Amatas novada Drabešu pagastā, Vidzemes šosejas malā, atklāts piemineklis, kas iezīmē vietu, kur 1918.gada 24.decembrī notika Cēsu rotas pirmā kauja ar Sarkano armiju.
Uz pasākumu, kas notika aizvadītā gada nogalē, pulcējās karavīri, zemessargi, jaunsargi, pašvaldību pārstāvji un daudzi citi interesenti. Svinīgo notikumu atklāja pieminekļa idejas autors un ieceres realizētājs Māris Niklass. Viņš norādīja, ka ar šo pieminekli tiek atjaunota vēsturiskā patiesība – Brīvības cīņas sākās 1918.gada 24.decembrī pie Drabešu muižas, kur Artūra Jansona vīri ar ložmetēja uguni aizkavēja sarkano strēlnieku virzīšanos uz Rīgu. Visi pieci vīri, kuri piedalījās šajā pirmajā kaujā, apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni.
Viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots uzrunā uzsvēra, ka šī ir viena no Latvijas svētvietām, par kurām jāstāsta, kas jāatceras un jāsaudzē: “Gribu atgādināt ģenerāļa Radziņa savulaik teikto, ka neviena brīvība nav tikusi izcīnīta bez karaspēka un neviena brīvība nevar tikt nosargāta bez karaspēka. Šī ir vieta, kur notikusi pirmā kauja, kuru, ja mēs runātu pēc militārās terminoloģijas, par kauju īsti nosaukt nevar, taču grāmatā, kas izdota Latvijas armijas 20.gadadienā, par šo notikumu teikts, ka te bija mūsu topošās armijas pirmā uguns kauja ar ienaidnieku. Tāpēc arī mēs paliksim pie šī formulējuma.”
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kapelāns Gints Polis iesvētīja pieminekli, aicinot atcerēties tēvutēvu devumu valsts izveidošanā un nosargāšanā, kā arī būt tikpat dedzīgiem dzimtenes aizstāvjiem kā tie, kuri sāka Brīvības cīņas: “Būtu labi, ja mēs nebūtu vienaldzīgi pret to, kas notiek mūsu zemē, ja mēs nebūtu remdeni, bet apzinātos to svētumu, ko Dievs mums dāvājis caur mūsu tēviem, lai mēs šo zemi koptu un sargātu.”
Pieminekļa atklāšana jeb atsegšana sanākušo skatieniem bija uzticēta Amatas novada domes priekšsēdētājai Elitai Eglītei un Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniecei Inesei Suijai – Markovai, kura teica lielu paldies Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļai, īpaši M. Niklasam, kurš ieguldījis milzīgas pūles un enerģiju, lai taptu šī piemiņas vieta, lai mēs varētu turēt godā savus varoņus arī nākamajā simtgadē.
Atzinību par paveikto M. Niklasam, Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītājam Ēvaldam Krieviņam un viņu domubiedriem izteica arī bijušais NBS komandieris Raimonds Graube: “Katram labam darbam ir sākums, ir ierosme, ir kāds, kurš to domu iznes tautā. Arī katrai brīvībai, katrai cīņai ir sākums. Zinām, cik sarežģīta izvēle bija jāizdara mūsu senčiem tajā neskaidrajā brīdī Latvijā, kad te bija daudzas varas, lielas jukas. Taču karavīri izdarīja pareizo izvēli un bija gatavi par to stāvēt ar ieročiem rokās. Tāpēc šajā vietā mums vienmēr jānāk ar pateicību, jāatceras mūsu brīvības pirmsākumi un jāstāsta par to.”
Cēsu rota bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas formējās kā Cēsu pašaizsardzības rota un kurā bija tikai brīvprātīgie. Tāpēc, piesakot Latvijas Zemessardzes 27.kājnieku bataljona komandieri Normundu Zaviļeiski, M. Niklass norādīja, ka viņi ir Cēsu rotas mantinieki. Komandieris uzrunā atzīmēja šo pēctecību: “Stāvot pie šī pieminekļa, man sirdī ir divi vārdi – pienākums un mantojums. Mēģinot izprast, ko mūsu dzimtenes sargi domāja, uzsākot kara gaitas; ko domāja tie pieci, kuri te uzsāka pirmo kauju, man prātā nāk tikai viens – pienākums. Tāpēc arī mums kā šo vīru tiešajiem mantiniekiem jātur godā pienākums stāvēt sardzē par mūsu zemi, par savu dzimteni.”
Uz pieminekļa atklāšanu bija ieradušies arī pārstāvji no Igaunijas, jo Brīvības cīņās abas tautas cīnījās plecu pie pleca. Rezerves ģenerālis Enns Tupps norādīja, ka vēsture ir tā, kas latviešus izveidoja par latviešiem un igauņus – par igauņiem. Vēsture abas tautas padarījusi par lieliskiem kaimiņiem, lai arī ik pa laikam bijušas kādas nesaskaņas. Viesis atzīmēja, ka Pirmais pasaules karš pavēra iespēju abām tautām izveidot savu valsti, ko pēc tam nācās nosargāt kaujās.
“Neatkarības sākuma gadi Igaunijai bija nedaudz labvēlīgāki, lai tā varētu Latvijai palīdzēt. Taču jāatzīst, ka Igaunijas palīdzība bija nedaudz savtīga. Ja boļševiku un baltvācu izdzīšana no Latvijas nebūtu izdevusies, arī Igaunijai klātos plāni. Abu valstu starpā bijušas dažādas sīkas rīvēšanās, taču tas nav kaitējis draudzībai, un, kā teikts kādā igauņu dziesmā, mums neiztikt bez Latvijas, domāju, ka arī Latvijai neiztikt bez mums. Tikai kopā varēsim turēties pretī par mums spēcīgākajiem ienaidniekiem un saglabāt mūsu tautu nacionālo identitāti.”
Piemineklis izgatavots Balvu uzņēmumā “Tako akmens”, M. Niklass atzina, ka uzņēmuma vadība bijusi ļoti pretimnākoša, darbi veikti ar pēcapmaksu, jo visu nepieciešamo finansējumu līdz atklāšanai neizdevās savākt, tāpēc līdzekļu vākšana turpināsies. Ziedotāju vārdi tiks iekalti pieminekļa pamatnē.
Komentāri