Līdz nākamajai otrdienai risinās publiskā apspriešana par a/s “CATA” Cēsu autoostas ēkas būvniecību Cēsīs, Raiņa ielā 33.
Cēsu pilsētas domes attīstības plānošanas nodaļas galvenā teritorijas plānotāja Zaiga Jēkabsone “Druvai” atklāja, ka līdz šim domē saņemtas 30 iedzīvotāju publiskās apspriešanas anketas, kurās izteiktais viedoklis dalās uz pusēm – 15 par un 15 pret.
Cēsu autoostas ēkas arhitekts Oskars Salputra, runājot par projekta dizainisko izpildījumu, saka: “Autoostai paredzētais zemesgabals Raiņa un Noliktavas ielas stūrī atrodas pilsētai nozīmīgā vietā – valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa aizsardzības zonā un kopā ar dzelzceļa staciju veido galveno sabiedriskā transporta mezglu. Telpiski laukums ir uztverams kā vienota publiskā ārtelpa, un līdz ar to iespējamā apbūve būtu pamatota tikai perimetra zonā, atstājot viduszonu brīvu. Papildus arguments šim risinājumam ir lielie koki, kas piešķir laukumam savdabīgu parka raksturu. Kvartālā, kur paredzēts izvietot autoostu, pašlaik atrodas izteiksmīga vēsturiska bibliotēkas ēka un neliela ēka ar izteikti mazāku vēsturisko vērtību. Šajā situācijā, kad ir svarīgi līdzvērtīgi noslēgt kvartāla apbūvi, būtu mērķtiecīgi demontēt mazāko ēku, tās vietā izbūvējot jauno autoostas apjomu. Nojaukšanai neiebilst arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI),” saka arhitekts un turpina: “Zemesgabalam ir trīsstūra forma, kas dod pamatu veidot dinamisku apjomu, kas pēc būtības atbilst transporta uzņēmuma raksturam. Vēl būtisks aspekts, meklējot kopējo risinājumu, bija tas, ka kvartālā atradīsies tikai divas ēkas, lielu nozīmi piešķirot to saspēlei. Parasti, projektējot vēsturiskā vidē, ir lielākais izaicinājums atrast jauno objektu attiecības ar esošajām ēkām.”
O. Salputra uzsver, ka piedāvātais projekts paredz autoostu veidot mūsdienīgā arhitektūras valodā, nemēģinot kopēt vai atdarināt vēsturiskos motīvus.
“Šāda attieksme, manuprāt, ir profesionāli godīgāka, protams, saglabājot lielāku risku par kvalitatīvu dialogu starp dažādiem laika periodiem. Bet ceru, ka esam izgājuši cauri vēsturisko imitāciju posmam, jo tā ir savā ziņā falsifikācija. VKPAI ir devusi atbalstu šim risinājumam, faktiski akceptējot šādu pieeju,” saka arhitekts un skaidro, ka ēkas uzbūve ir veidota no divām daļām – masīvs divstāvu apjoms un caurspīdīga uzgaidāmā telpa ar stiklotu fasādi un jumtu.
“Uzgaidāmā telpa optiski saplūst ar priekšlaukumu, un spicais stiklotais stūris veido interesantas asociācijas ar bibliotēkas torņa smaili. Paredzētais fasādes un jumta materiāls ir krāsotas tērauda loksnes ar mainīgu perlamutra efektu atkarībā no apgaismojuma un stikls ar pašattīrīšanās īpašību, kas nodrošina maksimālas ērtības ekspluatācijā. Fasādes krāsu tonis ir pieskaņots kaimiņu ēkai, veidojot vienotu krāsu gammu. Pirmajā stāvā ir plānota uzgaidāmā telpa simts pasažieriem, divas biļešu kases, tualetes, mātes un bērna telpa, dispečera un šoferu atpūtas telpas. Uzgaidāmā telpa, nedaudz paceļot grīdas līmeni, tiek sadalīta divās zonās – apmeklētājiem, kas ilgāk gaida, paredzēta klusāka daļa ar iespēju iedzert kafiju, steidzīgie uzkavējas tuvāk ieejai un biļešu kasēm. Otrajā stāvā ir plānotas administratīvās un tehniskās telpas. Tiek nodrošinātas visas invalīdiem nepieciešamās prasības,” stāsta arhitekts, piebilstot, ka transporta mezglos praksē eksistē variants, kad dažādus transporta veidus apkalpojošie objekti ir apvienoti, gan izvietoti atsevišķi.
“Man pašam liekas, ka Cēsīs interesantāk būtu, ja šīs funkcijas netiktu apvienotas zem viena jumta un arī laukums noslēgtos ar dažādiem publiski nozīmīgiem objektiem, no kuriem kāds arī būtu risināts mūsdienīgiem un moderniem paņēmieniem,” tā arhitekts O. Salputra.
Komentāri