Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Būt dabā un iepriecināt putnus

Sarmīte Feldmane
00:00
14.04.2024
65
1
Putnu Buri

Kurš te dzīvos? Būrīti zīlītēm vai mušķērājiem meistaro Uldis Radziņš, roku iemēģina septiņgadīgais Klāvs Osis. FOTO: Sarmīte Feldmane

Latvijā 10.aprīlī Meža un Putnu dienas. Dzērbenē to pasākumi papildināja cits citu un tapa, sadarbojoties kultūras, tūrisma un jaunatnes lietu speciālistiem.

Novada tūrisma speciālisti rīkoja pārgājienu “Putnu dienas simfonija Dzērbenē”. Interese bija tik liela, ka visi gribētāji netika. 30 cilvēkiem ekskursiju gar gleznaino Ievalčupīti vadīja    Agnese Gaile un Mārtiņš Platacis no Latvijas Ornitoloģijas biedrības Cēsu putnu grupas. Ekskursanti priecājās par neskartās dabas skaistumu, klausījās putnu dziesmās un mācījās tās atpazīt.

“Ja jau iet putnus klausīties, kaut kas jāņem līdzi putniņiem. Kultūras namā sarīkojām putnu būrīšu darbnīcu. Par darbu interese bija pārsteidzoši liela. Piedalījās gan bērni, gan pusaudži, gan vīri cienījamos gados,” saka pagasta tautas nama vadītāja Daina Šmite. Vecākais mežkopis Uldis Radziņš pastāstīja par putniem, kurus ikdienā redzam pagalmā, kāpēc tie dabā ir nepieciešami. Uldis bija sarūpējis putnu būrīšu sagataves, un mazajiem meistariem atlika vien  sastiprināt mājiņas. “Runājām par zīlītēm, mušķērājiem, kam gatavojām būrīšus. Visi kopā izgatavojām arī vienu būri pūcei,” pastāsta meistars un atklāj, ka pašam pie mājas arī ir daudz zīlīšu un strazdu būrīšu.

Klāvam Osim todien bija septiņu gadu jubileja. Viņš gatavot putnu būrīšus bija atnācis kopā ar ciemiņiem. “Ne tikai viņam, arī man šis ir pirmais būrītis, ko izgatavoju,” atklāja jubilāra mamma Līga, bet brālis Kristers palepojās, ka arī skolā darinājis putnu būri.

Par padarīto visiem bija prieks. Katrs uz būrīša iespējami neredzamākā vietā uzrakstīja savu vārdu. “Tika izgatavotas 20 mājiņas zīlītēm un mušķērājiem un viena pūcei. Ornitologi izraudzīsies, kur pils parkā, kā arī kokos Ievalčupītes krastos mājiņas salikt. Nākampavasar    šie paši meistari varēs nākt tīrīt būrīšus,” saka D.Šmite un uzsver, ka putnu būrīšu gatavošana aizrauj. Ja ar pirmo veicas gausāk, nākamais jau top ātri. Pēteris Sakss paguvis izgatavot piecas mājiņas.

Pavasaris nesteidzoties ienāk Dzērbenē. Ceturtdien interesentiem    padomus dārzā neliegs ainavu dizainere Vineta Radziņa. Būs saruna gan par augļu koku kopšanu, gan augstajām dobēm. Varēs mainīties sēklām, kas pavasarī mazdārziņu kopējiem ir svarīgi, lai varētu izaudzēt to, ko vēlas. Būs arī saruna par dāliju audzēšanu, jaunām un vecām šķirnēm.

“Ar sēšanu un stādīšanu vēl nedrīkst steigties, tāpēc ir laiks runāt par gaidāmajiem darbiem, būt dabā,” saka D.Šmite.

Komentāri

  • Adel saka:

    Ja mes visi apstatos no ikdienas skrejiena un iemacitos priecaties par neskartas dabas skaistumu..klausoties putnu dziesmas..un izjust to neatkartojamo dzivibas skanu un krasu burvigumu..noteikti musu dzive klutu pilvertigaka harmoniskaka..jo ari mes tak esam dala no dabas…

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


    The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

    Saistītie raksti

    Seši padomi bērnu drošībai internetā vasaras brīvlaikā

    06:29
    03.07.2024
    2

    Vasaras brīvdienās bērni mēdz pavadīt internetā ilgākas stundas nekā skolas laikā. Tādēļ vecāku pienākums ir parūpēties, lai bērni pavadītu savos datoros un viedierīcēs pēc iespējas mazāk laika, un lieku reizi atgādināt, ka internets nedrīkst aizstāt saziņu un attiecības klātienē. Gādājot par bērnu drošību internetā, ir vērts izrunāt ar viņiem virkni būtisku kiberhigiēnas jautājumu. Pirmkārt, ir […]

    Ceļa zīme vērīgākos var samulsināt

    06:10
    03.07.2024
    5

    Redakcijā vērsās cēsniece V., paužot neizprati par ceļa apzīmējumiem atjaunotajā ielas posmā Cēsīs, Bērzainē. Ceļa zīmē norādītie celiņi gājējiem un velobraucējiem nesakrīt ar apzīmējumiem uz asfalta. Ja ņem vērā apzīmējumus ceļa zīmē, tad iznāk, ka riteņbraucējiem jāturpina pārvietoties pa gājējiem paredzēto ietvi, savukārt gājējiem jāiet pa velo celiņu. “Druva” sazinājās ar Cēsu novada Īpašumu apsaimniekošanas […]

    Āraisim ir noslēpumi. Arheologi tos atklāj

    00:00
    03.07.2024
    9

    Divas dienas Āraišu ezerā lietuviešu zemūdens arheoloģes, Klaipēdas universitātes pētnieces Elenas Pranckenaites vadībā pētīja iespējamo būvju atliekas. Pēdējo reizi šāda izpēte notika pirms 30 gadiem, 1994.gada vasarā. Toreiz nirējs Voldemārs Rains zem ezera dūņu slāņa konstatēja koka žoga paliekas.   “Zemūdens arheologi veica visa ezera skenēšanu ar 3D sān­skata sonāru, ekrānā uzreiz bija redzams, kas atrodas […]

    Vētra atcēla kapu svētkus Cēsu Meža kapos

    13:18
    02.07.2024
    237

    Par to, ka šīs nedēļas nogalē plānotie kapu svētki Meža kapos nenotiks, Cēsu novada dome vēstīja jau otrdienas, 2.jūlija rītā. Pašvaldība arī ziņoja, ka kapsētas sakopšanā strādā vietvaras darbinieki, bet tiek meklēts ārpakalpojuma sniedzējs. Pirmdienas, 1.jūlija pēcpusdienā, vēja brāzmas pamatīgi postīja Cēsu Mežu kapu jaunāko apbedījumu kalniņu un tai pretim esošo vecākās kapsētas daļu. Lauztas […]

    Par laupīšanu grupā policija Valmierā aiztur divus vīriešus

    09:10
    02.07.2024
    27

    Aizvadītajā piektdienā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas par laupīšanu grupā Valmierā aizturēja divus vīriešus, kuri, pielietojot vardarbību, aplaupīja kādu vīrieti. Par notikušo sākts kriminālprocess, izmeklēšana kriminālprocesā turpinās. Aizvadītajā piektdienā, 28.jūnijā, ap pulksten 16.17 Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas saņēma izsaukumu uz Strazdu ielu, Valmierā, kur, pielietojot vardarbību, tika aplaupīts […]

    Lauksaimniecībā jaunas šķirnes, metodes un tehnoloģijas

    00:00
    02.07.2024
    51

    Saimniekošana laukos attīstās, zinātnieki rada jaunas augstražīgas šķirnes, tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, zemnieki apgūst un izmanto jaunas pieredzes. Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) augkopības konsultanti no visas Latvijas apmeklēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centru, zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcas Cēsīs, “Kalna Smīdes 1” Drabešu pagastā un “Eicēnus” Straupes pagastā. “Reizi gadā braucam uz […]

    Tautas balss

    Pļauj, ka putekļi pa gaisu

    10:12
    02.07.2024
    18
    Priekulietis A. raksta:

    “Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

    Zāļu ražotāji negodprātīgi

    12:29
    28.06.2024
    18
    Lasītāja raksta:

    “Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

    Autobusu pieturā lietū un vējā

    12:29
    28.06.2024
    59
    Vilma raksta:

    “Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

    Pasaki, kas ir tavs draugs…

    10:01
    25.06.2024
    26
    Politikas vērotājs raksta:

    “Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

    Vai tiešām ietaupīja

    10:01
    25.06.2024
    22
    Zaubēniete raksta:

    “Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

    Sludinājumi