Pagājušā gada laikā nekustamo īpašumu tirgū un kreditēšanas sfērā bija vērojamas dažādas izmaiņas. Arī pretinflācijas plāns ieviesa savas korekcijas.
Sarunā par aktuālo piedalījās SIA “Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē” Cēsu biroja vadītājs Kārlis Meņģelis, <i>Hansabankas kredītu speciāliste Sandra Kalniņa, Hipotēku bankas Cēsu filiāles vadītājs Varis Dedumets un Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālās iestādes Cēsu nodaļas reģistrācijas un nodokļu maksātāju lietu daļas vecākā nodokļu inspektore Gita Liepiņa. – Kā vērtējat pēdējā gada notikumus nekustamo īpašumu tirgū un kreditēšanas jautājumos? K.Meņģelis: – Viss notiek. Cilvēki pērk un pārdod, taču intensitāte ir nedaudz mazinājusies un darījumi vairs nenotiek tādos apjomos kā iepriekš. Bet tajā pat laikā notiek darījumi arī par milzīgām summām. Veiksme, ka īpašumus izdevās vieglāk un veiksmīgāk pārdot, gājusi mazumā. V.Dedumets: – Pēdējā gada laikā kreditēšanas apjomi, kas saistīti ar fiziskām personām, vismaz mūsu bankā ir kritušies. Cilvēkus valsts pretinflācijas politika ir skārusi. Taču neteiktu, ka izveidojusies dramatiska situācija. Dažviet presē pat izskanējusi informācija, ka varētu kristies nekustamo īpašumu vērtība un bankas varētu prasīt papildu ķīlas. Tāda situācija gan vēl nav izveidojusies. Pašreiz šādu vajadzību nesaskatām. S.Kalniņa: – Vēl viens ļoti būtisks moments, ka mainījusies valsts likumdošana. Bankas vairs nevar iedot lielāku kredītu kā 90 procentus no pirkuma līguma. Līdz ar to 10 procenti ir nepieciešami pircējam pašam kā pirmā iemaksa. Tas arī ir viens no ierobežojumiem, kas radījis korekcijas. Bet tādēļ mūsu banka klientiem nākusi pretim, ja vajadzība nav tik degoša , banka piedāvā pirmās iemaksas krājkontu, kurā klientiem iespēja uzkrāt līdzekļus šai konkrētajai vajadzībai. – Ar šo gadu darbu sācis kredītu reģistrs. Kādas pārdomas pēc pirmā mēneša? S.Kalniņa: – Jaunajiem kredītņēmējiem šīs saistības jau var redzēt, bet kopumā dati par visiem kredītņēmējiem reģistrā tiks ievadīti līdz šī gada 1. jūlijam. V.Dedumets: – Tas mūsu darbu atvieglos. Sapratīsim, kā kurš klients varēs maksāt. Redzēsim, vai klientam problēmas radušās tādēļ, ka neesam spējuši novērtēt viņa maksātspēju, vai klients tiešām noklusējis citas kredītsaistības. S.Kalniņa: – Lai arī mazpilsētā spekulatīvo darījumu ir mazāk, kredītu reģistrs atklās arī šīs lietas. Šie gadījumi, kad klientam katrā bankā ir pa hipotēkas kredītam, būs skaidri redzami. Taču, ja klientam ir pietiekami ikmēneša ienākumi, nav problēmu, viņš var maksāt arī divus kredītus. – Kā kredītņēmēji pārdzīvojuši pagājušā gada straujo rigibor lēcienu? V.Dedumets: – Lielākā daļa kredītņēmēju ir pārkreditējušies no latiem uz eiro. Viena daļa, kura, iespējams, domāja par lata devalvāciju vai vēl ko citu, pēc iespējas ilgāk vilka maksājumus latos. Bet šķiet, liela daļa saprata, ka nekas tamlīdzīgs nenotiks, un arī jau pārgājusi uz eiro valūtu. Bet pašlaik rigibor atkal krītas. S.Kalniņa: – Jebkura banka arī šobrīd kredītus piedāvā tradicionāli – latos, eiro un dolāros. Katrs klients pats izvērtē, kādā valūtā kredītu ņems. Taču jaunie klienti pārsvarā tomēr kredītus ņem eiro valūtā. Mūsu bankā tie ir apmēram 99 procenti jauno klientu. – VID kopš pagājušā gada jūlija potenciālajiem kredītņēmējiem izsniedz izziņas par legāliem ikmēneša ienākumiem. Kādas pārdomas šobrīd? G.Liepiņa: – Dažkārt uz VID nāk kā uz kādu bubuli. Bet nekas traks jau nav. Izziņas šobrīd kredītņēmējam sagatavojam un izsniedzam stundas laikā. Ja cilvēks ir apmierināts ar to, kas izziņā uzrādās, viņš apmierināts arī dodas prom. Bet ir gadījumi, kad tas nebūt tā nav. Taču tas saistīts galvenokārt ar pašnodarbinātām personām. Viņiem ienākumi rodas, iesniedzot vienreiz gadā gada ienākuma deklarāciju. – Cik izziņas izsniegtas janvārī? G.Liepiņa: – Izsniedzām 200 izziņas. Veicu arī analīzi, kura banka ir vispopulārākā, un izrādījās, ka pieprasītāko trijniekā janvārī ir DnB Nord, Hansabanka un Unibanka. Bet skaidrs, ka visi, kuri nāk pēc izziņām, nav kredītņēmēji. Tur ir arī galvotāji, kuri nāk pēc šāda veida izziņām. Kopš pagājušā gada jūlija līdz gada beigām VID bijām izsnieguši 1154 izziņas. S.Kalniņa: – Šāda izziņa nepieciešama, ja klienta vēlamais kredīts pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas jeb 16 tūkstošus latu. V.Dedumets: – Bankām šīs izziņas nav īpaši nepieciešamas. Tajās parādās viens skaitlis, bet tikpat labi ienākumi varbūt gūti, pārdodot kādu nekustamo īpašumu vai automašīnu. Tāpēc prasām izziņu arī no Valsts sociālās apdrošināšanas
aģentūras, kurā parādās gan klienta darba devējs, gan ikmēneša ienākumi un samaksātie nodokļi. Skatāmies arī kontu izrakstus. Tas kopumā arī nosaka klienta maksātspēju. Taču, kas attiecas uz VID izziņām, tas daudziem, iespējams, licis iet pie darba devēja un sakārtot darba attiecības līdz galam. – Cik lieliem ienākumiem jābūt, lai droši varētu doties uz banku pēc kredīta? V.Dedumets: – Ņemam vērā valstī noteikto iztikas minimumu uz katru iedzīvotāju. Tie ir 135 lati mēnesī uz vienu ģimenes locekli. S.Kalniņa: – Mēs bankā skatāmies, lai kredīts nepārsniegtu 45 procentus no ģimenes kopējiem ienākumiem. Bet noteikti jāvērš uzmanība arī uz noteikto iztikas minimumu. Bet, ja kādam konkrēti interesē, ko viņš var vai nevar atļauties, bankā klientiem dodam tā saucamās kredītiespēju apliecības. Jebkurš klients, kurš vēlas uzzināt, kādu īpašumu var atļauties, var atnākt pēc konsultācijas uz banku, un kredītspeciālists sarēķinās. – Kā vērtējat jaunos nekustamo īpašumu projektus pilsētā? K.Meņģelis: – Lielākā daļa dzīvokļu jaunajos projektos ir izpārdoti. Liela daļa pircēju ir vietējie, pie tam jaunas ģimenes, kuras iegādājas savu pirmo īpašumu. Taču pagājušajā gadā bija tendence tirgot neuzbūvētus objektus. It kā iemaksāja rokasnaudu un gaidīja, kad jaunais mājoklis tiks uzcelts. Taču vietumis būvniecība iekavējās, pienāca jūlijs ar prasītajām izziņām no VID, un daudziem radās problēmas līdz galam sakārtot ar kredītu saistītos jautājumus. Protams, daļa bija arī spekulatīvu momentu, bet daļa pēkšņi saprata, ka vairs nevar atļauties kāroto nopirkt. Kopumā varam secināt, ka jaunajos projektos dzīvokļu pieprasījums ir liels. – Kas notiks ar nekustamo īpašumu cenām turpmāk? K.Meņģelis: – Paanalizēju datus par pagājušajā gadā pirktajiem dzīvokļiem, kas reģistrēti Cēsu zemesgrāmatā. Pagājušā gada janvārī labiekārtotiem divistabu dzīvokļiem cenas bija apmēram 500 līdz 600 lati par kvadrātmetru. Līdz jūlijam tās cēlās no 700 līdz 800 latiem par kvadrātmetru. Tagad cenas atkal kritušās, svārstās no 550 līdz 650 latiem par kvadrātmetru. Arī Cēsīs vērojama tendence, ka cenas sākušas kristies. Bet, runājot par VID izziņām, jāsaka, tās atvieglojušas nedaudz arī mūsu darbu. Līdz jūlijam mēs kā vērtētāji jutām diezgan lielu spiedienu no klientiem, ka viņiem vajag pēc iespējas patīkamāku nekustamā īpašuma vērtējumu. Mēs bijām nostādīti teju vai par lielākajiem sapņu plānu bojātājiem. Pēc šo izziņu ieviešanas vairs neesam vienīgie vaininieki. Likums parāda, ir vai nav klients spējīgs veikt attiecīgā īpašuma iegādi. Bet te rodas atkal cita problēma, cilvēki, kuriem bankas nespēj kredītus iedot, iet pie privātām un juridiskām personām, kurām lūdz naudas aizdevumus. S.Kalniņa: – Ejot pie sveša cilvēka pēc naudas, jābūt uzmanīgiem. Uz kādiem nosacījumiem nauda tiek dota, vai tiek parakstīts arī kaut kāds līgums? – Vai ir liela atsaucība no cēsnieku puses par dzīvokļu iegādi jaunajos projektos? S.Kalniņa: – Vidusmēra cēsnieks izvēlas pirkt dzīvokli. Atkarīgs no tā, ko viņš var atļauties – dzīvokli ar pelēko vai balto apdari. Jo jārēķinās, ka jaunajā dzīvoklī būs jāiegulda papildu līdzekļi. Pērk arī mājas, bet lielākais darījumu skaits ir par dzīvokļiem. Nesen pilsētā atklātas četras daudzdzīvokļu mājas. Tas ir daudz. Tas nozīmē, ka pavērās arī otrreizējais tirgus. Bankā jutām, ka bija pircēji gan jaunajiem dzīvokļiem, gan vecajiem. – Kā banku klientiem šobrīd veicas ar kredītu atmaksu? V.Dedumets: – Ir atsevišķi gadījumi, kad klientiem radušās problēmas ar maksājumiem, bet nevaram runāt par tādu kā tendenci. Jebkurā gadījumā klientiem sakām, ja rodas problēmas, jānāk uz banku un par savām problēmām jārunā. Tie, kas noslēpjas un domā, ka tiks vaļā no problēmām, rīkojas nepareizi. Tieši tad sākas nepatikšanas. Bankā vienmēr iespējams vienoties. K.Meņģelis: – Bet plašsaziņas līdzekļos var ik pa laikam lasīt, ka valstī šādi gadījumi pieaug. S.Kalniņa: – Es arī teikšu, ka pagaidām vēl šādu problēmu nav. Mazpilsētās cilvēki ir godīgāki. Ir lielāka apziņa, ka jāmaksā. Cīnās kaut līdz pēdējam, bet maksā. Un problēmu gadījumā uz banku jānāk. Bija situācija, ka klients izskraidīja visas pilsētas bankas un jautāja, vai un kā var pārkreditēties, bet uz savu banku neatnāca. G.Liepiņa: – Varbūt šajā gadījumā var runāt par attieksmi. Katrs kādreiz ir saskāries ar nelaipnu vai paviršu apkalpošanu. Viņam šķiet, ka nav ticis pienācīgi apkalpots. – Viegla naudas līdzekļu iegūšana vilina daudzus, un līdzās bankām zeļ mazās aizdevumu grupas, piedāvājot acumirklīgus naudas aizdevumus. S.Kalniņa: – Tas vairāk attiecas uz auto līzingu un patēriņkredītiem. Bet klientiem jābūt uzmanīgiem ar šo firmu nosacījumiem un uzliktajiem procentiem. Vienmēr jāizlasa tas, ko paraksta. K.Meņģelis: – Bet katram ir sava vieta. Šīs firmas nenodarbojas ar lieliem kredītiem. Tā ir lieliska iespēja aizņemties naudu kaut vai televizora iegādei. Uz banku šādu nelielu summu ņemt neies. Katram ir sava vieta, un katrs strādā ar saviem klientiem. Un visiem nekad labs nebūsi. Cits gribēs, ka viņam stāsta un skaidro pēc iespējas vairāk, kādam tas liksies nevajadzīgi. G.Liepiņa: – Bet cilvēkiem ir jāstāsta. Mēs katru dienu strādājam ar dažādiem cilvēkiem un redzam, ka nodokļu maksātājs ir ļoti neizglītots. Domāju, ka arī kredītņēmējs ne vienmēr ir gana izglītots. Bet, runājot par kredītņēmējiem, paanalizēju, ka visvairāk kredītus ņem 70. gados dzimušie. S.Kalniņa: – Viņi šobrīd ir pelnošākie, bet atļaušos teikt, ka kredītņēmēji kļūst arvien izglītotāki. V.Dedumets: – Protams, viegla nauda vienmēr cilvēkus vilinājusi un nešaubos, ka uz šo mazo firmu rēķina nācies arī apdedzināties. Banka tomēr ir nopietns kantoris, bet, ja pasaka, ka tev neko nevajag, paņem pasi un nāc, tad jārēķinās, kas beigās no tā var sanākt. K.Meņģelis: – Tad var sanākt tā, ka nevis iegādāts televizors, bet slotas kāts vienu reizi trāpījis pa muguru. – Vai nākotnē pilsētā būs pirkt gribētāji jaunajiem projektiem? K.Meņģelis: – Dzīve jau neapstājas. Vienmēr kāds gribēs kaut ko jaunāku un labāku. Pie tam Cēsis šobrīd strauji attīstās. Jebkas jauns vilina. Gan jau būs kāds attīstītājs, kurš uzņemsies un kaut ko jaunu būvēs atkal. Ja vien bankas viņu atbalstīs vai pašam pietiks līdzekļu. Ir cilvēki, kam patīk pārbaudītas vērtības, bet citi vienmēr kāros pēc kā jauna. Pie tam cenu ziņā šādi dzīvokļi neatšķiras. Tas atkarīgs vien no tehniskā stāvokļa. S.Kalniņa: – Pircējam pašam jāizvērtē dzīvokļa tehniskais stāvoklis. Jāzina, ko grib. Bet pērk gan vecos dzīvokļus, gan jaunos. Domāju, ka kvalitāte pircējam ir svarīga arī Cēsīs. – Kādus vēl draudus nākotnē varētu sagaidīt kredītņēmējs? S.Kalniņa: – Domāju, ka bankai draudi nav sagaidāmi. V.Dedumets: – Procentu likmes nav atkarīgas no bankas. Taču citādi nekas jau nemainās. Ja pirms diviem gadiem bija jāmaksā 200 lati mēnesī, tad arī patlaban tā maksā. S.Kalniņa: – Ja klientam ir fiksētā likme, mūsu bankas gadījumā uz pieciem gadiem, tad viņam vispār ne par ko nav jāsatraucas. – Kas noticis ar latvieti, kura paražās bijis likt naudu pūrā un nevienam nepalikt parādā? S.Kalniņa: – Mums bija negatīva pieredze ar naudas krāšanu, kas bija Bankas Baltijas gadījumā un naudas reformas laikā. To atceras. Bet no kredītiem nav jābaidās. Dzīvot vajag šodien. Kad tad vēl? Arī studentu kredīti ir laba lieta. Sola, ka arī nākamajā gadā studijām cenas pieaugs. Un kā tad jaunam cilvēkam iegūt augstāko izglītību, ja vecāki nevar palīdzēt? Tās ir iespējas. K.Meņģelis: – Cilvēks drošāk jūtas, ja zina, ka sakrāta kaut neliela naudas summa. V.Dedumets: – Lai cik jocīgi neliktos, vecākās paaudzes ļaudis ir lielākie naudas krājēji. K.Meņģelis: – Atceros, ka bijušais premjerministrs Andris Šķēle kādā gadumijas uzrunā teica, ka līdzekļus vajag ieguldīt, nevis krāt. Taču liela daļa vēl joprojām naudu iegulda nekustamajos īpašumos. Pie tam domāju, ka labas ēkas nekad nezaudēs savu vērtību. Bet vispār vienmēr būs, kas pērk, un būs, kas pārdod. Cilvēka būtība ir tirgoties. Tā tas bijis visos laikos. S.Kalniņa: – Bankas iet līdzi tirgus situācijai. Pirkšana un pārdošana nemainīsies. Atkarīgs, kāds būs temps – straujāks vai ne tik straujš. V.Dedumets: – Cilvēks ir vājš savā būtībā. Vienmēr viņš gribēs apmierināt savas vēlmes un tādēļ ķersies pie dažādām metodēm. Un bankas būs tās, kuras centīsies piepildīt viņu sapņus un vajadzības.
Komentāri