Cēsu novada bibliotēkās jau nonācis vai tuvākajā laikā nonāks buklets “72 stundas, kā rīkoties krīzes situācijā.” Izdots pirms gandrīz diviem gadiem, tas atkal kļuvis ļoti pieprasīts.
Lai izglītotu iedzīvotājus, kā rīkoties krīzes gadījumā un kā stiprināt savu drošību, 2020. gada vasarā Aizsardzības ministrija izdeva bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kas izstrādāts sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Valsts robežsardzi.
Bukleta simbols ir starptautiski atzītais standarts “72 stundas”. Tas ir periods, kura laikā katram iedzīvotājam jāspēj parūpēties pašam par sevi, tā ļaujot atbildīgajiem dienestiem krīzes pirmajās dienās sniegt palīdzību tur, kur tā visvairāk nepieciešama.
Bukleta iznākšanas brīdī cilvēki tam pārāk nepievērsa uzmanību, jo situācija Eiropā bija mierīga, nekas neliecināja, ka gandrīz tās centrā, ne pārāk tālu no Latvijas robežām, var notikt reāls, asiņains karš. Tagad atskaņas nonāk arī pie mums, cilvēki sāk interesēties, kā rīkoties, ja tāda nelaime sasniedz arī mūs. Jā, ir NATO 5.pants, bet situācija kādā brīdī tomēr var kļūt nekontrolējama, tāpēc labāk iespēju robežās tai sagatavoties, un pieaug interese par šo bukletu. Pagājušajā nedēļā Zemessardzes 27.kājnieku bataljona zemessargi nogādāja šos bukletus Cēsu Centrālajā bibliotēkā, tās direktore Natālija Krama stāsta, ka izdevumi sadalīti visām pagastu bibliotēkām un tajās jau nonākuši vai tuvākajā laikā nonāks.
Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes Informācijas daļas priekšniece kapteine Ieva Karlsberga stāsta, ka buklets domāts ne tikai militāra apdraudējuma gadījumā, bet ikvienā krīzes situācijā, kad var nebūt pieejami kritiskie pakalpojumi: elektrība, gāze, apkure, komunālie pakalpojumi, internets un mobilie sakari. Var nestrādāt veikali un degvielas uzpildes stacijas, nedarboties bankomāti un maksājumu kartes, tikt apgrūtināta ārstniecības iestāžu un glābšanas dienestu darbība.
“Ir būtiski sagatavoties šādām situācijām, lai pirmajās 72 stundās cilvēki nekļūst par slogu pašvaldībai, nenāk lūgt pārtiku, citu elementāro, lai pašvaldība un valsts institūcijas var iesaistīties primārās krīzes risināšanā,” norāda I. Karlsberga.
Bukletā, kas pieejams arī elektroniskā veidā internetā, var atrast informāciju, kā rīkoties krīzes situācijā, kā labāk sagatavoties un kam jābūt ārkārtas gadījumu somā.
Komentāri