Drustu un Launkalnes pagastā SIA “WPR2”, piesaistot somu investoru “Taaleri Energia”, iecerējis būvēt vēja elektrostaciju parku “Augstkalni”.
Iedzīvotāji par uzņēmēju ieceri ir informēti, Smiltenes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā paredzēts, ka vēja parkus drīkst būvēt meža un/ vai lauksaimniecības zemju teritorijās. Uzņēmēji, lai skaidrotu iedzīvotājiem, ko plāno darīt, pēc savas iniciatīvas sarīkoja gan attālinātu tikšanos, gan klātienē Drustos un Launkalnē. Pagājušonedēļ notika kārtējā ietekmes uz vidi izstrādātāju – ekspertu tikšanās ar drustēniešiem. Iepriekš bija runāts un diskutēts, kā izvēlas vietas vēju parka stacijām, kā būvēs ceļus, kā vērtē ietekmi uz putniem, augu sugām, sikspārņiem, kā mainīsies ainava. Šoreiz Drustos lielākā uzmanība tika veltīta cilvēku veselībai.
“Tā ir mūsu iniciatīva, likums neparedz regulāri tikties ar iedzīvotājiem, atbildēt uz jautājumiem, kas viņus interesē, skaidrot. Ietekmes uz vidi novērtējums būs februāra beigās, marta sākumā, tad būs sabiedriskā apspriešana,” pastāstīja SIA “WPR2” pārstāvis Mārtiņš Neibergs un piebilda, ka parasti darba grupu diskusijās iesaistās tie, kuriem ir iebildumi pret vēju parku būvniecību.
Drustos uz tikšanos bija atnākuši ap 20 interesentu, arī pašvaldības pārstāvji. Domājot par cilvēku veselību, kritērijus vēja parka ietekmes novērtēšanai un to, kas jāievēro, vadlīnijās noteikusi Pasaules Veselības organizācija, ir Ministru kabineta noteikumi. Lai uzceltu vēja parku, tie jāievēro. Par mirguļošanu, iespējamiem trokšņiem, zemas frekvences troksni, elektromagnētisko lauku ietekmi izskanēja dažādi drustēniešu viedokļi, arī agrāk dzirdētas teorijas par kaitējumu, ko vēja ģeneratori nodara visai apkārtnei.
Drustēnieši arī interesējās par riskiem, ka spārni var nokrist, no tiem lidot sasaluša ledus gabali. SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” vecākais konsultants Oskars Beikulis atgādināja, ka risks ir visapkārt un mehāniska iekārta nav tā bīstamākā. “Arī vēju staciju darbība rada riskus, bet tās gadiem darbojas, tehnoloģijas attīstās, lai samazinātu pat mazāko bīstamību,” uzsvēra O.Beikulis. Tāpat iedzīvotāji rada skaidrību, ja arī uzņēmums pārtrauks darbību, finansējums jau ir paredzēts stacijas nojaukšanai, arī tas, kas atrodas zemē, tiks aizvākts.
Domu apmaiņa raisījās par to, kur būvēt vēja parkus, kur ir tās piemērotākās vietas. “Daudzi privātie meži ir izstrādāti, un tās ir teritorijas, kur var būvēt. Eksperti atzīst, ka teritorija ir maz interesanta, jo te izcirsts un dabas vērtību nav. Tiek ieteikts to darīt vecajos armijas poligonos. Tur 30 gadus nenotiek saimnieciskā darbība un dabas daudzveidība ir atjaunojusies. Necērtiet mežus, un dabas daudzveidība atjaunosies,” bilda O.Beikulis un uzsvēra, ka klimata pārmaiņas notiek, to aizvien vairāk katrs izjūt. Jādomā, kā mazāk patērēt fosilos resursus. Lai saražotu tikpat enerģijas, cik paredzēts Augstkalnu vēju parkam, ar saules paneļiem būtu jānoklāj simts hektāri lauksaimniecības zemes.
Lai arī eksperti vairākkārt skaidroja, ka tehnoloģijas attīstās un tagad iespējams arī atpazīt putnus, kas tuvojas vēja stacijas spārniem un to uz brīdi var atslēgt, ne katrs to sadzirdēja. “Daudz bijis diskusiju ar ornitologiem, neviens no viņiem nesaka, ka vēju parki nepatīk, bet gan riebjas. Bet mēs runājam par dažiem nosistiem putniem. Runājam, ka vēja parki iznīcina ērgļus, kas ir sargājami. Bet plēsējputnus ne tik daudz iznīcina vēja stacijas, cik sausās vasaras, kuras ir apliecinājums klimata pārmaiņām. Lai izdzīvotu un izperētu, putniem vajag barību, ja sauss, grauzēju ir maz. Jaunā paaudze neattīstās, ir vārga,” stāstīja vides eksperts un atgādināja, ka ne jau citur Eiropā mīl vēja parkus un spiež tos būvēt Latvijā. Ja nepieciešama elektroenerģija, bez tiem neiztiks.
Iedzīvotāji interesējās par vēja parku sociālekonomisko ietekmi, arī uzsvēra, ka vēlas dzīvot mierā un klusumā, nevis no savas mājas loga redzēt spārnus, kas griežas, dūc un mirguļo. “Trakums tāds, ka kaimiņš jau parakstījis piekrišanu un mūsu lauku īpašums vairs nebūs nekāda miera osta, bet izbetonētas zemes un milzu industriālu vējdzirnavu ieskauta ietekmes zona,” neapmierināta saka Ērika Māldere, bet Jānis Kramēns uzsver, ka grib dzīvot Drustos, viņam ir svarīga šī vieta, vide un ainava.”Viss slēpjas detaļās, tās jāizzina, jāizvērtē, kas tiek ievērots, kas ne, kādas metodes izmanto, kādus faktorus ņem vērā,” atzina J.Kramēns. Izskanēja arī iebildumi, ka investors ir ārzemnieks un peļņa nepaliks Latvijā, bet vietējiem nav naudas tādiem projektiem.
Teju triju stundu garumā drustēnieši un eksperti pārrunāja, izteica dažādus viedokļus par vēja parkiem. Kad būs sagatavots ietekmes uz vidi ziņojums, ar to varēs iepazīties ikviens, paust viedokli, būs arī sabiedriskā apspriešana. Ja vērtējums ieceres virzītājiem būs labvēlīgs, gala lēmumu pieņems novada dome. Nevienu vēja elektrostaciju nedrīkst uzbūvēt uz zemes gabala, ar kura īpašnieku nav noslēgts līgums, tāpat arī jābūt līgumam par zemi, kas ir vēja stacijas aizsargjosla.
Vēja parkā “Augstkalni” ir plānots izbūvēt aptuveni 17 lielas jaudas vēja elektrostacijas ar kopējo jaudu līdz 102 megavatiem.
Komentāri