Kopš rudens Jaunpiebalgas centrā durvis vēris līdz šim pagastā nebijis veikaliņš, kurā katrs var atrast kādu interesantu, turklāt arī Jaunpiebalgas iedzīvotāju darinātas mantas. Tā ir „Janas bodīte”, ko izveidojusi Jana Grobiņa.
Veikaliņa saimniece ar smaidu un optimismu, atzīst, ka ir priecīga uzsākot ko jaunu un pati savu. Iepriekš ar uzņēmējdarbību nav nodarbojusies. Šis ir pirmais mēģinājums un uzdrošināšanās. J. Grobiņa skaidro: “Gribējās lielāku neatkarību, un radās doma uzsākt ko tādu, kā Jaunpiebalgā nav. Manā veikaliņā, šķiet, jebkurš var atrast ko jauku sev vai arī iegādāties dāvaniņu draugiem, radiem. Būtībā viss, kas veikaliņā redzams, ir Jaunpiebalgas un tuvāko novadu ļaužu darināts. Līdz ar to mantai ir arī cita vērtība. Man šķiet, daudziem jau apnicis veikalos redzēt un ar pirkt importa preces, piemēram, Ķīnas nieciņus. Mēs paši varam daudz jauka izveidot, un tas redzams arī veikaliņā. Mums ir Inešu porcelāna darbnīcā tapušas krūzītes, pagasta u iedzīvotāju veidotas dāvanu kastītes, adījumi, filcējumi, dekupējumi, izšuvumi, piespraudes, tapotas šalles un apgleznota zīda šalles, Piebalgas tekstila ražotā dzija. Ir arī rotaslietas, glezniņas un apsveikuma kartiņas. Te var iegādāties arī mākslas skolas skolotājas Zandas Liedskalniņas apgleznotus stikla traukus, pašdarinātas ziepītes. Viena Zosēnu iedzīvotāja veido spilventiņus ar aitu vilnas pildījumu, linu maisiņus.” Veikaliņa saimniece saka, ka dažādu jauku mantu darinātāju kļūst tikai vairāk, jo arī Jaunpiebalgas reģionālajā tautskolā iespējams apgūt visdažādākos rokdarbus.
Par katru lietu, katru rokdarbu J. Grobiņa stāsta ar prieku un azartu, kas apliecina – jaunpiebaldzēniete ir atradusi savu aicinājumu. Viņa nenožēlo, ka savu nelielo uzņēmējdarbību uzsākusi nebūt ne vieglos laikos, un uzskata, ka nav vērts baiļu dēļ atteikties no ieceres.
J. Grobiņa piekrīt, ka dāvanas nav pirmās nepieciešamības lieta un ne katru dienu šādas mantas iegādājas, tomēr vietējo iedzīvotāju atbalsts esot jūtam. Tāpat kā interese. Ja pircēju mazāk, J. Grobiņa pati laiku kavē adot, tamborējot. Apguvusi arī floristes arodu.
“Ar atvērtu sirdi esmu uzsākusi šo nodarbi un ar smaidu sagaidu katru, kurš ienāk nelielajā veikaliņā, ar visiem aprunājos. Man šķiet, šis ir pats mazākais veikaliņš Piebalgā – viss izvietots vienā mazā, mazā telpā, bet man patīk – ir mājīgi!” secina J. Grobiņa.
Māra Majore – Linē
Komentāri