Pāgājušajā nedēļā
Cēsīs noritēja 7. Starptautiskā mākslu terapijas konference „Mūsdienu mākslu terapija – teorija un prakse”, kuras mērķis bija iepazīties ar jaunākajiem pētījumiem mākslu terapijā,
apgūt jaunas mākslu terapijas metodes un paņēmienus praktiskajam darbam, akcentējot
veselības un sociālās aprūpes, kā arī izglītības jomu. Tajā piedalījās
profesionāļi no Lielbritānijas, Itālijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Čehijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Somijas. Gruzijas, Slovēnijas un, protams, Latvijas.
Cēsis šajā konferencē pārstāvēja mākslas terapeite Iveta Jermolājeva, kura ir beigusi Rīgas Stradiņa universitāti un ir viena no
pirmajiem 16 mākslas terapeitiem Latvijā, no kuriem
10 mākslas terapeiti ir dejas
un kustību specializācijā un 6 vizuāli plastiskās mākslas specializācijā, drīzumā beigs arī pirmie mākslas terapeiti
drāmas specializācijā. Ikdienā Iveta strādā
Cēsu pašvaldības aģentūrā “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzība aģentūra”. Iveta konferencē piedalījās ar stenda referātu “Tēli un simboli paliatīvās aprūpes bērnu darbos”.
Kā stāsta Iveta, stenda referāta mērķis bija analizēt tēlus un simbolus, kādi parādās paliatīvās aprūpes bērnu darbos. Mākslas terapijas procesā bērni rada vizuālos tēlus savām dusmām, bailēm fantāzijām. Bērni saprot daudz vairāk, nekā pieaugušie domā! Bērni ne vienmēr baidās no savas saslimšanas vai nomiršanas, bieži vien viņi izjūt vecāku bailes un trauksmi un tieši to izsaka savos zīmējumos, citi
bērni mēdz savu slimību uztvert kā sodu, citi caur simboliem un tēliem izsaka savu vainas apziņu par kaut ko . Ļoti skumjš bērns var zīmēt laimīgu cilvēku. Ir svarīgi saprast, ko tieši bērns vēlas izstāstīt ar savu zīmējumu. Kad emocijas ir stipras un intensīvas , mākslas terapija var piedāvāt fokusu un „tvertni” jūtām, un nodrošina ar struktūru, kas rada drošu vidi, lai izskaidrotu stipras emocijas.
Tā bija pieredzes apmaiņa trīs dienu garumā. Pirmajā konferences dienā pamatā bija iespēja iepazīties ar jaunākajiem pētījumiem visās mākslu terapijas speciālizācijās
– vizuāli plastiskās mākslas terapijas,
mūzikas terapijas , dejas un kustību terapijas un drāmas terapijas specializācijās. Otrajā un trešajā dienā katrs varēja izvēlēties par sev interesējošu tēmu darba grupas un meistarklases.
Mēs zīmējām, klausījāmies mūziku, dejojām – jaunas pieredzes gūšana caur praktisku līdzdarbošanos.
Tēmas bija visdažādākās – Ceļš uz autentisko “Es” caur vizuālu ekspresiju, Kolāžas un krāsas izmantošana saistībā ar mūziku, somatisku atbildes reakciju izpēte, Prāta teorija un mākslas darbs, Mūzikas terapija darbā ar dažādām klientu grupām un citas tēmas. Tā bija iespēja nostiprināt esošās zināšanas, gūt jaunas, bagātināt savu pieredzi.
Komentāri