Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Cēsu pansionātam savs karogs

Druva
00:00
08.02.2008
3
200802072356247747

Pašu darināts pansionāta karogs, desmitiem pāru adītu zeķu, pīti groziņi, tamborētas segas ir Cēsu pilsētas pansionāta iemītnieku radošais veikums, kas aplūkojams izstādē.

Pašlaik pilsētas pansionātā apskatāma plaša sirmgalvju darinātu rokdarbu izstāde. Biežāk pansionāta iemītnieki savu veikumu rādījuši svētku laikā, atsevišķi savas prasmes rādījuši dziedātāji, floristi, adītāji, bet tagad iekārtota kopīga darbiņu izstāde, kurā dzīves laikā tapušos labākos darbus un to, kas padodas vecumdienās, izrāda cilvēki, kuri līdzās ikdienišķajam atrod laiku kādas radošas ieceres realizēšanai.

“Man patīk viss, ko varu šeit ieraudzīt. Es pati neesmu rokdarbniece, tāpēc varu apbrīnot visu šo krāšņumu,” sacīja pansionāta iemītniece Ira Grīsle. Līdzīgi domā arī pansionāta vadība, sociālie darbinieki, priecājoties par veco cilvēku iemaņām un dzīvesprieku.

“Kā tas ir darināts? Tā ir mezglojuma tehnikā veidota šallīte. Tas jau ir mans jauno dienu darbs. Tā esmu sējusi arī daudzas siena segas,” sacīja pansionāta iemītniece Lūcija Launaga, rādot dzelteni brūnu, smalku šalli, kas gadiem glabāta, apmīļota un nemaz nav valkāta. Izstādē aplūkojams arī pāris kungu brīvajos brīžos tapušais.

“Tagad esmu bezdarbnieks, jo nav vairs materiālu. Smalkas klūdziņas bija savāktas, tad pinu groziņus. Mazākus, lielākus. Gaidu vasaru, kad atkal varēšu turpināt,” tā Kazimirs Vilmanis, bet Modris Students dienas tukšās stundas aizpilda, liekot puzles.

“Man ļoti patīk. Salicis esmu daudzas, bet šie kalni un tā bērnu jautrās multenītes mozaīka man ir mīļākās. Tagad domāju, ka atkal jātiek pie jauniem dabas skatiem,” sacīja Modris, kurš dienas aizvada ratiņkrēslā, bet viņa istabas sienas rotā paša saliktas pužļu gleznas.

Cēsu pansionātā ir vismaz desmit aktīvas rokdarbnieces, kuras ada, tamborē, izšuj un piedalās pat labdarības akcijās, pašu adītās čībiņas un siltas vilnas zeķes dāvinot pansionāta piektā stāva iemītniekiem, kas ir pārsvarā guļoši cilvēki. Rokdarbnieces priecājas, ka joprojām ir idejām bagātas un, vēl pašpikojot rakstus un dziju toņu salikumu žurnālos, var radīt brīnumjaukas lietas.

“Man vismīļākais adījums ir zeķes. Visiem tad siltas kājas un varu izdomāt jaunus rakstus. Un katru reizi jau izdomāju jaunas lietas- adītus maciņus mobilajiem telefoniem, nav ziemas, tāpēc uzadu sniegavīrus un dāvinu,” ar savu veikumu iepazīstināja Helēna Stjade un izrādīja arī no plastilīna un kartupeļiem veidotus ezīšus, no konfekšu papīriem izlocītus dekoratīvus groziņus. Vairākas pansionāta iemītnieces piedalās arī floristikas nodarbībās. Vasarā dekorus veido no puķu dobēs un dārzā izaugušā, bet ziemā ļaujas priekam izlocīt no kreppapīra galda un sienas dekorus.

“Man prieks, ka ir tik daudz iemītnieku, kuri bagātina savu dzīvi un arī pansionāta darbiniekiem nāk palīgos, lai rotātu savu dzīvesvietu. Arī ideja par pansionāta karoga izveidošanu mums bija kopīga. Tagad zaļais un rūpīgi izšūtais karogs būs simbols katros mazākos un lielākos pansionāta svētkos,” stāstīja pansionāta sociālā darbiniece Sarmīte Sverņikova.

Pansionāta nosaukumu izšuvumā veidojusi tā iemītniece Roza Kulajeva.

“Es vairāk tamborēju- čības, sedziņas. Šādu darbu darīju pirmoreiz. Man prieks, ka šādu pienākumu uzticēja, es piekritu. Vai izdevās? Es jau nemaz nezinu, ko citi saka, bet pašai jau liekas, ka karogs ir skaists,” tā Roza Kulajeva, rādot kopā sanākušajiem iemītniekiem jauno simbolu, kuru drīzumā arī iesvētīs un svētkos vilks mastā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
7

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
19

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
29
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
259

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
66
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi