Cēsu rajona slimnīca tieši pēdējo gadu laikā ieguldījusi daudz līdzekļu, lai ietu pa attīstības ceļu – iegādātas jaunas tehnoloģijas, visvairāk naudu tērējot diagnostikas aparatūras iegādei, veikti remonti nodaļās, lai uzlabotos darbinieku darba un pacientu ārstēšanās apstākļi. Līdzīgi kā citiem veselības aprūpē strādājošajiem, šogad gandrīz 400 slimnīcā strādājošo saņēmuši ilgi gaidīto darba samaksas pieaugumu. Tomēr slimnīcas vadība uz notiekošo neraugās pārspīlēti optimistiski, jo slimnīcas gada budžets nepalielinās proporcionāli inflācijas rādītājiem, slimnīca aicina darbā vairākus jaunus speciālistus, un pagaidām šīs vajadzības tiek apmierinātas tikai daļēji. Slimnīcas vadība uzsver, ka mediķu komanda dara visu, lai cēsnieki un tuvāko rajonu iedzīvotāji par savu ārstēšanās vietu izvēlētos Cēsu rajona slimnīcu, saņemtu objektīvi labāko veselības aprūpi, bet vietējā sabiedrībā dzird runas par mediķu kļūdām, nekompetenci.
“Druva” uz sarunu aicināja Cēsu rajona slimnīcas direktoru Valdi Apiniun finanšu direktori Ivetu Ozoliņu. Mūsu sarunā varēja piedalīties arī “Druvas” lasītāji, uzdodot sev interesējošos jautājumus – paust labo vai slikto attieksmi, bet telefonakcijai paredzētās stundas laikā mūs sazvanīja vien četri iedzīvotāji. Tāpēc sarunu dalījām it kā divās daļās – atbildes uz iedzīvotāju un “Druvas” jautājumiem.
Trūkst speciālistu un informācijas
Cēsu slimnīcas mājas lapā rakstīts, ka stacionārs darbam meklē – neirologu, traumatologu ortopēdu, anesteziologu reanimatologu, fizikālās rehabilitācijas ārstu, radiologu. Uzklausot kādas cēsnieces jautājumu, šim sarakstam noteikti var piepulcināt arī tautā saukto kuņģa ārstu.
Valdis Apinis: – Slimnīcā gastroenterologs diemžēl nestrādā. Kādreiz speciālists – dr. Grapa pieņēma poliklīnikā. Jāplāno, kā piesaistīt arī šīs jomas speciālistu. Un agri vai vēlu slimnīcai ar poliklīniku būs jāapvienojas, lai visi speciālisti strādātu vienuviet. Bet pacientei vajadzētu vēl konsultēties ar ģimenes ārstu un varbūt izmeklēties, izmantojot datortomogrāfu. Šī diagnostikas metode ir ērti pieejama ambulatorajiem pacientiem.
Telefonakcijas laikā vēl izskanēja jautājumi par ārstēšanas, mediķu darba organizāciju un tika atbildes meklētas, kā risināt citas pacientiem svarīgas problēmas.
– Slimnīca strauji attīstās. Vai strādājošie atbalsta reformas? Ir dzirdēts, ka slimnīcā strādā arī stagnāti un kašķīgi ārsti (jautāja Anita Ozoliņa no Bērzaines).
Iveta Ozoliņa: – Es domāju, ka strādājošie atbalsta notiekošo. Protams, lielā kolektīvā izskan arī pretēji viedokļi, bet tikai tā ir iespējams mācīties.
V.Apinis: – Kad finanšu direktore sāka strādāt savā amatā, tika veidota jauna komanda, lai šādi slimnīcas attīstība sekmētos. Katrā kolektīvā ir formālie un neformālie līderi. Tā ir arī pie mums, bet sadarbības iespējas bija jāmeklē, un es domāju, ka tas ir izdevies un darbs rit uz priekšu. Bet ārsti, tāpat kā visi cilvēki, ir dažādi.
– Kā pie slimnīcas var piebraukt cilvēks ar kustību traucējumiem? Ir aizliegts mašīnu atstāt slimnīcas teritorijā, bet brīvu stāvvietu nekur nav (jautāja Ligita Bitīte no Kaives pagasta).
V.Apinis: – Par stāvvietu iekārtošanu esam runājuši ar pašvaldību. Jautājumu risinās, bet slimnīcas teritorijā mašīnu nolikt nevarēs. Ja mašīnā ir norāde, ka to vada invalīds, mašīna ir ar rokas vadību, tad gan neviens jums neliegs piebraukt pie slimnīcas, apstāties un apmeklēt ārstu. Ierobežojuma zīmes ir tāpēc, lai visi neiedomātos, ka transportlīdzekļus drīkst atstāt vietā, kur jāpārvietojas arī operatīvajam transportam.
Pāris zvanītāji vēl vēlējās noskaidrot, vai viņiem slimnīcā – stacionārā un ambulatori ir pieejamas jaunākās diagnostikas metodes. Par to un daudz ko citu sarunas turpinājumā.
– Valstī uzsver, ka veselības aprūpe tieši mediķu trūkuma dēļ pavisam drīz būs dziļā bedrē. Kā jūs raksturotu situāciju Cēsu slimnīcā?
V.Apinis: – Mums tiešām nav tā, ka nebūtu, kas strādā. Rīgā ļoti trūkst medicīnas māsu, mēs meklējam speciālistus, bet jau ar domu par priekšdienām. Mums labi strādā ārsti, bet ir maz gados jaunu speciālistu. Katram ārstam tāpat kā jebkuram cilvēkam darbam ir Dieva dotais limits. Kāda būs situācija pēc desmit gadiem? Var būt dramatiski slikti vai tieši pretēji. Šobrīd ir tendence, ka Rīga ir speciālistu pārpilna. Trauks ir pilns, un tas iet pār malām. Vēl saglabājas tendence, ka jaunie ārsti grib palikt Rīgā, bet tam vajadzētu mainīties. Piemērs ir arī pie mums. Mēs pilnībā esam pārkomplektējuši dzemdību un ginekoloģisko nodaļu, tur strādā daudzi jauni speciālisti, jaundzimušo ārsti. Un plānojam piesaistīt vēl speciālistu no rezidentūras. Rīgā dramatiski trūkst strādājošu māsu. Māsu skolas uzņem pietiekoši daudz studēt gribētājas, bet skolu beidz salīdzinoši mazāk jauno medmāsu un darbā iestājas vēl mazāk. Pēc desmit gadiem būs lielāka bedre nekā tagad. Mēs visu laiku pašplūsmai neļaujamies. Ja godīgi, tad pārvilinām speciālistus.
I.Ozoliņa: – Ļoti skaidri izkristalizējas fakts, ka speciālisti izvēlas strādāt slimnīcā, kurai ir izaugsme. Mēs esam nopirkuši daudz jaunas aparatūras. Ir ārsti, kas brauc pie mums un skata asinsvadus, apraksta elektrokardiogrammas, strādā radiologs pie magnētiskās rezonanses aparāta. Tehnoloģijas un jaunu speciālistu piesaiste ir mūsu ieguldījums slimnīcas nākotnē. Piekrītu, ka pastāv tāda tendence – māsas meklē darbu Rīgā, bet esmu novērojusi, ka tās ir medmāsas, kurām mūsu slimnīcā vairāk aizrāda par neizdarītiem darbiem, kuras nejūtas pietiekami novērtētas un tāpēc iet projām. Labās māsas paliek, viņas mums ir svarīgas, un par tām kā vadība, tā arī ārsti stāvam un krītam.
Pagājušajā gadā daudz padarīts
– Ko izdevies uzlabot pacientu interesēs?
V.Apinis: – Esam pilnveidojuši informācijas sistēmu, lai pacientiem būtu pieejamas ziņas par ambulatorajiem pakalpojumiem, speciālistu pieņemšanas laikiem. Stacionārs ieguva arī mazulim draudzīgas slimnīcas statusu, un tas nav mazsvarīgi, domājot par bērnu un ģimeņu veselību. Pacientēm ir ērtāk apmeklēt ārstu arī jaunajā ginekologu ambulatorās pieņemšanas kabinetā. Slimnīcā ir pieejami jaunākie ultrasonogrāfijas aparāti, tos izmanto diagnostikas vajadzībām. Tāpat pilnībā ar vajadzīgajām tehnoloģijām ir aprīkota reanimācijas nodaļa. Un vēl lielais ieguvums ir magnētiskās rezonanses aparāts. Tādi darbojas astoņās veselības aprūpes iestādēs Rīgā un piecās slimnīcās ārpus galvaspilsētas.
– Vai izdodas jaunās tehnoloģijas pietiekami noslogot?
V.Apinis: – Magnētiskās rezonanses iespējamība ir solis uz priekšu diagnostikas varēšanā mūsu slimnīcā. To iegādājāmies arī tāpēc, ka valstī uz šiem izmeklējumiem pacientiem ir jāgaida pusgadu garā rindā. Mēs vēlējāmies, lai mūsu cilvēkiem šāds augstvērtīgs izmeklējums būtu pieejams pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Šobrīd varam skatīt stacionāra pacientus, kam ir tāda nepieciešamība. Ambulatorajiem pacientiem šo pakalpojumu pagaidām nepiedāvājam tikai tāpēc, ka mums slimokase nenoteica kvotas, cik pacientu varam izmeklēt par valsts finansējumu.
I.Ozoliņa: – Būs jādomā par to, vai šo pakalpojumu neiekļaut maksas pakalpojumu sarakstā. Jāvērtē, kāda ir iedzīvotāju maksātspēja, jo magnētiskās rezonanses izmeklējumi nebūs lētāki par 70, 100 latiem. Vēl gribu uzsvērt, ka jau labi izmantots jaunums slimnīcā ir dienas stacionārs. Veidojam sadarbību ar ģimenes ārstiem. Ja pacientam ir nepieciešams veikt sīku ķirurģisku manipulāciju, viņš var izmantot dienas stacionāru, ja nepieciešamas injekcijas, uzlikt sistēmas, tad pacients var izmantot iespēju pāris stundas pavadīt dienas stacionārā un saņemt nepieciešamo aprūpi. Lielāko daļu izdevumu sedz valsts. Pacientam ir jāsamaksā divi lati par uzņemšanas nodaļas ārsta apskati un 50 santīmi par dienas stacionārā pavadīto vienu dienu un veikto, piemēram, injekciju. Ķirurģiska manipulācija maksā trīs latus. Sīkākas ziņas par maksu, brīvajām vietām dienas stacionārā var uzzināt, sazinoties ar ģimenes ārstu, kurš savukārt paskaidros, kā izmantot mūsu piedāvājumu. Domājot par pacientu ērtību, vairākās nodaļās iekārtojam arī maksas palātas.
Pa pilsētu klīst neslavas rēgs
– Jau vairākus mēnešus piedāvājat pacientiem aizpildīt anonīmas anketas. Vai saņemtās ziņas jums glaimo, vai liek aizdomāties?
I.Ozoliņa: – Anketēšanu veicām, lai saprastu, kas ir labi, kuras lietas klibo. Anketās ir daudz jautājumu – vai māsiņas atsaucīgas, vai ārsti izskaidro ārstēšanas gaitu, cik ilgi pavadāt uzņemšanā, kāda ēdināšana. Konkrētās problēmas analizēsim tiešāk. Ir pārmetumi sanitāriem, māsām. Staigājošiem slimniekiem nepatīk atrasties vienā istabā ar gulošajiem. Šāda problēma ir neiroloģiskajā, ķirurģiskajā, terapeitiskajā nodaļā. Maksas istabas ir viens risinājums, bet jādomā par jauna slimnīcas korpusa būvi.
V.Apinis: – Un vēl manāma tendence, ka jaunieši prasa vairāk – ērtas istabas, televizoru, internetu, kafijas automātu, bankomātu. Vidējā gada gājuma cilvēki teikuši – būs jau labi, bet vecākā gada gājuma priecājas par aprūpi, ārstēšanu.
I.Ozoliņa: – Un tajās pašās tenkās apspēlētās lietas anketās nebūt neparādās. Neparādās sūdzības par kvalitāti, sūdzības par ārstiem, par māsu darbu. Anketēšana ir anonīma. Un tas ir paradoksāli. Ja nepatīk, tad pasaki.
– Tad ne tikai runā, bet arī jūs zināt, ka par Cēsu slimnīcas mediķu darbu ir izskanējušas arī sliktas piezīmes?
I.Ozoliņa: – Mēs visas situācijas, kad pacienti izsaka pārmetumus, sūdzības, analizējam. Pārbaudām dokumentus, uzklausām, kas un kā bija. Nelaižam jau pāri galvai un negaidām tikai valsts veselības inspekcijas atzinumu. Ārsts jau arī nekad nestrādā viens – ir māsas, ir sanitāri. Medicīnā ir komandas darbs. Kurā brīdī visu novērtēja, pamanīja, nepamanīja, ko ierakstīja slimības vēsturē? Kas bija jāizdara uzņemšanas nodaļā, kas jau tajā, kur pacientu vēlāk ievietoja. Situācijas ir dažādas, bet, kā jau teicu, riņķī un apkārt runā vairāk, nekā pasaka pašam ārstam, slimnīcas vadībai.
– Tomēr par janvārī notikušo, ko Cēsu sabiedrībā jau dēvē par Dzērbenes lietu? (Notika ceļu satiksmes negadījums, kurā smagi cieta sieviete, un vēlāk Cēsu rajona slimnīcā viņa mira – I.K.)
V.Apinis: – Veselības inspekcija jeb kādreizējais MADEKKI izmeklēs šo gadījumu. Pagājušajā nedēļā nosūtījām dokumentus. Inspekcija pieņems lēmumu. Ja būs rupjas ārsta kļūdas, tad būs krimināllieta, kuru prokuratūrā iesniegs inspekcija, ja būs fiksētas kāda ārsta neizdarības, tad būs jau pavisam cita lieta.
– Pieminējāt MADEKKI. Vai ir vēl kādi gadījumi, ko izmeklē inspekcija?
V.Apinis: – Mēs vienreiz zaudējām tiesā, un slimnīca pacientei samaksāja tiesas noteikto soda naudu 10 tūkstošus latu. MADEKKI atzinums – ārsts nav pareizi sakārtojis dokumentus, jo nebija pacientes piekrišanas tāda veida operācijai. Sekoja, ka pieļauts ķermeņa sakropļojums (runa ir par ķirurģisku manipulāciju, kas izmantota ginekoloģijā – I.K.). Mēs joprojām uzskatām, ka esam glābuši bērna māti. Viņi uzskatīja citādi. Samaksājām sodu, un ārste vairs pie mums nestrādā. Operācija bija notikusi pirms desmit gadiem. Lietu izskatīja aizpērn. Civillikumam ir noilgums, naudu no ārsta nevarēja piedzīt. Cita gadījuma ar zaudētu tiesu, naudas piedziņu Cēsu slimnīcai nav bijis.
I.Ozoliņa: – Šajā nedēļā pie mums darbu sāk ārsts, kuram ir arī jurista izglītība. Speciālists kontrolēs medicīniskās dokumentācijas sakārtošanu atbilstoši likumdošanai, izskatīs pacientu sūdzības un darīs citus darbus. Sakām, ka viņš būs mediķu komandas darba kvalitātes kontrolieris. Situācijas veselības aprūpē tiešām mēdz būt ļoti dažādas.
V.Apinis: – Abas pieminētās situācijas un visas runas, saprotams, ārstiem un visam personālam ir ļoti netīkamas. Ārsti pārdzīvo. Pēdējos gados attīstība ir bijusi strauja, un mūsu varēšana ir stipri lielāka. Jautājums – vai pilnībā varam apmierināt iedzīvotāju cerības. Viņu cerības vienmēr ir lielākas. Ir cerības, ka visi slimnīcā atveseļosies, neviens nemirs. Tas nav iespējams. Brīžam rodas sajūta, ka cilvēki noskatās kādu filmu un domā, ka tā varam. Ir savas robežas mediķu varēšanai.
Budžets sedz tikai izdevumus
– Vai slimnīcu tāpat kā iedzīvotājus smagi skārusi inflācija?
I.Ozoliņa: – Šā gada budžets ir tik liels, ka nosedz darbinieku algu pielikumu. Algā, salīdzinot ar pērno gadu, iztērējam par gandrīz 50 tūkstošiem latu mēnesī vairāk. Inflācijas daļa budžetā nav ierēķināta. Paši mēģināsim piepelnīt, piedāvājot maksas pakalpojumus, izvietojot pacientus maksas istabās. Ekonomēt slimnīcā bijis aktuāli vienmēr, un tas turpinās. Šajā gadā par valsts līdzekļiem ārstēsim 8600 pacientus, par 300 vairāk nekā pērn. Iedzīvotājiem pakalpojumu cena nemainās. Arī maksas pakalpojumu cenrādis ir nemainīgs.
– Kā sekmēsies slimnīcas tālākā attīstība?
I.Ozoliņa: – Ir iecere būvēt jaunu slimnīcas korpusu, šajā gadā domājam izstrādāt tā tehnisko projektu, lai Eiropas piedāvātajos fondos jau varētu meklēt līdzfinansējumu attīstībai. Vasaras pusē tiks veikti remontdarbi dažās nodaļās.
V.Apinis: – Mēs būsim laba lokāla slimnīca arī tad, kad būs pabeigta novadu reforma. Mūsu mājas, teritorija piederēs Cēsu pilsētas domei, bet iedzīvotāji, kuri meklēs palīdzību pie mums, būs tā paša pašreizējā rajona iedzīvotāji, un pakalpojumu pirks valsts.
Komentāri