Cēsu Tautas teātra senioru trupa skatītājus priecēja ar pirmizrādi. Anitas Grīnieces lugas “Pareizās beigas” tēlos – galda piederumos – iedzīvojās pieci seniori un Juris Puņeiko, kurš darbojas jauniešu kolektīvā.
Par ko ir izrāde? Režisors Juris Feldmanis ir lakonisks: “Ir izrāde, un katrs skatītājs tajā saredz un sadzird kaut ko sev aktuālu, pārdomas rosinošu.” Lugas autore atzinusi, ka viņu ierosinājušas “Skroderdienas Silmačos”. “Pareizās beigas” savstarpējās attiecības izdzīvo Nazītis, Dakšiņa, Koka karote, Deserta karote, Tējkarote un Robainais nazītis. Ir precēšanās kāre un mīlestība, cerēšanās un padomu došana un, protams, viss beidzas laimīgi. Kopā saiet tie, kam paredzēts.
Kā jau komēdijā, skatītāji izjusti dzīvoja līdzi, aktieri azartiski izdzīvoja savu varoņu gaitas un likteņus.
“Skatītāju reakcija zālē liecināja, ka izrāde patikusi. Tajā notiekošais ir labi saprotams, var gan pasmieties, gan padomāt,” tā izrādi vērtēja Tautas teātra aktieris Andris Eliass.
Kā jau pirmizrādē, skatītāju vidū bija daudz teātrim tuvu cilvēku, radu un draugu. “Man ir prieks līdz ar tiem, kuri jūt gandarījumu par to, ko viņi dara. Viņi piepilda jaunības sapņus. Var redzēt to mīlestības dzirkstelīti,” pēc izrādes domās dalījās Dace Brakša un atklāja, ka uz izrādi, kurā spēlē mamma Ieva Sērmaukša, atnākuši kuplā skaitā. Arī viņas brālis, tētis, bērni un mazbērni. “Arī mūsu dzīvē daudz kas pakārtots mammas teātrim. Viņai ir mēģinājumi, izrādes, un mums prieks, ka līdz ar teātra ienākšanu ikdienā ne tikai mammas, bet arī citu senioru kolektīva aktieru dzīve ir kļuvusi pilnvērtīgāka,” domās dalījās Dace Brakša.
Cēsniece Dagmāra Smilkstiņa ilgus gadus pati spēlējusi teātri, viņas vērtējums par senioru sniegumu ir atzinīgs. “No malas noskatos un brīnos, ko tik viņi vēl nevar izdarīt. Var redzēt, ka ir vēlēšanās spēlēt teātri, būt uz skatuves. Dievs dod, ka neapsīkst spēks un vēlēšanās, “ tā Dagmāra Smilkstiņa.
Cēsniekam Laimonim Krūmiņam gadu desmitos krāta aktiera pieredze. Izrādē viņš ar savu atraktivitāti un enerģiju aizrauj gan citus aktierus, gan liek turēt līdzi, gan ielīksmo skatītājus.
“Humora gabalos man vairāk patīk spēlēt. Cilvēki taču grib kaut ko vieglāku – pasmieties, pajust līdzi kaut vai tādam nazītim vai karotei, tā politika un dzīve apkārt tik saspringta,” pēc izrādes sacīja Laimonis Krūmiņš un bija gandarīts par kuplo skatītāju pulku un atzinīgajiem vārdiem.
Senioru kolektīva izrādē spēlēja Juris Puņeiko. “Nav nozīmes, esi kopā ar jauniešiem vai cilvēkiem gados. Viņi ir aktieri un visi ļoti mūsdienīgi. Šie seniori nesēž mājās, bet spēlē teātri. Saprotamies ļoti labi, es ar viņiem varētu arī bārā pasēdēt,” atzīst Juris Puņeiko un piebilst, ka viņam patīk iedomāties situāciju un tad censties tajā iedzīvoties. “Komēdijas sirdij ir tuvākas, pasmieties taču cilvēkiem patīk,” pārliecināts Juris Puņeiko.
Pēc izrādes aktieri un skatītāji vēl pārrunāja iespaidus, kā arī senioru kolektīva tālāko darbošanos. Visi bija pārliecināti, ka nedrīkst turēt sveci zem pūra, vasarā jābrauc viesizrādēs, lai arī citi redz, ko var cēsnieki, kam gadi nav nasta.
Komentāri