Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Braucam uz Kurzemes pusi! Ķemeri

Druva
23:00
21.08.2007
8

Ieceres, ko nepaspējam īstenot vasarā, varam realizēt saulainajās rudens dienās. Ar ko asociējas nosaukums Ķemeri? Ar jūrmalu, ar sanatorijām, ar Ķemeru purviem un dūņām, ar sēravotu pie parka lapenītes, ar dziesmu „Ķemermiestiņā…”. Jūra, purvi un dūņas vēl ir, sēravots arī dvako, bet kā ar pārējo? Vērts aizbraukt un apskatīties!

Pa reizei atskan žurnālistu bažas par „Balto kuģi”, kā vietējie iesaukuši arhitekta Eižena Laubes projektēto un 1936.gadā uzcelto Ķemeru viesnīcas ēku. Kādreizējā lepnā sanatorija tagad jauna saimnieka rokās, jau ilgāku laiku velk dzīvību pusremontēta, pusrestaurēta. Majestātiskā ēka ir apskatāma no ārpuses. Par 1838.gadā veidotā parka un skaisto zālienu kopšanu rūpējas pašvaldība. Kanālus gan vairs ar laivu neizbraukt, kā tas bijis pirms gadiem sešdesmit. Arī daudzās valodās runājošus atpūtnieku barus te nesastapt. Aizvadītā gadsimta 90. gadu sākumā viss beidzies. Agrāk te bija astoņas sanatorijas, līdz 100 tūkstošiem kūrviesu gadā,bet tagad uz sanatorijas palīgēku, vannu mājas un poliklīnikas ēkas jumtiem aug bērzi… Logi aizsisti ar dēļiem, vietām atlikušas tikai drupas. Privatizētāji gaida pēkšņu ekonomisko interesi no „ārpuses”. Jūrmalas varasvīriem Ķemeri pagaidām esot kā traucējošs apendikss.

Tomēr, kas te ko redzēt! Mīlestības saliņa Ķemeru parkā, 42 metrus augstais ūdenstornis, sēravota paviljons un viens no 20 Ķemeros atrastajiem sēravotiem – “Ķirzaciņa”.

Ķemeros ir vēl savdabīga ēka, nacionālā romantisma arhitektūras paraugs – bijušais restorāns „Jautrais ods”, tagad „Meža māja”,celta 1933. gadā, izmantojot tautas celtniecībai raksturīgos elementus, segta ar niedru jumtu. Par Eiropas fondu finansējumu rūpīgi restaurētajās telpās darbojas Ķemeru Nacionālā parka administrācija. Apmeklētāju centrā var saņemt informāciju par atpūtas iespējām Nacionālajā parkā, izmantot gida pakalpojumus, pieteikties dabas skolā. Te jābūt gataviem pavadīt svaigā gaisā un brīvā dabā vairākas stundas, doties pa takām gumijas zābakos, sadzīvot ar kukaiņiem. Ķemeriešu draudzīgo sadzīvošanu ar dabu pierāda mežacūku saime, kas ik rītu nāk pie „Meža mājas” mieloties ar nobirušajām ozolzīlēm un cītīgi pārrok rūpīgi ierīkoto zālienu.

Ķemeru Nacionālā parka teritorijā ir vairāki senie zvejnieku ciemati – Bigauņciems, Lapmežciems un Ragaciems, netālu no Kaņiera ezera divi mazāki ciematiņi – Antiņciems un Čaukciems. No kultūrvēsturiskiem objektiem interesants ir Kaņiera pilskalns, vienīgais Latvijā, kas atrodas tik tuvu jūrai, purvainā un neapdzīvotā vietā. Teikas vēsta, ka te dzīvojuši jūras laupītāji, kas reizēm kūruši ugunskurus un maldinājuši kuģus, lai tie uzskrietu uz sēkļa un tos varētu aplaupīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi