Izraēlas valsts vēstniecība sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecību un Cēsu novada pašvaldību izsludinājusi konkursu par objekta ideju skiču piedāvājumu holokausta upuru piemiņas vietas labiekārtošanai pie Niniera ezera.
Konkursā aicināti piedalīties Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un beidzamo piecu gadu studiju absolventi.
Kad pirms diviem gadiem Cēsīs viesojās Izraēlas vēstniece Orli Gila, viņa norādīja, ka šī piemiņas vieta piedzīvos uzlabojumus un, kā norādīja vēstniecībā, šī ideja esot dzīva jau vairākus gadus.
Šķiet, tikai rets cēsnieks zina, ka netālu no Niniera ezera atrodas tāda piemiņas vieta, un vēl mazāk ir to, kuri zina, kur tieši tā atrodas. Piemiņas vieta izveidota 1970.gadā, lai pieminētu 1941. gadā tur notikušo vairāk nekā 200 ebreju masu slepkavību.
Konkursa nolikumā lasāms, ka tur esošā memoriāla centrālais objekts ir vienkārša horizontāla betona stēla ar gravējumu, kas faktiski ataino padomju laika atceres kultūru – tā gan vēsta, ka šeit ir apglabāti noslepkavoti cilvēki, bet viņi tiek uzskatīti par karā kritušiem padomju pilsoņiem.
“Noziegums nav nedz skaidri nosaukts, nedz sniegti nepieciešamie paskaidrojumi. Piemiņas vieta nav redzama kartēs, tā ir visai nolaista, piekļuves takas nav sakoptas, un uz to nav norādes. Nesen, 2021. gadā, piemiņas vietā tika uzstādīta vienkārša koka plāksne ar uzrakstu latviešu valodā “Otrā pasaules kara upuru kapsēta”, kas uztur neprecīzu vēstījumu, jo “kara upuri” var būt arī abu pušu karavīri, civiliedzīvotāji, tādējādi memoriāls ir vairāk kā atgādinājums par “paša kara” traģēdiju un nežēlību, nevis zvērīga nozieguma piemiņas vieta,” teikts nolikumā.
Konkursa mērķis ir labiekārtot un atjaunot piemiņas vietu 2. pasaules kara holokausta upuriem, centrēt uzmanību uz šeit nogalināto cilvēku piemiņu un iespējami skaidrāk nosaukt izdarīto noziegumu ar mērķi izrādīt un atjaunot cieņu un lolot upuru piemiņu, atzīstot un pavēstot, ka lielākā daļa noslepkavoto bija ebreji un ka tas bija vienīgais iemesls, kāpēc viņi tika noslepkavoti. Rezultātā taptu atjaunots, pilnveidots un labiekārtots memoriāls, integrējot padomju laikā uzcelto pieminekli jaunā kvalitātē, papildinot ar atbilstošu informāciju.
“Druvā” jau esam rakstījuši, ka par šo traģēdiju pirms vairākiem gadiem sāka interesēties arī ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” kuratore Elīna Kalniņa, var teikt, ka, pateicoties viņas iniciatīvai, dots starts šī memoriāla atkal celšanai gaismā. Pirms gan drīz trim gadiem, 2019.gada aprīlī, Pils ielā komunistiskā okupācijas režīma upuru piemiņas siena tika papildināta ar divām plāksnēm, uz kurām iemūžināti nacistiskās Vācijas okupācijas režīma nogalināto ebreju vārdi. Uz tām lasāms, ka nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā 1941.gada holokaustā tika nogalināti aptuveni 200 Cēsu pilsētas un apriņķa ebreji. Plāksnēs ierakstīts 41 nogalinātā vārds. E. Kalniņa stāsta, ka arī šobrīd vairāk nav izdevies noskaidrot: “Ir zināms, ka pirms kara Cēsīs dzīvojuši nedaudz vairāk nekā 200 ebreji, zināmi arī daudzu vārdi, uzvārdi, bet nav zināms, kur viņu dzīves aprāvušās. Par dažiem zināms, ka viņi pirms kara devās bēgļu gaitās, bet lielākā daļa palika, un holokausta laikā gandrīz visa pilsētas ebreju kopiena tika iznīcināta. Taču, kamēr nav dokumentālu pierādījumu, ka viņi noslepkavoti pie Niniera vai citur Latvijā, ārpus tās, viņu vārdus šajās piemiņas plāksnēs minēt nevaram.”
E.Kalniņa arī norāda, ka pēc Otrā pasaules kara vietējā avīzē publicēta informācija, ka 1941. gada augustā minētajā vietā izdzēstas apmēram 200 ebreju un 50 citām tautībām piederīgo dzīvības, taču nogalināto identitātes netika apzinātas.
Arī E. Kalniņa šogad īstenos divas ieceres, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz traģisko notikumu. Viena no tām būtu betonā atlieti 145 apavu pāri, ko novietotu pie mājām, kur ebreju ģimenes tika reģistrētas tautas skaitīšanas laikā 1935. gadā.
Otra iecere saistīta tieši ar memoriālu Niniera tuvumā, kur augusta vidū notiktu audiovizuāla performance “Klusums krīt”, režiju veidos Reinis un Krista Dzudzilo, bet īpašu 40 minūšu garu skaņdarbu balsīm sarakstījis Krists Auznieks, un to ieskaņojis koris “Kamēr”.
“Caur šiem pasākumiem aktualizēsim to, kāda bija pilsētas ebreju kopiena un kāds smags liktenis to piemeklēja,” saka E. Kalniņa.
Komentāri