Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Leopolds, Undīne, Unda

Cāļus skaita pavasarī

Druva
10:49
02.04.2015
151
Kande

Cēsu deju apriņķa virsvadītājs Māris Brasliņš ir gandarīts – skolēnu tautas deju kolektīvu atlases skatē XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 35 deju kolektīvi

Cēsīs un 19 Vecpiebalgā godam parādīja, ka ir cienīgi būt svētku dalībnieki.

Īpaša, mājīga gaisotne valdīja Vecpiebalgā, kur sabrauca dejotāji no Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novadiem, arī Drustiem, Ērgļiem, pārējie dejoja “CATA” kultūras namā.

“Kolektīvi ir ļoti nopietni strādājuši. Semināros vadītāji tikās ar vairāku deju autoriem, apguva deju nianses. Prieks, ka kolektīvu, salīdzinot ar gatavošanos iepriekšējiem svētkiem, nav palicis mazāk, diemžēl dejotāju nav Mārsnēnos un Raunā, toties stabili kolektīvi ir mazajās lauku skolās. Vienā kolektīvā dejo 5. līdz 9.klašu skolēni un savā grupā parādīja labu sniegumu,” stāsta Māris Brasliņš un piebilst, ka žūrija par redzēto bijusi gandarīta. Skatē tās priekšsēdētājs bija Agris Daņiļevičs, svētku lielkoncerta “Līdz varavīksnei tikt” mākslinieciskais vadītājs, Dace Adviljone, lielkoncerta virsvadītāja, Madlēna Bratkus, svētku mākslinieciskās padomes locekle, Indra Filipsone, svētku Goda virsvadītāja, Zigrīda Teivāne, laureātu koncerta projekta vadītāja.

“Šajos deju svētkos svarīgākais, lai bērni dejā ir bērnišķīgi, rotaļīgi. Skate ir skate, ne viens vien bija nobijies un līdz galam neizdarīja to, kas jādara. Ieguvēji bija tie kolektīvi, kuri bija atšķirīgi, prata pārsteigt. Atzinīgi vārdi izskanēja par tautastērpiem, kolektīvu kopskatu,” pastāstīja Māris Brasliņš.

Straupes pamatskolas 1. līdz 4.klašu un 3. līdz 6.klašu deju kolektīvus vada Elita Tomsone. “Dejo visa skola, kolektīvos ir dažādu vecumu bērni. Regulāri uzstājamies skolā. Mums bija lieliska iespēja pabūt festivālā “Latvju bērni danci veda”, bērni redzēja, cik daudzi dejo, ka izdodas, ka dejot ir prieks. Skolēni ar prieku nāk uz mēģinājumiem, nav tā – atkal jādejo, bet prasa – kad dejosim,” stāsta kolektīvu vadītāja un uzsver – svarīgi arī tas, ka skolā to, kuri nedejo, ir mazāk nekā dejotāju. “Mūs ļoti atbalsta skola, pašvaldība. Dejotājiem sagādāti tērpi, ja jābrauc uz kādu koncertu, ir autobuss. Atliek tikai strādāt,” saka Elita Tomsone un piebilst, ka visiem ļoti gribas tikt uz svētkiem.

Skatē laureāta statusu ieguva Cēsu Valsts ģimnāzijas tautisko deju kolektīvs “Kande”. “Esam ļoti, ļoti priecīgi,” saka vadītājs Andis Kozaks. Laureāta statuss garantē, ka dejotāji brauks uz svētkiem. Šo statusu var iegūt, kad saņemts žūrijas vērtējums vismaz 45 punkti. “Strādājām ļoti daudz. Repertuārs nav viegls, sarežģīti soļi, vajadzīga arī aktiermeistarība, dejā jābūt savstarpējām attiecībām, nepietiek tikai ar to, ka precīzi izdejo soļus, jāprot nest tautas tērpu. Kolektīviem latiņa ir pacelta ļoti augstu, vajadzīga pieredze, lai varētu konkurēt, ” domās dalās Andis Kozaks. “Kande”, gatavojoties svētkiem, daudz koncertējusi. Pabūts Limbažos, Rīgā, Smiltenē, vairākos kaimiņnovados.

“Kandes” dejotāji ir ne tikai priecīgi, ka brauks uz svētkiem, bet arī par lielo atbalstu, ko allaž saņem no skolas vadības un skatītājiem koncertos. “Ja nebūtu tāda atbalsta, nezinu, kā būtu. Mums būs jauni tērpi, kad nepieciešams, ir transports, lai brauktu uz koncertiem,” atzīst “Kandes” vadītājs.

Pirms iepriekšējiem skolēnu deju svētkiem “Kande” skatē ieguva pirmās pakāpes vērtējumu, taču par svētku dalībniekiem nekļuva.

25.maijā būs zināms, kuri deju kolektīvi brauks uz svētkiem Rīgā. “Tiks pavilkta svītra, un nebūs nozīmes, ka kolektīvs ieguvis pirmās pakāpes vērtējumu. Vienā klašu grupā konkurence ir ļoti liela, citā mazāka. Ja laukumā ir vieta nepilnam simtam kolektīvu, bet ir 140 pretendentu, tad nežēlīgi tiek novilkta svītra,” skaidro Cēsu deju apriņķa virsvadītājs Māris Brasliņš. Iepriekšējos deju svētkos dalībnieku vidū nebija tolaik vieni no labākajiem Cēsu puses kolektīviem – “Brukstaliena”, “Kande” “Miķelēni”. Šajos svētkos lielākā konkurence par vietu stadionā būs jaunāko klašu deju kolektīviem un vidusskolēniem.

Iegūstot laureāta statusu, ceļazīmi uz svētkiem ieguva Jaunpiebalgas vidusskolas “Piebaldzēni”: A grupā –

1.-2.klašu kolektīvs (45.5 punkti) un 3.-4.klašu kolektīvs (48), vadītāja Dace Circene, 5.- 6.klašu (46), kā arī 10.-12.klašu (46.2) kolektīvi (Lāsma Skutāne). Laureāta vērtējums arī Amatas pamatskolas 1.-4.klašu deju kolektīvam (Taiga Krūmiņa) C grupā – 46.7 punkti. Cēsu Valsts ģimnāzijas “Kandei” (Andis Kozaks) 45.7 punkti. Šiem kolektīviem būs arī iespēja piedalīties laureātu koncertā.

Vienīgais pirmsskolas vecuma bērnu kolektīvs – Priekuļu “Tūgadiņš” (M. un R.Jurciņi) – skatē ieguva pirmās pakāpes vērtējumu un 41.2 punktus (1.pakāpe).

1.-2.klašu A grupa. Priekuļu “Miķelēni” (M.Brasliņš) – 40 punkti (1.pakāpe), “Tūgadiņš” – 41 (1.pakāpe), Cēsu 1.pamatskola (I.Krafte) – 42.8 (1.pakāpe).

1.-2.klašu B grupa. Vecpiebalgas “Sienāži” (M. Lācgalve) – 41 (1.pakāpe), Cēsu pilsētas pamatskola (J. Kataja – Paegle) – 34 (3.pakāpe), Stalbes vidusskola (G.Berķe) – 34.7 (3.pakāpe), Rāmuļu pamatskolas “Madara” (Dz. Ceple) – 34.8 (3.pakāpe), “Miķelēni” (M.Brasliņš) – 38.7 (2.pakāpe), Cēsu 2.pamatskolas “Vidzemīte” (I.Brizga) – 41 (1.pakāpe), Līgatnes vidusskola (D. Meistere) – 42.7 (1.pakāpe).

1.-4.klašu C grupa. Straupes pamatskola (E.Tomsone) – 41 (1.pakāpe), Drabešu sākumskolas “Pipariņš” (S.Ceriņa) – 41.8 (1.pakāpe), Nītaures “Šurumburums” (A.Paula) – 44.7 (1.pakāpe), Taurenes pamatskolas “Tracis” (A.Sakss) – 39 (2.pakāpe), Inešu pamatskola (L.Beķere) – 39.5 (2.pakāpe), Sērmūkšu pamatskola (I.Cīrule) – 40 (1.pakāpe), Skujenes pamatskola (S. Krastiņa) – 41 (1.pakāpe), Drustu “Cinītis” (L.Skutāne) – 41.7 (1.pakāpe).

3.-4.klašu A grupa. Cēsu 2.pamatskolas “Vidzemīte” (I.Brizga) – 37.3 (2.pakāpe), Cēsu 1.pamatskola (I.Krafte) – 42.8 (1.pakāpe), Amatas ”Šurumburums” (L.Jansone) – 43.3 (1.pakāpe), Priekuļu “Tūgadiņš” (M. un R.Jurciņi) – 44 (1.pakāpe).

3.-4.klašu B grupa. Priekuļu “Miķelēni” (M.Brasliņš) – 40.3 (1.pakāpe), Stalbes vidusskola (G.Berķe) – 41 (1.pakāpe), Līgatnes vidusskola (D.Meistere) – 41.7 (1.pakāpe), Vecpiebalgas “Vēverīši” (M.Lācgalve) – 39.3 (2.pakāpe).

3.- 6.klašu C grupa. Rāmuļu pamatskolas “Madara” (Dz.Ceple) – 38.8 (2.pakāpe), Straupes pamatskola (E.Tomsone) – 42 (1.pakāpe).

5.- 6.klašu A grupa. Priekuļu “Tūgadiņš” (M.un R. Jurciņi) – 44.7 (1.pakāpe).

5.-6.klašu B grupa. Liepas “Liepiņa” (M.Rieksta – Krivjonoka) – 39.2 (2.pakāpe). Priekuļu “Miķelēni” (M.Brasliņš) – 40 (1.pakāpe),

Līgatnes vidusskola (D.Meistere) – 44.5 (1.pakāpe),Vecpiebalgas “Vēveri” (M. Lācgalve) – 41 (1.pakāpe), Jaunpiebalgas “Piebaldzēni” (L.Skutāne) – 43.5 (1.pakāpe).

5.- 9. klašu C grupa. Rāmuļu pamatskolas “Madara” (Dz.Ceple) – 38.7 (2.pakāpe), Stalbes vidusskola (G.Berķe) – 40.7 (1.pakāpe), Nītaures “Šurumburums” (A.Paula) – 42.5 (1.pakāpe), Skujenes pamatskola (S.Krastiņa) – 38.5 (2.pakāpe), Taurenes “Tracis” (A.Sakss) – 39.3 (2.pakāpe), Dzērbenes vispārizglītojošās un mūzikas pamatskola (A.Sakss) – 40.3 (1.pakāpe), Inešu pamatskola (A.Grīnberga) – 42.7 (1.pakāpe), Drustu “Cinītis” (L.Skutāne) – 43.2 (1.pakāpe).

7.-9.klašu deju kolektīvi. Nītaures “Šurumburums” (L.Jansone) – 39.8 (2.pakāpe), Priekuļu “Miķelēni” (M.Brasliņš) – 43.2 (1.pakāpe).

10.-12.klašu deju kolektīvi. Vecpiebalgas “Slātaviņa” (A. Grīnberga) – 43.8 (1.pakāpe), Priekuļu tehnikuma “Virpulis” (U.Blīgzna) – 43.5 (1.pakāpe), Cēsu “Randiņš” (S.Jonaite) – 44.8 (1.pakāpe).

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
6

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
23

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
17

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
128

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
439

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
38

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
23
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
29
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
18
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi