No šīs nedēļas terapijas jeb iekšķīgo slimību pacienti veseļojas Cēsu klīnikas atjaunotajās telpās 4. stāvā, nodaļas iekārtojums vairāk atgādina viesnīcu, nevis mums pierasto slimnīcu.
Piektdien svinīgi atklāja ārstniecības korpusa atjaunotās telpas, tā noslēdzot vērienīgāko attīstības projektu Cēsu klīnikā, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Vidzemes reģionā.
Projekts īstenots kopā ar Vidzemes slimnīcu, abās ārstniecības iestādēs kopā investēti gandrīz 4,79 miljoni eiro, galveno akcentu liekot uz ārstniecības vidi. No projekta attiecināmajām izmaksām 85% jeb 1,39 miljoni eiro finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), 9% – valsts, pārējo summu nodrošināja pati klīnika.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pasākumā sacīja: “Šī ir ļoti nozīmīga diena Cēsu klīnikai un Cēsu novada iedzīvotājiem, jo no ikgadējām iedzīvotāju aptaujām zinām, ka veselības aprūpes pieejamība un veselības pakalpojumu kvalitāte ir viens no faktoriem, ko iedzīvotāji vērtē visaugstāk izcilas dzīvesvietas kontekstā. Domāju, Cēsīs paveiktais ir milzīgs solis. Veselības aprūpē ir trīs būtiski faktori: infrastruktūra, tehnoloģijas un medicīniskais personāls. Infrastruktūra tagad ir kā diena pret nakti, salīdzinot ar bijušo, pacientiem atveseļošanās būs iespējama komfortablā vidē. Modernas tehnoloģijas ļauj veselības aprūpi veikt pēc iespējas ātrāk un precīzāk. Un zinu, ka klīnikas valde ir pielikusi milzīgu darbu medicīnas personāla piesaistē, tādēļ šajā ziņā jūtamies ļoti droši. Redzam, ka klīnika ir ļoti nozīmīgs spēlētājs veselības aprūpes nodrošināšanā ne tikai Cēsu novadā, bet arī Vidzemē.”
Veselības ministrs Daniels Pavļuts piebilda, ka bez trīs nosauktajiem faktoriem vēl viens nozīmīgs ir ārstniecības pakalpojumu pieejamība un visu šo faktoru līdzsvaru Veselības ministrija cenšas veidot: “Tāpat svarīga ir sadarbība, jo, saliekot kopā resursus, varam īstenot lielas lietas.”
D.Pavļuts, daloties pirmajos iespaidos, “Druvai” sacīja: “Tiešām priecājos, ka cēsniekiem un visiem Vidzemes iedzīvotājiem būs pieejami veselības aprūpes pakalpojumi šādā vidē – vidē, kādai tai būtu jābūt. Te nav nekā lieka vai pārmērīga, bet ir moderni, gaiši, 21. gadsimtam atbilstoši ar atbilstošām tehnoloģijām. Un ļoti svarīgi, ko īpaši uzsvēra slimnīcas vadītāja, lai arī personālam būtu pienācīgas ērtības, lai darba apstākļi mediķiem būtu cieņpilni. Jo varam ieguldīt aprīkojumā un infrastruktūrā, bet, ja nebūs mediķu, nebūs nekā. Šīs ir tās lietas, kas iet roku rokā.”
Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa, daloties piedzīvotajā ārstniecības korpusa atjaunošanas laikā, atzina, ka tas nebūtu iespējams bez pašvaldības, valsts un Eiropas Savienības atbalsta, zinošiem un pieredzējušiem projektētājiem un būvniekiem, ar kuriem ir bijusi iespēja strādāt jau iepriekš, kā arī personāla un pacientu atbalsta, jo Terapijas jeb Iekšķīgo slimību nodaļa remondarbu laikā ar visiem pacientiem un aprīkojumu pārcēlās septiņas reizes.
5. stāvs ekspluatācijā tika nodots vasarā, pašlaik tajā ierīkota kovida nodaļa. Klīnikas Iekšķīgo slimību nodaļas virsmāsa Elīza Romānova teic, ka pārcelšanās uz jaunajām telpām bija ļoti gaidīta, bet reizē radīja satraukumu: “Bet, iepazīstoties ar atšķirību un funkcionālo komfortu, kādā iespējams strādāt, mēs ļoti gaidījām brīdi, kad iekšķīgo slimību pacienti varēs pārcelties uz jaunajām telpām. Viss ir ne tikai līdz sīkumam funkcionāli pārdomāts, lai būtu ērti kā pacientiem, tā darbiniekiem, bet arī gaišs un patīkams, tādēļ ikdienā darba solis ir priecīgāks. Arī pacientiem, pārceļoties no neizremontētajām uz izremontētajām telpām, acis mirdzēja, radās sajūta, ka viņi ir nevis slimnīcā, bet viesnīcā.
Man kā nodaļas virsmāsai pacientu aprūpē liekas fantastiski, ka katrā palātā ir labierīcības, ja pirms tam tās bija divas visā stāvā. Jaunās telpas ir funkcionāli ērtas – gar sienām ir margas, palātām bīdāmās durvis, atbilstoša telpu platība, katram pacientam ir nodrošināta skābekļa pieeja, tādējādi varam nodrošināt pirmā līmeņa intensīvo terapiju.”
Virsmāsa arī piekrīt, ka skaistās un ērtās telpās cilvēku noskaņojums ir labāks, pacienti nav tik saspringti, nobijušies: “Jebkurš slimnīcas apmeklējums rada stresu, ja vēl sagaida drūmas, neizremontētas telpas, ikviens jūtas vēl nomāktāks. Bet noskaņojums noteikti ir saistīts ar ārstniecības iznākumu, jo pacientu līdzestība un vēlme izveseļoties ietekmē to, kāds ir atveseļošanās process. Nav jau vienmēr jānotiek kaut kam ļoti briesmīgam, lai būtu nepieciešama ārsta palīdzība, bet vēl no padomju laikiem saistībā ar slimnīcu mums ir palikušas negatīvas asociācijas. Domāju, ka šis ir viens no soļiem, lai radītu labākas sajūtas par slimnīcu. Ļoti ceru, ka tas palīdzēs mazāk baidīties, justies drošāk un līdz ar to atveseļoties ātrāk.”
Projektā visā ārstniecības korpusā atjaunotas inženiertehniskās komunikācijas, kas bija kritiski novecojušas, pilnībā pārbūvēta Iekšķīgo slimību nodaļa 4. un 5. stāvā, uzstādīti divi jauni lifti, iegādātas modernas medicīniskās tehnoloģijas, kas būtiskas kvalitatīvo pakalpojumu sniegšanai. Papildus par Cēsu klīnikas līdzekļiem pagrabstāvā izbūvētas mūsdienīgas, epidemioloģiskajām prasībām atbilstošas darbinieku ģērbtuves. Jau pirms 2015. gadā tika veikta ēkas siltināšana.
Klīnikas ārstniecības korpusam ir pieci stāvi. Ir iecere korpusu atjaunot pilnībā , izstrādāts tehniskais projekts arī Ķirurģijas nodaļai otrajā stāvā un ambulatorajiem kabinetiem, Rehabilitācijas nodaļai trešajā, kā arī ambulatorās pediatrijas kabinetiem pirmajā stāvā. Tiks meklētas iespējas piesaistīt finansējumu, taču neatkarīgi no ārējā finansējuma jau janvārī par klīnikas līdzekļiem veiks remontu nelielā daļā Ķirurģijas nodaļas.
Ik gadu Cēsu klīnikā veselību atgūst ap 5000 pacientu, tiek veiktas ap 3800 ķirurģisko operāciju un ap 100 tūkstoš pacientu saņem ambulatoros un diagnostiskos medicīniskos pakalpojumus.
Komentāri