Līdz ar mājsēdi un attālināto darbu valdība aicināja vecākus, kam tas iespējams, nevest bērnus uz pirmsskolas izglītības iestādi, pēc iespējas vairāk samazinot kontaktus un neļaujot “Covid-19” vīrusam turpināt izplatīties.
Uzrunājot vairākas Cēsu novada pirmsskolas izglītības iestādes, “Druva” noskaidroja, ka vecāki aicinājumu ņēmuši vērā un šajās dienās patiesi bērnudārzos dienas pavada mazāk bērnu.
Cēsu 4. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Līga Balode teic: “Mēs apziņojām visus vecākus, aizsūtījām ieteikumus, kā rīkoties, bet izvēli atstājām vecāku ziņā. Bet patiešām jūtams, ka audzēkņu ir mazāk. Ir vecāki, kuri devuši ziņu, ka bērns nebūs visu mājsēdes laiku, daļa vecāku bērnu uz dārziņu ved tad, kad paši strādā un nav, kas atvases pieskata, bet savās brīvdienās arī bērnu atstāj mājās.”
Līga Balode skaidroja, ka tajā pašā laikā ļoti labi saprot vecākus, kas strādā mājās, bet bērniņu izvēlas vest uz iestādi: “Ja vecākam ir jāpiedalās tiešsaistes sarunās, sapulcēs un reizē jāpieskata divgadīgs bērns, tā ir augstākā pilotāža. Tāpat, ja vecāks ir skolotājs, kuram nemitīgi ir jāvada stundas, pilnīgi saprotams, ka viņa bērnam labāk ir bērnudārzā. Šīs nedēļas ir grūtas, bet domāju, visi kopā tās veiksmīgi pārdzīvosim un viss būs ļoti labi.”
Vadītāja skaidro, ka iestādē vēl necenšas veidot dežūrgrupas: “Ļoti svarīgi, ka, pat ja ir pieci seši bērni, saglabājas esošās grupiņas burbulis un bērni no dažādām grupām netiek apvienoti.”
Arī Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Iveta Zariņa teic, ka dežūrgrupas netiek veidotas: “Grupas paliek iepriekšējā sastāvā. Iepriekš viena grupiņa tika apvienota, jo karantīnas dēļ nebija, kas strādā, bet citādi visas grupas darbojas kā līdz šim, audzinātājas un auklītes strādā savās darba vietās, pat ja ir tikai pāris bērniņu. Tā ir saudzīgāk gan bērniem, gan vecākiem.”
I.Zariņa skaidro, ka dārziņā visu oktobri bijis tāds ārkārtas situācijas režīms, jo bērni slimoja ar pazīstamo sezonas vīrusu izraisītām ligām, tāpēc audzēkņu skaits bija mazāks, nekā ierasts, taču tāpēc ir būtiski grupiņas neapvienot, lai vīrusu nenodotu no grupiņas uz grupiņu: “Patlaban no 100 bērniem iestādē ir nedaudz vairāk kā 20.” Vadītāja gan piebilst: “Ja būs akūts darbinieku trūkums un nebūs citu variantu, tad grupiņas apvienosim.”
Līdz šim I.Zariņa saņēmusi ziņu no 20 bērnu vecākiem, ka viņi savas atvases uz dārziņu nevedīs visu mājsēdes laiku, daļa vecāku tieši tāpat kā Cēsu 4. pirmsskolas izglītības iestādē bērnus vedīs dienās, kad pašiem jābūt darbā. Vadītāja teic, ka vecāki vēstuli ar aicinājumu iespēju robežās bērnus mājsēdes mēnesī paturēt mājās, lai pēc tam atsāktu ierasto dzīvi, uztvēruši dažādi – gan sapratni, gan arī asi un negatīvi: “Bet mēs ticam, ka vecāki ir atbildīgi un godprātīgi, netirdām, kur katrs strādā. Mums ir savstarpēji jāuzticas, citādi mēs no šīs situācijas ārā netiksim.”
Līvu pirmsskolas izglītības iestādē situācija ir nedaudz atšķirīga, jo darbinieku slimības dēļ jau iepriekš bijis nepieciešams apvienot grupas. Iestādes vadītāja Antra Gabranova apliecina: “Vēl pirms mājsēdes dažu audzēkņu brāļi vai māsas, kas mācās skolā, bija saslimuši ar kovidu, tāpēc jau tad bērnu skaits iestādē bija mazāks. Piektdien bērnudārzā bija 28 bērni. Krīzes momentu piedzīvojām brīdī, kad darbiniekiem bija jāpaliek mājās, jo viņu bērni saslima vai bija kontaktpersonas. Savukārt mūsu iestādes darbinieki, kuri saslima ar kovidu, pamatā inficējās tieši ģimenē. Sasirga tie, kuri nebija vakcinējušies vai paguvuši saņemt tikai pirmo potes devu.” Vadītāja piebilst, ka iestādes darbinieki ar kovidu saskārušies tikai šajā sezonā, pirms tam visi bija noturējušies. Pašreiz vakcinējušies vai uzsākuši vakcinācijas procesu ir 99% darbinieku. Vakcināciju uzsākt nav paguvis cilvēks, kurš ilgstoši slimo, bet arī viņš pēc izveseļošanās plāno potēties.
Brīdī, kad lielākā daļa audzēkņu ir mājās, izaicinājums ir nodrošināt obligāto apmācību piecgadniekiem un sešgadniekiem. Jāņmuižā no šīs nedēļas organizē arī attālinātās mācības. Plānots gan saslēgties zūmā ar tiem bērniem, kuri ir mājās, lai viņiem būtu lielākā klātbūtnes sajūta, gan audzinātājas sagatavos radošus uzdevumus, ko vecāki var ar bērniem brīvā formā, kaut vai pastaigājoties ārā, izdarīt.
“Atbalstām, ka ģimenes šajā laikā neved bērnu uz dārziņu, tāpēc īpaši piedomāsim, lai vecāki jūtas iesaistīti. Ar audzinātājām esam vienojušies, ka jaunu vielu nemācāmies, bet nostiprinām apgūto,” saka A.Gabranova.
Cēsu 4. pirmsskolas izglītības iestādē arī īpaši domāts par bērniem, kuri turpina mācības mājās. Līga Balode teic: “Mums jau ir pieredze no iepriekšējiem gadiem. Runājām ar audzinātājām, ka viņas, aprakstot dienas gaitu, to atspoguļos pēc iespējas detalizētāk, lai, vecāki ieskatoties varētu darboties līdzīgi vai smelties idejas darbam ar bērnu gan tēmu, gan uzdevumu ziņā. Tāpat runājam ar jaunāko grupiņu audzinātājām, ka arī viņas laiku pa laikam aizsūta uzmundrinošu vēstuli grupas bērniņiem, lai viņiem priecīgāk ap sirdi. Šajā laikā svarīgi saglabāt saikni ar audzēkņu vecākiem, sniedzot gan uzmundrinājumu, gan idejas laikam ar bērnu mājās. Katrā ziņā esam gatavi strādāt, ievērojot visus noteikumus.”
Komentāri