Latvāņi sagādā nopietnas problēmas vairāku pagastu iedzīvotājiem.
“Latvāņi aug teju mājas durvju priekšā. Cīnāmies, kā vien varam!” saka Vaives pagasta “Viduskampu” mājas saimnieks Oļegs Ciganovs un rāda visapkārt saaugušos latvāņu laukus.
“Kas ir mans, to kopju. Latvāņi regulāri jāpļauj, tad ar laiku pazudīs. Kaimiņos māsa cītīgi pļauj, un viņai dārzā to vairs nav. Gadu pļaušanu biju atstājis novārtā, tagad latvāņu ir pilns pagalms un dārzs. Tepat tālāk ir citam piederoša zeme, kurā tie šobrīd jau zied. Tur neviens nepļauj,” ar bažām stāsta O.Ciganovs un piebilst, ka no auga sēklām tie atkal ies plašumā.
Mājas saimnieks atminas, ka pirms daudziem gadiem attālākā laukā no mājas tikuši audzēti latvāņi.
“Vēlāk visu pameta, vairs nepļāva, un kopš tā laika latvāņi gājuši plašumā. Šajā apvidū šie augi ir liela problēma. Tie vairojas, un ir grūti cīnīties, lai iznīcinātu. Vajadzīgs daudz laika, lai karotu ar bīstamo augu,” saka O.Ciganovs.
Vaives pagasta pašvaldības priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna atzina, ka pagasta teritorijā latvāņi ir milzīga problēma, ar kuru grūti cīnīties.
“Ko var prasīt no otra, ja paši nedarītu? Tāpēc pašvaldība savas platības regulāri pļauj. Atradām cilvēku, kurš appļauj arī ceļa malas trīs metru platumā. Strādājam arī ar pagasta ļaudīm – zvanām, stāstām, izglītojam un atgādinām, ka latvāņi regulāri jāpļauj,” saka V. Zaļaiskalna un atzīst, ka pagastā ir apzināti visi zemes īpašnieki, kurus skar šī problēma.
“Rakstām vēstules zemes īpašniekiem pat uz Izraēlu, bet viņi nobīstas, ka tas sanāk dārgi un nemeklē pļāvējus, kas laukus varētu apkopt,” atzīst pagasta padomes priekšsēdētāja un stāsta, ka šogad vairs nav piešķirta arī latvāņu apkarošanas programmas nauda, kas bijusi citus gadus.
“Viss palicis uz pašvaldības un individuālo zemju īpašnieku pleciem. Esam rakstījuši vēstules uz visām institūcijām. Rakstījām arī uz Zemkopības ministriju, sakot, ka šajā problēmā valstij tomēr vajag palīdzēt. Uzskatu, ka šī ir valsts problēma kopumā, ne tikai individuālā. Kāpēc lauciniekam vienam uz saviem pleciem jāiznes šī milzīgā kaite? Taču Zemkopības ministrija pat neuzskatīja par vajadzību mums atbildēt, gluži tāpat kā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Tagad rakstīsim vēstuli Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim,” norūpējusies par latvāņu izplatību pagasta teritorijā, pauž V.Zaļaiskalna.
Priekuļu pagasta pašvaldības priekšsēdētāja Māra Juzupa stāsta, ka pagasta pašvaldības īpašumos latvāņu gandrīz nav. Tie pārsvarā ir privātajos zemes gabalos.
“ Tā jau nav, ka neviens neko nedara. Taču nevarētu gan teikt, ka visi cītīgi kopj savas zemes, jo ir īpašnieki, kuriem šī problēma bažas un satraukumu nesagādā. Rājienus izteikuši vai vēstules rakstījuši neesam. Paļaujamies uz pašu īpašnieku sirdsapziņu. Turklāt pašvaldībai nav tiesību iet privātā teritorijā un sākt kaut ko pļaut,” domās dalās M.Juzupa un neslēpj, ka pļaušana ir dārgs pasākums. Pie tam ļoti kaitīgs cilvēka veselībai. “Šajā jautājumā vien varētu piebilst to, ka arī valsts ceļu teritorijā aug latvāņi, kas atbildīgajām institūcijām būtu jāappļauj,” tā M.Juzupa.
Jāpiebilst, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par latvāņa apkarošanu”, kas paredz pienākumus zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kura zemē aug latvāņi, kā arī rajona un vietējās pašvaldības pienākumus latvāņu izplatības ierobežošanā. Dokumentā noteiktas arī latvāņu izplatības ierobežošanas metodes un darba aizsardzības prasības latvāņu apkarošanā.
Komentāri