā dažādas programmas grupām, arī maizes cepšanu. Pakalpojums bijis pieteikts arī tajā dienā, taču rīta agrumā apmeklējums atteikts, tad nu cepšot maizi sev. Ja mēs ilgāk uzkavēšoties, arī varēšot tikt pie garda un smaržīga rieciena. Atzīšos, beigās tomēr nesagaidījām šo burvīgo brīdi.
Arī virtuvē redzami daudzi pagājušā gadsimta sākuma rīki, pat iepriekš neredzēti, bet vienā no sienām lodziņš, par kuru darbiniece jautā, kam tas, mūsuprāt, domāts. Kad atbildi nezinām, viņa paskaidro, ka rakstnieks gribējis, lai māja aprīkota savam laikam moderni, tāpēc gaitenī zem kāpnēm ierīkojis dušu, un šis logs uz virtuvi kalpojis kā gaismas avots.

Pēc mājas apskates dodamies iepazīt saimniecības ēkas. Agrākajā graudu klētī var iepazīties ar priekšmetiem, kas pavada graudu ceļā līdz maizei, no sētuves līdz rokas maltuvei, kur var izmēģināt, cik “viegls” bija šis darbs, arī miltu sieti, abras, maizes lizes. Vāgūzī atrodas lauksaimniecības un kokapstrādes darbarīki, ar kādiem varēja strādāt “Bisnieku” vīri. Dzīvojamā klētī apskatāmi sieviešu darba piederumi un dažādi iedzīves priekšmeti. Kādā citā telpā stāsts par piensaimniecību, tur aplūkojamas arī senas fotogrāfijas, tostarp vairākas stāsta par moderniecību Piebalgas pusē.

Vienā no atjaunotajām kūtīm skatāma ekspozīcija “Saldūdens zveja” – darbarīki un piederumi saldūdens zvejošanai un vēžošanai, tīklu darināšanai un lāpīšanai. Var uzzināt, kādas zivis ķertas rakstnieka bērnībā Dzirciema ezerā.

Dodamies meklēt muzeja darbinieces pieminēto pirts – dāri, kas esot īpašs eksponāts. Savulaik uz “Bisniekiem” pārvesta no citas vietas un te piedzīvojusi restaurāciju. Tas tiešām ir burvīgs brīdis, kad, izejot starp divām saimniecības ēkām, paveras pirts. Sajūta, ka esam nonākuši laikā pirms gadu simta. Blakus kuplam sudrabvītolam senā pirtiņa, turpat arī siena zārds. Uzzinām, ka pirts – dāre ir tikai Ziemeļaustrumkurzemei raksturīgs tautas celtniecības objekts. Ēka kalpoja divām funkcijām: pirtij un labības žāvēšanai. Patiesībā pat trim, jo telpu labības žāvēšanai varēja izmantot arī dzīvošanai. No literāriem darbiem taču labi zinām par dzīvi pirtiņā.

Šī konkrētā ēka ievērojama ar to, ka    pārvesta uz Pastariņa muzeju neizjauktā veidā un šāds projekts Latvijā realizēts pirmo reizi. Restaurācijas gaitā atjaunota arī savdabīgā apkures sistēma – krāsns, kas silda gan pirti, gan graudu žāvētavu.    Virs pamatstāva izveidots statņu konstrukcijas pusstāvs, kur atrodas ārdi labības žāvēšanai.

Interesants objekts skatāms augļu dārzā, tur izvietots “Bis­nieku” mājas makets, kā šī saimniecība izskatījusies tās ziedu laikos. Labi salīdzināms, kā gadu desmitos mainījušās ēkas, sētas plānojums.

Vēl kāds jauks mirklis muzeja apmeklējam laikā. Vienbrīd sāka līt, iemukām vāgūzī, tur tikām pacienāti ar svaigi plūktu piparmētru tēju un medu. Dodoties uz automašīnām, visi vienbalsīgi secinām, ka   bija pareizs lēmums atbraukt šurp, tā ir vieta, ko var ieteikt arī citiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
63

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
32

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
41

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
52

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
47

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
79

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi