Niniera ezera krastā starp priedēm aptuveni piecu metru augstumā top māja kokos. Latvijā pirmā, kas tiek būvēta, ievērojot visas nepieciešamās, pasaulē pārbaudītās tehnoloģijas. Šo izaicinājumu savā īpašumā uzņēmies pieredzējušais būvinženieris Valdis Valainis.
“Kādam ir jāsāk,” viņš saka, skaidrojot idejas rašanos. “Man patīk dažādi izaicinājumi, šis ir viens no tiem. Mājas kokos nav nekas jauns, tās būvētas jau kopš seniem laikiem. Taču pēdējos gadu desmitos pasaulē tam sākuši pievērsties nopietnāk, izstrādājot jaunas stiprinājumu tehnoloģijas, padarot būvniecību drošāku un iespējami saudzīgāku kokam. ASV jau ir 25 gadu pieredze, tāpēc izmantoju viņu tehnoloģiju un metodes.
Pēdējos gados daudz esmu strādājis ar koku, radās vēlme tam pievērsties vairāk. Varbūt tas ir gēnos, jo vectēvs bija Ulmaņlaika namdaris. Šis ir jauns izaicinājums.”
Sākotnēji bijusi vēlme būvēt pirtis, apvienojot būvinženiera zināšanas ar nesen iegūtajām pirtnieka zināšanām. Taču secinājis, ka pirtis Latvijā būvē daudzi, arī sieva šo ieceri nav atbalstījusi, bet ieteikusi labāk būvēt māju kokos. Sācis pētīt, kas notiek šajā jomā pasaulē, izlasījis gandrīz visu, kas pieejams internetā, iepazinis tehnoloģijas, un šī ir pirmā dabā realizētā ideja Latvijā, izmantojot Amerikas būvinženieru pieredzi.
“Šis ir eksperiments,” saka V. Valainis. “ASV tikai 2000.gadā tika izstrādāti standarti šādu māju būvniecībai, vadoties pēc desmit gadu eksperimentiem, pieredzes. Latvijā nekādi normatīvie akti neregulē māju būvniecību kokos. Tagad sākam apzināt, kādi standarti būtu jānosaka šādu māju būvniecībai. Nevar uzrakstīt normatīvu, jo katram kokam ir savs stress, kas atkarīgs no tā, kā ieurbsi tapas, cik tām uzkrausi. Vajadzīga pieredze, eksperimenti, lai var veikt aprēķinus. Taču eksperimentos varam aprēķināt tikai tapas nestspēju, nevis to, kā koks reaģēs.”
Tāpēc pirmās mājas kokos būvniecība rit lēnām un pakāpeniski, sekojot līdzi tam, kā reaģē koki. Īpašs šis izaicinājums arī tāpēc, ka māja tiek būvēta priedēs, atšķirībā no ASV, kur izmanto ozolus, kļavas, lapegles, ciedras, kuriem ir daudz cietāka koksne. ASV pieredze liecina, ka viena tapa kokā, kas līdzvērtīgs mūsu ozolam, notur četras līdz sešas tonnas.
“Ja te būtu ozoli, man nebūtu nekādu šaubu, bet priede ir trīs reizes mīkstāka pēc koku cietības skalas. Tāpēc eksperimentējam,” norāda V. Valainis.
Pēc tapu ieurbšanas un platformas nostiprināšanas sociālajos tīklos saņemti pārmetumi par nesaudzīgu izturēšanos pret koku. V. Valainis norāda, ka darbi notiek tikai speciālista uzraudzībā: “Izveidojusies lieliska sadarbība ar arboristu Daini Penku no Valmieras. Bez šāda speciālista neko nevar uzsākt, viņš zina, ko un kā drīkst darīt. Tieši viņš veica visu tapu urbšanu kokos un regulāri seko notiekošajam.”
Darbs norit pa posmiem. Vispirms kokos salikti stiprinājumi, uzliktas nesošās sijas. Viss turējies godam, tad uzlikta platforma mājai un terasei, salikti terases dēļi, margas, un šobrīd atkal tiek vērtēts, kā koki notur esošo svaru.
“Nesteidzu uzlikt uzreiz visu maksimālo slodzi, bet pa daļām. Varbūt pienāk brīdis, kad jāapstājas, bet patlaban noviržu no normas nav. Nākamais posms būs uzbūvēt pamatīgākas trepes, sāksim likt vieglās konstrukcijas starpsienas un jumtu bez siltinājuma. Ja viss būs normas robežās, varēs siltināt sienas, jumtu, lai māju izmantotu arī agrā pavasarī un vēlā rudenī. Apkure, ūdensvads, kanalizācija nav paredzēta, lai gan pasaulē ir mājas ar visu to. Kokos ir pat alus bāri, SPA kompleksi ar burbuļvannām, trīsstāvu mājas, kas tik ne vēl,” stāsta V. Valainis, uzsverot, ka viņu šajā darbā iedvesmo amerikānis Pīts Nelsons, kurš ar šādu māju būvniecību darbojas jau ļoti ilgi, par kura mājām ir seriāls kanālā “Animal Planet”.
Līdztekus būvniecībai V.Valainis kopā ar kolēģiem strādā pie ierosinājumiem likumdošanai, lai mājas kokos varētu saskaņot kā būves. Galvenais šī brīža uzdevums – pārbaudīt, cik lielu slodzi spēj turēt Latvijas priede. Iecerēts tikko zāģētu priedi aizvest uz laboratoriju, tur ieskrūvēt tapas un testēt. Tas būvinženierim dotu kaut kādu informāciju par Latvijas priedes nestspēju.
“Taču ar to nekas nebūs atrisināts. Varam aprēķināt slodzes sijām, platformai, bet nevaram to precīzi pateikt katram kokam. Tas jāsaprot uz vietas, te daudz noteiks pieredze,” saka būvinženieris.
Latvijā esot liela interese par mājām kokā, V. Valainis jau ticies ar dažiem klientiem, apskatījis iespējamās māju būvniecības vietas: “Katram puikam ir sapnis uzbūvēt štābiņu kokos, arī man tāds bija, un tika arī būvēts. Tagad topošais patiesībā ir liela cilvēka štābiņš, man ir doma tur ierīkot savu biroju. Ja reiz ir mājaslapa majakokos.lv, skaidrs, ka arī birojam jābūt kokā. Cilvēkiem svarīgi redzēt, kā tas izskatās dabā. Stāstīt ir viens, pašam redzēt – pavisam kas cits. Tie, kuri pabijuši uz platformas, vērojuši saulrietu, atzīst, ka aura tur augšā ir fantastiska. Lejā kāpt vairs negribas.”
Komentāri