Jaunpiebalgā konkursā ”Skaista mana tēva sēta” godalgoja vairāk nekā 10 saimniecības Andra Gaņģe, Vēsma Johansone
Iebraucējam pirmo iespaidu par apdzīvotu vietu veido ainava, kas redzama pa auto logu. Nopļauti lauki un sakoptas grāvmalas, glīti ceļa rādītāji un uzpostas ēkas liecina ne tikai par darba tikumu un skaistuma izjūtu, bet arī par to, ka iedzīvotāji tic savas pašvaldības nākotnei. Tādēļ Jaunpiebalgas pagasta padome, rīkojot tradicionālo konkursu ”Skaista mana tēva sēta”, šogad īpašu uzmanību pievērsa to māju un zemes saimnieku veikumam, kuru darbs apkārtnes pošanā veido arī Jaunpiebalgas vizītkarti.
Konkursa žūrijas komisijas locekle, idejas iniciatore Maija Ķīķere, svētku pasākumā sveicot sakopto sētu saimniekus, atzina, ka „visi ceļi ved uz Romu, bet uz Jaunpiebalgu joprojām ved četri lieli, balti lielceļi”. Un tieši lielceļu malu saimniecības šoreiz bija konkursa dalībnieces.
Apbalvojumus saņēma un uz galveno balvu pretendēja vairāk nekā desmit saimniecības, kuru pļaujamās platības lielas, apkoptās ceļmalas un koptie lauki stiepjas gar ceļu plašā teritorijā. Tām paldies sacīja ne tikai par pļaušanu un ceļmalu uzturēšanu, bet arī par katra īpašo rozīnīti. „Lejas Skubiņu” saimnieku Baķu ģimene tika uzteikta par interesanto mājas norādi, atjaunoto klētiņu, jauno pirti. Dolmaņu ģimenes saimniecības „Lielkrūzes” koptie lauki, ūdenskrātuve un koku stādījumi ceļa braucējam paver īpaši jauku skatu, reizē pasvītrojot Piebalgas dabas kolorītu. Blūmu ģimene „Uzvaraskalnā” ierīkojusi acis saistošu aploku nožogojumu. Savdabīgajā mājas norādē redzams saimnieka Ērika rokraksts. Viņa darinātās māju zīmes redzamas arī citviet pagastā tiem, kuri uz Jaunpiebalgu brauc no Drustu puses. Te ir rūpīgi apkoptas ceļmalas, eglīšu dzīvžogs, ierīkots pagalma un iebraucamā ceļa apgaismojums. Pilnu publikācijas tekstu lasiet drukātajā „Druvā”
Komentāri