Cēsīs, Pils ielā 1, sākušies arheoloģiskie izrakumi. Vakar un šodien talkā Cēsu muzejniekiem bija ieradušies NBS Jūras spēku patruļkuģa P-06 “Cēsis” pārstāvji.
“Vienmēr ir prieks braukt uz Cēsīm. Esam ar pilsētu saistīti – dienam uz patruļkuģa “Cēsis”, te dzīvo kuģa krustmāte, muzejniece Dace Tabūne, bet instruktoriem kvalifikācijas mācības notiek Cēsīs Instruktoru skolā. Katru gadu piedalāmies Lāčplēša dienas pasākumos,” pastāsta kuģa bocmanis Renārs Rēveliņš, bet kaprālis Raivis Priede uzsver, ka patruļkuģa komandai ir pienākums un arī gods ar savu darbu atbalstīt cēsniekus.
“Ir jau arī pašiem liela vēlēšanās atrast kādas senas lietas. Arheoloģiskajos izrakumos piedalāmies pirmoreiz,” atklāj kuģa klāja nodaļas speciālists Kristaps Kokins.
““Cēsu” komanda mūs vienmēr ir atbalstījusi, vīri vienmēr ir gatavi palīdzēt. Ne reizi vien piedalījušies talkās muzejā un veikuši darbus, kas ne katram ir pa spēkam,” saka D.Tabūne.
Talcinieki vakar izrakumu vietu atbrīvoja no velēnām. Tās tiks izmantotas Viduslaiku pils pagalmā.
Līdztekus jūrniekiem strādāja arī citi, jo šie arheoloģiskie izrakumi ir īpaši – profesionāļu vadībā rok talcinieki. “Zināju, ka cēsnieki un muzeja draugi atsauksies, bet tik liela atsaucība un ieinteresētība gandarī un reizē ir mūsu ikdienas darba novērtējums. Ja aicinām, nāk talkā,” saka D.Tabūne.
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere atgādina, ka neviens muzejs Latvijā no sava budžeta nespēj finansēt arheoloģiskos izrakumus. Muzejs piesaistīja Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu, cik iespējams, savus līdzekļus, lai uzsāktu izrakumus. Talcinieki strādā bez maksas. “Pērn tika strādāts, lai Cēsu muzeja krājuma glabātavas būvniecība tiktu ierakstīta valsts un pašvaldības plānošanas dokumentos, lai varētu piesaistīt struktūrfondu finansējumu. Tas izdarīts, krājuma glabātavas celtniecība iekļauta Cēsu pašvaldības attīstības stratēģijā 2021. – 2027.gadam, kā arī tiek virzīta iekļaušanai Muzeju nozares stratēģijai un Latvijas kultūrpolitikas nostādnēs. Tagad ir svarīgi saprast, vai Pils iela 1, kuru jau 2007.gadā izraudzījās pašvaldība, pieņemot lēmumu, ir piemērota krātuves celtniecībai. Jārēķinās, ka te ir arī augsti gruntsūdeņi,” stāsta K. Skrīvere un uzsver, lai neaizkavētu iespējamo būvniecības gaitu, arheoloģiskos izrakumus nepieciešams veikt pirmsprojekta izpētes ietvaros.
Tāpat ir svarīgi konstatēt, kādas arheoloģiskās liecības ir saglabājušās teritorijā, kur paredzēta celtniecība. Izraudzītais zemes gabals atrodas valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa “Cēsu senpilsēta” un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā.
17., 18. gadsimtā šai vietā bijusi koka apbūve. Savukārt 19., 20.gs. sākuma apbūve ir iznīcināta 2.pasaules kara laikā un nekad nav atjaunota. Cēsu Muzeja krājuma glabātavas paredzēts celt visā zemes gabala teritorijā ar pazemes telpas izmantošanu viena stāva dziļumā, bet virszemē atjaunojot 19. gadsimta apbūves apjomus, tādējādi vienlaikus arī rekonstruējot zudušo vēsturisko vidi.
2008. un 2009.gadā šajā vietā tika veikti pārbaudes arheoloģiskie izrakumi arheoloģes Zigrīdas Apalas vadībā. Četros pārbaudes laukumos, kas ir apmēram 1/10 daļa no kopējās platības, konstatētais kultūrslānis datējams no 16.gadsimta. 2009.gadā arheoloģiskie izrakumi tika pārtraukti, jo glabātavu celtniecība krīzes dēļ tika atlikta uz nenoteiktu laiku.
Kamēr “Druva” vēro, kā strādā talcinieki, D.Tabūnei ir rokā pirmais atradums. Izrādās, 18.gadsimta monēta. Drīz tiek izrakts zirgu zvaniņš, keramikas lauskas un vēl citi atradumi.
“Te labi pa slāņiem atklājas gadsimti. Vēl esam 20.gadsimta vidū. Te toreiz bijis labiekārtots laukums, izrakām apmales no taciņas,” pastāsta Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka un SIA “Arheoloģiskā izpēte” arheoloģe Laura Lēģere, bet izrakumu vadītāja SIA “Arheoloģiskā izpēte” arheoloģe Liena Ritere atklāj, ka tiks rakts līdz pamatzemei, kamēr sākas cilvēku neskartais slānis. Dažviet tas var būt metrs, kur bijušas konstrukcijas, divi metri.
Vērojot, cik cītīgi talcinieki strādā, Laura uzsver, ka visi ir ieinteresēti darbā un lielākā daļa, kuri pieteikušies, ir jau strādājuši arheoloģiskajos izrakumos. Vēstures skolotāja Dzintra Liepiņa piedalījusies arheoloģiskajos izrakumos Āraišos un nevar aizmirst, kā tur atradusi pakavsaktu. To ieraudzījis, pazīstamais arheologs Jānis Apals saktu skrējis mazgāt ezerā. Cēsu un Āraišu muzejniekiem pēc novadu reformas šis ir pirmais sadarbības projekts.
Cēsu muzejam nav sava arheologa, izpalīdz āraišnieki. Izrakumu laukumā vienlaikus ir trīs profesionāli arheologi, kopā ar Lauru un Lienu arī Aija Ērkšķe.
“Atsaucība, vēlēšanās palīdzēt ir nenovērtējama. Domājām, kur sarunāt telti, garām gāja restaurators Rihards Platais un painteresējās, ko darīsim, ja līs lietus, un piedāvāja telti. Raunas arheoloģiskā ekspedīcija mums aizdeva darbarīkus: lāpstas, spaiņus, otiņas,” stāsta L. Lēģere, bet D.Tabūne ar gandarījumu piebilst, ka talcinieku grafiks pildās ļoti ātri, strādāt vēlas muzejnieku bijušie kolēģi, kultūras un tūrisma speciālisti, vēstures studenti, Skolas6 jaunie uzņēmēji un vēl citi.
Tā kā ik vietā, kur kopā ir vismaz divi cilvēki, tiek atgādināts par epidemioloģisko drošību, L.Lēģere uzsver, ka arheoloģiskajos izrakumos divu metru distance bijusi jāievēro vienmēr. “Lai, blakus strādājot, racēji ar lāpstu cits citu nesavainotu,” paskaidro arheoloģe.
Komentāri