Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Bērnu talants apsveikumā

Druva
00:00
19.12.2007
7
1lp Raiskuma Kartinas

Raiskuma sanatorijas internātpamatskolas audzēkņu zīmēti darbiņi nopērkami internetā.

“Mūsu bērniem ir ļoti svarīgi sev pierādīt, ka viņi var sarūpēt dāvanas. Nevis lūgt, lai uzdāvina, bet paši šo prieku sastrādāt,” sacīja mācību iestādes sākumskolas skolotāja Māra Pakule, rādot jau nodrukātas apsveikuma kartītes, kuras iespējams kā oriģinālu un neatkārtojamu sveicienu nosūtīt paziņām, draugiem, sadarbības partneriem.

Jau otro gadu skolai izdodas sadarboties ar firmu “Digitālās drukas centrs”, kas darbojas Rīgā. Tā radusies ideja, ka bērni, kuriem ir dažādi funkcionālās attīstības traucējumi, varētu atainot savas Ziemassvētku sajūtas. Darbiņus vēlāk apstrādā firmas darbinieki, ievieto interneta vietnē www.kartinas.lv, kur tās var aplūkot un iegādāties ikviens. Visbiežāk šo iespēju izmanto uzņēmumi, kuriem uz svētkiem jānosūta desmitiem, pat simtiem apsveikumu. Izvēloties oriģinālo bērnu zīmējumu, uzņēmumi paveic labu darbu.

“Par katru izmantoto bērnu darbiņu skola saņem 60 latus. Kartītes, protams, tiražē. Pērnajā gadā izmantoja piecus mūsu bērnu zīmējumus, tā nopelnījām 300 latus. Un firma bērniem par šo naudiņu nopirka galda spēles, daudz grāmatu. Šogad jau ir pasūtīti 23 zīmējumi. Ļoti priecājamies un domājam, kā naudiņu tērēsim,” sacīja M.Pakule.

Apsveikumus zīmējuši gandrīz visi skolas audzēkņi, interneta vietnē iespējams apskatīt vairāk par simts jauku bilžu, kurās Ziemassvētki atspīd sveču liesmiņās, atbrien pa sniegu, atblāzmo kalnu grēdās, atskrien kopā ar kādu meža zvēru.

“Es zīmēju eglīti ar svecītēm un sniegavīru. Jā, bija daudz, daudz sniega,” sacīja Megija. Arī Elvis stāstīja, ka ar guaša krāsām, kas ir tik dažādas kā varavīksne, zīmējis zaļu egli, zilas debesis un baltu sniegu. “Man ļoti patīk zīmēt. Es visiem novēlu priecīgus Ziemassvētkus. Lai visiem laba veselība, lai nav jāslimo,” tā Elvis un skolotājas piebilda, ka netipiski bērnībai no šo bērnu mutēm visbiežāk skan tieši šis nopietnais un tik vajadzīgais vēlējums. Interesantus apsveikumus zīmējuši arī bērni, kuriem ir nopietni garīgās attīstības traucējumi.

“Bērni zīmē tā, kā jūt. Visi darbiņi ir viņu idejas un viņu darbs. Viņi vienmēr ar prieku krāso, līmē, arī šis ir darbiņš, kurš sagādāja prieku,” sacīja vizuālās mākslas skolotāja Dace Putniņa un piebilda, ka pastāstīt par to, kā sajūtama egļu un piparkūku smarža, gribējuši gan paši mazākie, gan pusaudži.

“Mēs tā priecājamies, ka bērni jūtas novērti. Uz katras nodrukātās kartītes ir zīmējuma autora vārds. Vēl mums prieks, ka mūsu stāstu grib pastāstīt arī masu mediji. Pēc mūsu parādīšanās Latvijas televīzijā tik daudz kartīšu ir rezervēts, daudzas nopirktas ,” uzsvēra Māra Pakule.

Decembra vidū skolā bijis vēl kāds priecīgs notikums. Mācību iestāde atzīmējusi pusgadsimta jubileju. Skolā mācās 137 audzēkņi, kuriem šī ir vieta uz pasaules, kur apgūt tik nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai pieaugušo pasaulē ieietu ar stingru pārliecību par savu varēšanu.

“Ja man prasa par 50 gadu darba lielāko ieguvumu, tad noteikti minu, ka tā ir sabiedrības attieksme. Mūsu bērni aizvien drošāk var doties sabiedrībā. Padomju gados invalīdu “nebija” un dzīvojām prom no citu acīm. Tagad bērni aizbrauc uz Rīgu, uz teātri. Viņi noskatījās “Princi un ubaga zēnu”, priecājās par izrādi un dzirdēja apkārtējo prieku, ka viņi ir citu vidū,” raksturoja Māra Pakule.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
17

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
190

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
52

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
31

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
82

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
54
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
22
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi