Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu daļas komandiera Kaspara Dravanta aicinājuma tika sasaukta Cēsu sadarbības teritorijas apvienoto Civilās aizsardzības komisija. Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadu vadītāji, Valsts meža dienesta Amatas nodaļas mežzinis Juris Bergmanis, Cēsu nodaļas vecākais mežzinis Jānis Pētersons un Zemessardzes 27.kājnieku bataljona operatīvās daļas priekšnieks Rimants Bāliņš apsprieda šobrīd aktuālo – ugunsbīstamību.
“Kūdras purvi ir arī pie Ungura ezera, Zaubes, Kaives un Līgatnes pusē. Novados ir daudz mežu, kas karstumā izžuvuši, un ugunsbīstama ir ļoti augsta. Svarīgi ir katram iedzīvotājam zināt, ko nedrīkst darīt, un dienestiem, kā saskaņoti rīkoties, lai iespējami ātri uguni nodzēstu, ” sacīja K. Dravants.
Par sadarbību un saskaņotu rīcību pašvaldību vadītāji pauda savu viedokli. Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents sacīja: “Bieži dzirdēts, ka ugunsdzēsēji saka – meži jādzēš mežu dienestam, un tad to bumbiņu mētā, bet tikmēr uguns iet uz priekšu. Svarīgi, lai nemētājam bumbiņu, bet nodzēšam un tad skaidrojamies. Svarīgi zināt, kā cits citam varam palīdzēt, atbalstīt.” Viņš arī atgādināja, ka katrā novadā ir apzināti lauksaimnieki, kuri ar tehniku var nākt palīgā likvidēt ugunsnelaimi, ir noslēgti trīs līgumi.
Cēsu sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja Elita Eglīte atgādināja, ka katram dienestam un pašvaldībai vēlreiz jāapzina savas iespējas un visiem jābūt drošiem, ka katrā konkrētā situācijā sekos rīcība.
A.Šteins ierosināja, ka vajadzētu aizliegt kurināt ugunskurus. “Tūkstoši laivotāju brauc pa Gauju, piestāj krastā, turklāt ne tikai ierīkotajās atpūtas vietās. Viņi kurina ugunskurus, tā ātri vien var izcelties ugunsnelaime,” sacīja novada vadītājs. E.Stapulone pastāstīja, ka Igaunijā nevienā kempingā patlaban nedrīkst kurināt ugunskuru un izmantot grilu, jo tas ir ugunsbīstami.
Komisijas locekļi ierosinājumam piekrita, diskusija raisījās par to, kurš tiesīgs pieņemt šādu lēmumu. “Pienāks septembris, līdz varbūt izdosies mainīt procedūru un varēsim pieņemt šādu lēmumu, ” bilda A.Šteins, bet L.Šāvējs pauda pārliecību, ka tas jādara valsts līmenī un Cēsu puses pašvaldības var vērsties ar ierosinājumu ministrijās, informēt plānošanas reģionus.
Civilās aizsardzības komisija nosūtīja vēstuli Iekšlietu, Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Tajā teikts: “Lūdzam nekavējoties noteikt visa veida atklātās liesmas aizliegumu Cēsu sadarbības teritorijā un rosinām izskatīt jautājumu par šāda aizlieguma piemērošanu visa Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā.”
Cēsnieku iniciatīvu atbalsta arī citas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības un nosūtījušas oficiālu vēstuli Ministru prezidentam, iekšlietu ministram un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, aicinot visā Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā nekavējoties noteikt visa veida atklātās liesmas aizliegumu.
Ņemot vērā ilgstošo sausumu, iedzīvotāji, atrodoties mežos un pļavās, tiek aicināti īpaši uzmanīgi rīkoties ar uguni – nekurināt ugunskurus, nesmēķēt, un, ja iespējams, izvērtēt nepieciešamību šādas vietas ugunsnedrošajā periodā apmeklēt.
Komentējot situācijas nopietnību Vidzemes reģionā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš norāda, ka “situācija patiešām ir nopietna. To pierāda šī brīža notikumi Kurzemes reģionā – izcēlies ievērojama apmēra krūmāju, mežu un kūdras ugunsgrēks. Skaidrs, ka pašreizējos apstākļos arī Vidzeme faktiski ir uz pulvermucas. Izsakām atbalstu Vidzemes plānošanas reģiona iniciatīvai, jo šobrīd no svara ir jebkāda veida aktivitātes, lai vērstu sabiedrības uzmanību par situācijas nopietnību, tostarp informējot par iespējamām rīcībām, lai nelaime nenotiktu.”
Informāciju par to, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, tostarp mežā, kā arī padomus par drošu atpūtu dabā aicinām meklēt Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā www.vugd.gov.lv, sadaļā Drošības padomi.
Komentāri