Dižķibeles laikā cilvēki arvien vairāk apmeklē tirgu, lai pirktu vai pārdotu. Tā ir iespēja kaut nedaudz nopelnīt vai nopirkt lētāk, un šobrīd tas kļūst arvien svarīgāk.
Sliktu ziņu nav
Vērojot šo tirgošanos, nākas atcerēties par vērienīgajiem plāniem tirgus pārbūvē. Tika solīta iespaidīga stiklota būve ar
pazemes autostāvvietu un daudzām tirdzniecības vietām. Tiesa, ekonomiskās svārstības ienesa izmaiņas, un projekts joprojām ir tikai uz papīra. Te gan jāatceras, ka šis nav vienīgais iecerētais, bet nerealizētais projekts. Domē tika atļauts būvēt veikalu “Selver”, tika runāts par lielās “Maximas” ienākšanu, bet šobrīd visas runas pieklusušas. Līdzīgi arī tirgus gadījumā, bet bažas rada vien tas, vai iecere nav nolikta malā pavisam.
“Cēsu tirgus” valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš paskaidroja, ka viņam nav informācijas, ka projekts būtu pārtraukts. Zināms, ka tas tiek pārstrādāts. Projekta attīstītāji sapratuši, ka izstrādātais tehniskais projekts šim brīdim ir par apjomīgu, tāpēc SIA “Marno J” devusi uzdevumu projektēšanas organizācijai to pārskatīt, samazinot sākotnējo.
Tirgotāju skaits stabils
Teritorija, kā lasītāji būs pamanījuši, nestāv tukša. Ar “Marno J” panākta vienošanās, ka gadatirgos to izmanto “Cēsu tirgus”, bet pārējā laikā tā ir bezmaksas auto stāvvieta.
Jautāts par Cēsu tirgus darbību, M. Bērziņš norāda, ka darbība ir aktīva, klientu pietiekami. Nekas neliecinot, ka Cēsīs tirgum varētu notikt kas slikts. Uz kopējās pircēju plūsmas fona tirgus ir pietiekami apmeklēts. Veras ciet mazie veikaliņi, to pircēji meklē jaunas iepirkšanās vietas. Un bieži tas ir tieši tirgus.
Lai arī darbība aktīva, tirgus vadītājs neslēpj, ka valsts ekonomiskās tendences ietekmē arī tirgus darbību. Tiek kavēti maksājumi par tirdzniecības vietām, tas savukārt ietekmē maksājumus, kas jāveic administrācijai., lai nodrošinātu tirgus darbību. Viss ir saistīts. Tomēr kopumā situācija esot apmierinoša, cilvēku plūsma ir normāla, bet pirktspēja gan samazinājusies.
Darbību varētu paplašināt
“Cilvēki labprāt iepērkas tirgū, tāpēc arī tirgotājiem būtu jādomā, kā vēl nākt pretī viņiem. Mans ierosinājums – vajadzētu likt klāt vēl vienu darba dienu – pagaidām gan nav guvis atbalstu. Patlaban
tirgus pārtikas nodaļa paviljonā pirmdienās nestrādā, bet domāju,
lai piesaistītu vairāk pircēju, tirgum būtu jāstrādā gan pirmdienās, gan jāpagarina darba laiks pārējās dienās, jo lielai daļai potenciālo pircēju nav iespējams iepirkties tirgū, dēļ īsās darbdienas,” skaidro M. Bērziņš.
Sarūk gadatirgi
Reizi mēnesī autostāvvietas teritorijā notiek gadatirgus. Tirgus vadītājs norāda, ka dalībnieku skaits nedaudz sarucis. Tirgotāju skaits krities par aptuveni 12 procentiem.
“Te gan jāņem vērā viens aspekts, proti, pastāvīgajiem tirgotājiem, kuri ikdienā tirgojas paviljonā, gadatirgos tirdzniecības vieta ir
bez maksas. Tirgotāju skaitu gadatirgos ietekmē arī visapkārt notiekošie tirgi un tirdziņi, jo pārdevējiem iespējams izvēlēties, kurā piedāvāt savu produktu,” stāsta M. Bērziņš.
Vairāk lasiet laikrakstā “Druva”
Jānis Gabrāns, “Druva”
Komentāri