Līgatnē šonedēļ bērnudārza ēkai pamazām tiek noņemtas sastatnes. Pilsētas skaistākais nams ir atguvis krāšņumu.
Gadu desmitus līgatnieši gaidījuši, kad beidzot vēsturiskā ēka tiks vispirms jau saglābta no bojāejas un, protams, atjaunota.
Vēsturiskās un pašvaldības funkcijai tik nepieciešamās ēkas restaurācijai pērn toreiz vēl Līgatnes novada dome izmantoja iespēju ņemt valsts aizdevumu pašvaldībām “Covid-19” izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai, Valsts kasē aizņēmās 400 tūkst. eiro, lai īstenotu investīciju projektu “Fasādes atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana valsts kultūras piemineklim – PII ēkai
Gaujas ielā 7”. Toreiz paredzētās izmaksas bija 489 709 eiro. Kā jau sākot darbus vecā ēkā, atklājās bojājumi, kas iepriekš nebija konstatēti.
“Bija skaidrs, ka ar paredzēto finansējumu nepietiks. Vēl pērn pašvaldība piešķīra nepieciešamo,” stāsta Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja p.i. Ilze Goba un piebilst, lai arī būvniecībā cenas palielinājušās, papildu nauda nebūs nepieciešama. Ar SIA”RERE Meistari” noslēgts līgums par 915 373 eiro ar PVN.
“Tāda ēka Latvijā ir retums. Skaistums ir neaprakstāms. Objekts interesants, sarežģīts, un ir prieks strādāt,” saka būvgaldniecības izstrādājumu restaurators, meistars Guntis Vecvagars un pastāsta, ka tā ir Šveices stila ēka, kuras pamatkonstrukcijas izgatavotas un sanumurētas Vācijā, atvestas un samontētas Līgatnē uz jau uzbūvētiem pamatiem. “Māja izgatavota Vācijā. Izjaucot bija redzama vācu rūpība, ka, piemēram, divu detaļu savienojumi kārtīgi apstrādāti ar lineļļu, ne tikai pa virsu. Vēsturiski saprotam, ka ietekmi atstājis 1.Pasaules karš. Līgatnē strādāja latviešu meistari, atsevišķās vietās redzams, ka celtnieki steigušies. Bija paredzēts māju uzcelt 1916.gadā, bet to izdarīja divus gadus agrāk,” ēkas vēstures lappusi paver G.Vecvagars. Viņš arī atzīst, ka, apskatot ēku, domāts, tā saglabājusies labi, bet, noņemot jumta segumu, atklājās, ka sienu konstrukcijas sapuvušas. No jumta divu stāvu augstumā gar sienu bija tecējis ūdens, mājas stūri bija jāatjauno. Cietuši bija arī trīs logi, kas tika atjaunoti darbnīcā, jo nācās izgatavot jaunas detaļas. Pagrīdes gadu desmitiem netika vēdinātas, bojājās grīdas.
“Saprotu, ka katru gadu bērnudārzs jāatsvaidzina, kā nu prata un kādas bija iespējas, nokrāsoja, to tagad varēja manīt,“ bilst G.Vecvagars. Tādu ēku kā Fāles nams Līgatnē atjaunošana nenotiek bieži. Skatīties, kā strādā meistari, brauca gan Restauratoru biedrības meistari, gan Rīgas Celtniecības koledžas audzēkņi un, protams, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālisti. “Mums ir labi amatnieki, te strādāja arī tādi, kuri gatavoja Rīgas Doma baznīcas torņa jumta konstrukcijas,” ar lepnumu stāsta G.Vecvagars.
Krāsotāji nesteidzīgi ar otu krāso fasādi. Rokai jābūt trenētai, lai darbu paveiktu precīzi. Meistars atklāj, ka fasādes toņi ir nedaudz gaišāki kā bija, bet ar laiku tie kļūs tumšāki. “Kā senie meistari, ka ēka kalpos vēl 150 gadus, nesolu, bet 50 gadus noteikti,” saka G.Vecvagars.
Iekštelpās rosās SIA “Promus” celtnieki, kuri veic telpu kosmētisko remontu. “Iepirkumu izsludinājām divas reizes, jo pirmajā celtnieku piedāvājums bija par dārgu,” pastāsta I.Goba. Telpu kosmētiskais remonts izmaksās 28.5 tūkstošus eiro ar PVN. Arī G.Vecvagars atzīt, ka celtnieki darbu veic akurāti.
I. Goba vērtē, ka no septembra bērnudārzs varēs atgriezties savās mājās. “Jaunas mēbeles nebūs jāgādā, tās nopirka, lai bērnudārznieki uz remonta laiku iekārtotos kultūras namā, kā arī iepriekšējais nodrošinājums ir labs,” stāsta I.Goba.
Komentāri