Ceturtdiena, 18. jūlijs
Vārda dienas: Aleksis, Aleksejs, Alekss

Ceļ Raunas izglītības pili

Druva
23:00
10.05.2007
4

Neilgu laiku Rauna iztika ar nelielu, 1970. gadā celtu bērnudārzu. Taču jau kolhoza beigu posmā kļuva skaidrs, ka bērnudārzs mazo raunēniešu kopskaitam daudz par šauru. Piesaistot gucuļu darbaspēku, sākās bērnudārza piebūvju celtniecība. Taču kolhozs sabruka, piekalnē palika iesāktie mūri. Palika un bojāja apkārtnes izskatu. Bija jāizšķiras – mūrus nojaukt vai celtniecību turpināt. Pienāca jaunais gadsimts, un Raunas pagasta padomes deputāti nolēma – bērnudārza ēka jāpaplašina ar vairākkārt lielākām būvēm, jāizveido ēku komplekss, kurā atrastos ne tikai bērnudārzs, bet arī sākumskola, pirmās četras klases, jo mazā skola Dīķa ielā 6 neatbilst laikmeta prasībām. Šo ēku pēc skolas bērnu pārcelšanās uz jauno kompleksu izmantos citiem izglītības vai kultūras nolūkiem. Pērn veikta bērnudārza – sākumskolas kompleksa siltumsaimniecības pārkārtošana. Ievilkta jauna siltumtrase. Katlumājā līdz tam darbojās viens centrālapkures katls, ar malku kurināms. Iebūvēts ar granulām darbināms divu megavatu katls, kam izlietoti 89 tūkstoši latu. Katlu mājā vieta palikusi trešajam, ja tāds kādreiz būtu vajadzīgs. Jau pērnziem kļuvis skaidrs – iegūta liela kurināmā ekonomija, jo, pat ņemot vērā silto ziemu, malkas patēriņš jūtami samazinājies. Pārējiem siltumsaimniecības pārkārtošanas darbiem (izņemot jauna katla iegādi) izlietoti 67 tūkstoši latu. 45 tūkstoši ir valsts mērķdotācijas, atlikušo summu atvēlējusi pašvaldība. Jaunajā ēkas daļā jau iekārtots siltummezgls, kad beigsies celtniecība, vajadzēs to tikai iedarbināt, un visa kompleksa apsildīšana varēs sākties. Katlu mājā todien strādāja Rudīte Dortāne, viena no trim kurinātājiem, pārējie divi ir vīrieši. Viņa apmierināta ar darba apstākļiem, kuri jūtami uzlabojušies pēc pērn veiktajiem darbiem. Sākumskolas – bērnudārza paplašināšana veicama divās kārtās. Projektēšanu veikusi SIA “Būvprojekts” (A. Šmits). Ceļ firma “Cel Tik”. Darbi jau rit pilnā sparā. Pirmajā kārtā paredzēts visai jaunajai ēkai (ēkām) uzbūvēt sienas – ārējās un šķērs-, ielikt logus, uzlikt jumtu. Pirmās kārtas darbiem līgums slēgts par 215 tūkstošiem latu. Mērķdotācijas ir 85 tūkstoši latu, pārējo summu, tātad darbu lielāko daļu, segs pagasta pašvaldības budžets. Darbi jau izpildīti (ieskaitot materiālu izmaksas) par 82 tūkstošiem latu. Jaunā piebūve būs savienota ar tagadējo bērnudārzu, kurš darbojas un līdz pilnīgai celtniecības darbu pabeigšanai netiks slēgts. Tajā pašlaik dienas pavada, tiek nodarbināti un audzināti 84 bērni. Rindā uz iekļūšanu pirmsskolas izglītības iestādē pieteikti 53 bērni. “Būvprojekts” turpina celtniecības otrās kārtas tehniskās dokumentācijas gatavošanu. Šomēnes, kad tā būs gatava, kļūs zināms, cik naudas vajadzīgs, sāksies tās sarūpēšana. Uz lielām valsts mērķdotācijām pašvaldība necer. Arī pagasta budžets nespēs atlikušo daļu pilnībā finansēt. Acīmredzot nāksies ņemt kredītu. Izstaigājot būvobjektu, iztēlojos, ka pēc pāris gadiem esmu ieradies jaunbūvē, kam nesen notikuši atklāšanas svētki, un kompleksa saimnieki (piedalās arī novada padomes priekšsēdētājs A. Neimanis, ja līdz tam nav ticis paaugstināts amatā) nelielu “Druvas” žurnālistu grupu iepazīstina ar ēku. Pret mums izturas iejūtīgi, tā ir īpaša veida pateicība, ka “Druva” visu darbu laiku turējusi roku uz tās celtniecības pulsa. Ievērojam, ka panākta viena no pamatprasībām – bērnudārza un sākumskolas bērni dienas laikā gandrīz netiekas, katra grupa dzīvo un darbojas it kā savā valstībā. Bērnudārzam ir lepnas nodarbību, atpūtas un miera baudīšanas telpas. Daudzās redzams pilnīgi jauns inventārs, bērni paši pieklājīgi, labi apģērbti (vai tā cēlies visu raunēniešu dzīves līmenis?). Bērnu čalas liecina par dzīvesprieku un labu veselību. Augs stipra nākamo raunēniešu paaudze! Sākumskolas bērnu ir ļoti daudz. Dažām klasēm no 1. līdz 4. ir paralēlās. Samanu, ka skolotāju pulciņā arī pāris vīriešu. Izrādās, patiešām pedagogi, pie tam ļoti iecienīti. Un pavisam cita gaisotne esot bērnu saimē, kad atskan vīriešu balss, dažreiz arī bargāka. Stundu starpbrīžos skolēni uzturas plašos gaiteņos, līdzi dežūrskolotājam par kārtību rūpējas pašu skolēnu pārstāvji. Ieejam lielākajā nodarbību telpā, zālē, kas paredzēta dažādiem pasākumiem. Todien te pulcējas 3. un 4. klašu skolēni, kuriem vietējie literāti lasa savus darbus, notiek saruna par Raunu kādreiz un tagad. Mūs ieved peldbaseinā (5×10 m), kad te notiek peldēšanas stunda. Uz šejieni nākšot arī vecāko klašu skolēni no lielās skolas, pievakarēs arī pagasta iedzīvotāji. Lepns virtuves bloks, ēdienu pagatavo vienuviet, taču bērnudārza mazuļi un sākumskolas bērni maltītes bauda šķirti. Sākumskolai ēdnīca blakus virtuvei, mazajiem bērniem ēdienu ved ērtos ratiņos. Kad iekštelpas apskatītas, ejam iepazīt izglītības pils apkārtni. Jau celtniecību uzsākot, izdomāts, kur iekārtot rotaļu un spēļu laukumus, kur autostāvvietu. Panākta izdevīga vienošanās ar tuvējās zemes īpašnieku, iekārtots ērts un plašs stāvlaukums. Katrs, kurš atbrauc uz šejieni, kājām dodas uz izglītības pili, jo galvenā ieeja ir no pretējās puses. Līdz ar to var novērtēt celtnieku paveikto, arī to, cik niecīga visā veselumā ir pirmā bērnudārza ēka, cik izkopta apkārtne.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
4

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
81

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
13

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
95

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
18

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
49

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
22
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
19
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
13
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
19
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
26
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi